Kas jāzina, pirms kļūt par galvinieku

Kas ir galvojums, un par kādām saistībām persona var galvot?

Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Proti, galvinieks apņemas samaksāt kreditoram parādu, ja parādnieks no nespēj izdarīt. Tā ir atbildības uzņemšanās par kādas citas personas parādu. Turklāt galvinieks no galvojuma negūst tiešu labumu, jo tas nav galvinieka parāds, kuru viņš samaksā. Galvinieks nav saņēmis un iztērējis naudu, par kuras samaksu viņš galvo. Ideālā gadījumā samaksāto parādu galvinieks pēc tam var piedzīt no parādnieka, bet, ja tas ir bankrotējis vai miris, tad galvinieks “uz sava rēķina” būs nokārtojis citas personas parādu. Sarunvalodā reizēm sakām “lieku savu galvu ķīlā”; vēsturiski tā patiešām ir bijis, jo kādreiz galvojums tika saprasts burtiskā nozīmē – ar savu galvu atbildēt par kādas citas personas parādu. Mūsdienās atbildība aprobežojas tikai ar mantu, taču visas mantas zudums nereti ir salīdzināms ar “ekonomisko nāvi”.

Saskaņā ar Civillikuma 1694. pantu galvojumu var dot par dažādām saistībām, tostarp par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, kā arī par visu galveno parādu vai tā daļu. Faktiski galvot var par jebkurām saistībām, kurās paredzēts mantiski novērtējams izpildījums. Ja viena persona ir parādā otrai, tad šādās attiecībās var iesaistīt arī galvinieku.

Civillikums nosaka, ka par galvinieku var kļūt katra rīcībspējīga persona. Vai tas nozīmē, ka kreditori ir gatavi par galvinieku pieņemt jebkuru personu, kura grib dot galvojumu? Vai tiesību aktos pastāv ierobežojumi galvojuma došanai? Vai tiesību akti uzliek pienākumu kreditoram izvērtēt, vai persona būs spējīga pildīt ar galvojumu uzņemtās saistības?

Jā, par galvinieku teorētiski var kļūt teju katra rīcībspējīga persona (ar konkrētiem izņēmumiem), bet praktiski kreditors pirms galvojuma līguma slēgšanas visbiežāk izvērtēs galvinieka mantisko stāvokli. Kam vajadzīgs galvinieks, kuram nav ne naudas, ne mantas? Galvojums parasti tiek dots tādēļ, ka parādnieks nevar atdot savu parādu – tad kreditors to var prasīt no galvinieka. Tātad galviniekam jābūt mantiskam labumam, kaut vai regulāriem ienākumiem.

Protams, vienmēr pastāv risks, ka galvinieks savu mantu zaudēs jau pēc galvojuma līguma noslēgšanas, piemēram, pašam nonākot parādnieka statusā pret saviem kreditoriem. Līdz ar to galvojuma līgumā var tikt iekļauti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, piemēram, aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu, šādu atzīmi var ierakstīt arī zemesgrāmatā. Tomēr galvojums reti tiek izmantots kā vienīgais saistību tiesību pastiprināšanas līdzeklis. Visbiežāk galvojums tiek kombinēts ar hipotēku vai komercķīlu.

Galvojuma līgumā var tikt iekļauti dažādi ierobežojumi un aizliegumi.

Turklāt jāņem vērā, ka ne katra rīcībspējīga persona ir tiesīga dot galvojumu. Piemēram, publiskām personām, valstij un pašvaldībām, kā arī to kapitālsabiedrībām, pastāv ierobežojumi dot galvojumu. Tāpat rūpīgi jāvērtē pilnvarnieka tiesības dot galvojumu pilnvarotāja vārdā – jānoskaidro, vai pilnvara piešķir šādas tiesības. Taču kreditoram nav obligāti jāizvērtē galvinieka maksātspēja – teorētiski galvojumu var pieņemt arī no tāda galvinieka, kuram nekas nepieder, tomēr, vērtējot ekonomiski, tā nebūtu saprātīga rīcība, jo kreditora mērķis, prasot galvojumu, ir iegūt papildu nodrošinājumu gadījumam, ja pamatparādnieks nepildīs savas saistības.

Vai fiziska persona var galvot par juridiskas personas parādu un otrādi – vai juridiska persona var galvot par fiziskas personas parādu?

Jā, ir iespējami abi varianti. Kredītiestāžu darbības praksē ir ierasts pieprasīt privātus galvojumus no kapitālsabiedrību dalībniekiem vai akcionāriem par kapitālsabiedrībai izsniegtu aizdevumu. Parasti kredītiestādei par labu tiek nodibināta komercķīla uz visu komersanta kustamo mantu un hipotēka uz nekustamo īpašumu, ja tāds komersantam pieder. Taču šāds privāts galvojums ir vērsts ne tik daudz, lai piedzītu iespējamo parādu, bet ļautu kredītiestādei novērtēt kapitālsabiedrības īpašnieku attieksmi pret savu biznesu, ja viņi ir gatavi kredītiestādei dot galvojumu, tad ir pamats uzskatīt, ka viņi patiešām tic uzsāktajam biznesa projektam, jo ir gatavi riskēt ar savu privāto labklājību. Tāpat arī darba devējs – juridiska persona – var galvot par sava darbinieka aizņēmumu kredītiestādē, piemēram, lai palīdzētu iegādāties mājokli.

Vai fakts, ka persona kļūst par galvinieku, var ietekmēt šīs personas kredītreitingu, piemēram, iespējas nākotnē saņemt kredītu savām vajadzībām?

Ja jaunajam kreditoram ir zināms par galvojuma esamību, tad, jā. Ja galviniekam ir neieķīlāts nekustamais īpašums un jaunais kreditors sava aizdevuma atmaksu var nodrošināt ar pirmo hipotēku, tad iepriekš izsniegta galvojuma esamība nav tik būtiska. Tomēr pastāv iespēja piedzīt parādu no galvinieka, un jebkurš saprātīgs aizdevējs to vērtēs ļoti piesardzīgi. Juridiskas personas sniegtie galvojumi ir obligāti jāatspoguļo gada pārskatā, līdz ar to tas būs zināms visiem kreditoriem. Taču fiziskas personas sniegtais galvojums nekur netiek reģistrēts, līdz ar to pastāv iespēja, ka fiziska persona ir izsniegusi vienu vai pat vairākus galvojumus, bet neviens par to nezina, izņemot attiecīgo kreditoru un parādnieku.

Civillikums galvojumam prasa rakstisku formu. Kā ir praksē – vai tiek slēgts līgums starp galvinieku un kreditoru?

Jā, galvojuma līgumam obligāti jābūt noslēgtam rakstveidā. Visbiežāk galvojuma līgums tiek noslēgts starp kreditoru un galvinieku, taču ir gadījumi, kad līgums ir trīspusējs – to paraksta kreditors, parādnieks un galvinieks. Tas neko daudz neietekmē, jo būtiski ir tieši galvojuma līguma noteikumi.

Dažkārt kredītiestādēm ir prakse, izsniedzot aizdevumu, aizdevuma līgumā piesaistīt arī “līdzaizņēmēju”. Vai “līdzaizņēmējs” ir galvinieks, vai ir kāda atšķirība?

Nē, līdzaizņēmējs nav galvinieks, jo līdzaizņēmējs pats saņem aizdevumu. Galvinieks aizdevumu nesaņem, bet galvo par tā samaksu. Ja aizdevuma līgumā nav speciāls atbildības sadalījums starp līdzaizņēmējiem, tad tie par parāda samaksu atbild solidāri. Proti, par parāda samaksu atbild abi, bet kreditors visu parādu var piedzīt no tā līdzaizņēmēja, kuram tobrīd ir pietiekami daudz līdzekļu. Ja viens līdzaizņēmējs (kopparādnieks) izpilda visu saistību, tad pusi no izpildītās saistības tas var prasīt atlīdzināt jeb piedzīt no otra līdzaizņēmēja. Arī galvotājs no aizdevuma visbiežāk negūst tiešu labumu, jo nauda nenonāk pie viņa, bet pie citas personas – parādnieka –, par kura saistību izpildi galvinieks uzņemas atbildību, tas ir, galvo. Aizdevējam nav tik būtiski, vai ir vairāki līdzaizņēmēji vai galvinieks – aizdevējam svarīgākais ir gūt pārliecību, ka aizdevums tiks atmaksāts. Ja līdzaizņēmējiem ir pietiekami daudz citas mantas, aizdevējs uz to nodibina ķīlu, un galvojums nav nepieciešams. Privāttiesiskās attiecībās, izsniedzot aizdevumu, galvojums nav obligāts – tas ir tikai viens no veidiem, kā aizdevējam nodrošināties, ka tas saņems atpakaļ savu naudu, protams, ar procentiem.

Ja persona ir kļuvusi par galvinieku un parādnieks pieļauj līguma pārkāpumus, tas var nozīmēt, ka galviniekam ir jāgatavojas, ka no viņa var pieprasīt saistību izpildi. Vai kreditoram vai parādniekam ir pienākums informēt galvinieku par maksājumu kavējumu vai citiem līguma pārkāpumiem, kas var dot tiesības kreditoram uzsākt parāda piedziņu? Kādu informāciju, kamēr spēkā ir galvojums, galvinieks var saņemt par parādnieka saistībām? Vai galviniekam ir pienākums par to interesēties?

Viss atkarīgs no tā, kādi ir galvojuma līguma noteikumi. Pārsvarā galvojuma līgums ir ļoti vienkāršs un visbiežāk neparedz galvinieka informēšanu par parādnieka pārkāpumiem vai kavējumiem. Arī Civillikums to neparedz. Taču galvinieks, piekrītot dot galvojumu, var pieprasīt iekļaut galvojuma līgumā dažādus noteikumus, kas aizsargā viņa tiesības un intereses. Ja kreditors nepiekrīt šādiem noteikumiem, galvinieks var atteikties dot galvojumu – tiešā veidā neviens viņu nevar piespiest. Protams, spiediens var būt netiešs – ja nebūs galvojuma, nebūs arī aizdevuma parādniekam. Šādā situācijā galviniekam ir jāpieņem sarežģīts lēmums – parakstīt tādu galvojuma līgumu, kādu piedāvā aizdevējs, vai to neparakstīt, liedzot parādniekam iespēju saņemt aizdevumu.

Galvinieks var pieprasīt iekļaut galvojuma līgumā dažādus noteikumus, kas aizsargā viņa tiesības un intereses.

Ne vienmēr viss ir loģiski novērtējams – dzīve un bizness diktē savus noteikumus, kas nereti kādai no darījuma pusēm var būt juridiski netaisnīgi. Līdz ar to ir iespējama situācija, kurā galvinieks paraksta galvojuma līgumu, un, piemēram, pēc pieciem gadiem saņem tiesas paziņojumu, ka viņš kopā ar parādnieku ir atbildētāji civillietā par savlaicīgi neatmaksāta parāda piedziņu. Proti, teorētiski ir iespējama tāda situācija, kurā ne kreditors, ne parādnieks galviniekam nesniedz informāciju par saistību izpildi. Ja galvinieks vēlas vienmēr būt informēts, kā norisinās saistību izpilde starp kreditoru un parādnieku, ir rūpīgi jāpārdomā un jāsagatavo galvojuma līguma noteikumi. Ja tiesvedības laikā atklājas, ka kreditors ir bijis nolaidīgs un neko nav darījis, lai savlaicīgi piedzītu parādu no parādnieka, un nav arī informējis galvinieku, noteiktos gadījumos tas var būt pamats galvinieka atbrīvošanai no atbildības pret kreditoru.

Vai galviniekam ir tiesības maksāt parādu parādnieka vietā, ja kreditors to nav pieprasījis? Piemēram, lai novērstu to, ka kreditors vēršas tiesā ar prasību par parāda piedziņu. Ja galvinieks labprātīgi maksā parādnieka vietā, vai viņš var samaksāto pieprasīt atpakaļ no parādnieka? Kas ir Civillikumā paredzētā regresa prasība, kuru galvinieks var izmantot pret parādnieku, un kad to var realizēt?

Jā, Civillikums paredz šādu iespēju. Saskaņā ar 1706. pantu galvinieks var parādsaistības nokārtot pirms termiņa, taču samaksāto no parādnieka varēs atprasīt tikai tad, kad būs iestājies sākotnēji pielīgtais parāda samaksas termiņš. Ja galvinieks ir uzzinājis, ka parādnieks kavē maksājumu termiņus, likums neliedz galviniekam iesaistīties situācijas atrisināšanā un samaksāt kavēto maksājumu parādnieka vietā, pat ja kreditors to neprasa. Protams, būtu loģiski, ja situācijā, kad parādnieks sāk kavēt parāda samaksu, viņš vai kreditors par to nekavējoties informētu galvinieku cerībā, ka viņš jau uzreiz iesaistīsies situācijas risināšanā. Bet, kā jau teicu iepriekš, viss ir atkarīgs no galvojuma līguma noteikumiem, jo Civillikums sniedz tikai ļoti vispārīgu galvojuma attiecību regulējumu.

Civillikums sniedz tikai ļoti vispārīgu galvojuma attiecību regulējumu.

Līdz ar to nereti galvinieks par parādnieka kavējumiem uzzina tikai tiesā turklāt, iespējams, ja būtu savlaicīgi par to informēts, lieta nemaz nenonāktu līdz tiesai. Tomēr jāatceras, ka nebūtu vēlama pilnīgi autonoma galvinieka darbība. Pastāv iespēja, ka parādniekam ir tiesiski pamatoti iemesli parādu nemaksāt, piemēram, parāda noilgums, taču galvinieks, to nezinot, bet labu gribot, var noilgušo parādu samaksāt. Šādā gadījumā galviniekam būs problemātiski no parādnieka atgūt samaksāto parādu, jo tas varēs pierādīt, ka parāds vispār nebija jāmaksā vai nebija jāmaksā konkrētajā brīdī vai apmērā. Tas norāda, ka galviniekam vajadzētu būt saiknei ar parādnieku, lai spētu savstarpēji koordinēt un saskaņot darbības. Diemžēl dzīvē galvinieks un parādnieks nereti darbojas katrs par sevi, iespējams, pat pretēju interešu vadīti.

Tāpat jāatzīst, ka reizēm arī negodprātīgs kreditors var būt ieinteresēts, lai parādnieks kaut ko nokavētu, galvinieks speciāli netiktu informēts par kavējumu, lai tas neizpildītu kavēto saistību un tādējādi neizjauktu negodprātīgā kreditora plānus. Diemžēl advokāta praksē ir nācies arī piedzīvot gadījumus, kad kreditors un parādnieks aizmuguriski vienojas par kopīgu sadarbību, lai parāda samaksu pilnībā pārceltu uz galvinieku. Viens šāds gadījums šobrīd atrodas apelācijas instances tiesas izskatīšanā. Šo “sazvērestību” atklāja pirmās instances tiesa, skatīsimies, kas būs tālāk.

Reizēm arī negodprātīgs kreditors var būt ieinteresēts, lai galvinieks speciāli netiktu informēts par kavējumu.

Runājot par regresa prasību, jā, tās būtība ir tieši tāda, ka galvinieks kreditoram samaksāto parādu pēc tam var atprasīt no parādnieka. Turklāt neatkarīgi no tā, vai galvinieks parādu samaksājis labprātīgi, vai tas piedzīts tiesas ceļā. Tomēr visbiežāk regresa prasība ir iluzors mierinājums – ja parādnieks nav bijis spējīgs norēķināties ar kreditoru, tad vēl jo mazāk viņš būs spējīgs norēķināties ar galvinieku. It īpaši, ja parādniekam tiek ierosināts maksātnespējas process – formāli galvinieks savu regresa prasījumu piesaka maksātnespējas procesā, un tas tiek atzīts, taču reālu naudu galvinieks nekad nesaņems. Parādnieks var izvirzīt galviniekam iepriekš minētos iebildumus, piemēram, kāpēc galvinieks ir samaksājis kreditoram, ja bija iestājies noilgums vai, piemēram, pārdotā prece bija nekvalitatīva. Jāsaprot, ka arī regresa piedziņa notiek, ceļot prasību tiesā, kur parādnieks var izteikt iebildumus pret galvinieka rīcību, turklāt primāri tos, kurus viņš ir vai būtu izteicis pašam kreditoram.

Ja parāda piedziņa ir nonākusi tiesā, kā tiek lemts, no kura piedzīt parādu? Vai parādu piedzen vispirms no parādnieka un tikai pēc tam no galvinieka? Kā ir situācijās, ja par vienu parādu ir galvojušas vairākas personas? Vai galvojuma apmērs var būt ierobežots?

Visizplatītākais ir ekspromisoriskais galvojums – tas ir, kad galvinieks atbild kā parādnieks. Tas nozīmē, ka kreditors parādu var piedzīt arī no galvinieka, nemaz nevēršoties pie parādnieka. Tiesu praksē tie tiek dēvēti par subsidiārajiem prasījumiem. Šādās lietās kreditors lūdz piedzīt parādu no parādnieka, bet, ja tas nav iespējams, tad no galvinieka. Proti, parāda piedziņa vienlaikus tiek prasīta gan no parādnieka, gan no galvinieka – abi lietā ir atbildētāji. Ja no parādnieka neko nevar piedzīt, tad uz tā paša sprieduma pamata parāds tiek piedzīts no galvinieka. Ja ir dots klasiskais galvojums – tā dēvētais neekspromisoriskais galvojums – tad kreditoram vispirms jāvēršas pie parādnieka un tikai tad, ja piedziņa no galvenā parādnieka nav iespējama, jāceļ jauna prasība pret galvinieku. Pēdējā laikā šādi galvojumi netiek izmantoti.

Saskaņā ar Civillikuma 1699. pantu, ja par vienu parādu ir galvojušas vairākas personas, tad parāds no tām tiek piedzīts solidāri, protams, ja vien galvojuma līgumā nav speciālas atrunas, piemēram, katrs galvinieks atbild tikai par kādu parāda daļu u. tml.

Turklāt galvojuma apmērs var būt ierobežots – to pieļauj Civillikuma 1697. pants. Galvinieks var galvot tikai par daļu no parāda vai noteiktu samaksas termiņu. Galvojuma līgumā var paredzēt arī citus ierobežojumus, un tas galviniekam vienmēr būtu jāatceras, apspriežot galvojuma noteikumus. Fakts, ka galvojums ir ierobežots, var izrietēt arī no faktiskajiem apstākļiem, kurus katrā konkrētajā gadījumā jāvērtē gan darījuma dalībniekiem, gan tiesai, ja strīds jau ir nonācis tiesā. Piemēram, aizdevums sākotnēji izsniegts uz vienu gadu, un galvinieks galvojis par šādu aizdevumu. Pēc tam kreditors ar parādnieku ir vienojušies par aizdevuma termiņa pagarināšanu uz 10 gadiem, par to neinformējot galvinieku. Šādā gadījumā ir pamats uzskatīt, ka galvojums ir ierobežots tikai ar sākotnējā aizdevuma līguma termiņu. Ja šāda interpretācija tiek noraidīta, tad jāiedomājas cita situācija – galvinieks galvo par 1000 eiro aizdevumu, bet, viņam nezinot, aizdevums tiek palielināts līdz 1 miljonam eiro. Par ko atbildēs galvinieks – par 1000 eiro vai 1 miljona eiro samaksu?

Vēl viena situācija, kura mēdz satricināt ierasto saistību izpildes kārtību, ir maksātnespēja. Kreditoriem ir jāpiesaka kreditora prasījums maksātnespējas lietā. Kā parādnieka maksātnespēja ietekmē galvojuma saistību? Vai kreditors var pieteikt kreditora prasījumu parādnieka maksātnespējas lietā un vienlaicīgi prasīt parāda samaksu no galvinieka? Vai tādā gadījumā arī galviniekam ir jākļūst par parādnieka kreditoru un jāpiesaka kreditora prasījums parādnieka maksātnespējas lietā, lai pēc tam varētu prasīt atmaksu no galvenā parādnieka?

Jā, jūs ļoti precīzi raksturojāt galvojuma saistību izpildi maksātnespējas procesā. Kreditoram ir jāpiesaka prasījums parādnieka maksātnespējas procesā, bet vienlaikus viņš vēršas arī pie galvinieka. Parādnieka maksātnespēja ir viens no tiem gadījumiem, pret kuru kreditors, prasot galvojumu, vēlas nodrošināties. Ja galvinieks samaksā pirmais, tad kreditors atsakās no sava kreditora prasījuma parādnieka maksātnespējas procesā, un, tēlaini izsakoties, viņa vietā stājas galvinieks ar regresa prasījumu. Savukārt, ja kreditors savu naudu saņem parādnieka maksātnespējas procesā, viņam vairs nav pamata kaut ko prasīt no galvinieka. Taču praksē nereti gadās, ka maksātnespējīgs kļūst gan parādnieks, gan galvinieks. Tādā gadījumā attiecīgais kreditors būs gan parādnieka, gan galvinieka kreditoru sarakstā.

Aizdevumu atmaksas termiņi var būt ļoti ilgi, piemēram, hipotekārais kredīts uz 25 gadiem, bet, ja galvinieks galvojuma spēkā esamības laikā nomirst, vai galvojuma saistības ir jāpārņem galvinieka mantiniekiem, vai arī tā ir personiska saistība, kura nav mantojama?

Uz šo jautājumu ir sarežģīti viennozīmīgi atbildēt, jo Civillikums tiešā veidā neparedz, ka galvojuma līgums ir saistošs galvinieka mantiniekiem. Interpretējot Civillikuma 1402., 1692., 701. un 717. pantu kopsakarībā ar judikatūru, piemēram, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr. C29503013 (SKC-168/2017), domāju, ka galvojuma saistībai ir mantisks raksturs, līdz ar to galvinieks atbild par parādu tikai ar savu mantu. Tas nozīmē, ka galvojuma saistības pāriet uz mantinieku un atbilstīgi Civillikuma 707. panta regulējumam mantojuma atstājēja kreditori var vērsties ar prasījumiem pie mantinieka. Pieļauju, ka noteiktā gadījumā tiesa var nonākt arī pie atšķirīga sprieduma, piemēram, novērtējot konkrētu galvojumu kā personisku saistību.