Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Pirms preces vai pakalpojuma iegādes ar pēcapmaksu vai aizdevuma ņemšanas kredītiestādē bankas un tirgotāji rūpīgi izvērtē katras personas finanšu saistības un noskaidro, cik droši vai riskanti ir slēgt līgumu. Tādēļ liela nozīme ir katras fiziskās personas kredītvēsturei. LV portāls skaidro, kas nosaka kredītinformācijas apstrādes kārtību un kāda informācija ir aplūkojama kredītvēsturē.
Latvijas Bankas rīkotajā "Finanšu pratības nedēļas 2023" akciju sabiedrības “Kredītinformācijas birojs” valdes loceklis, komercdirektors Intars Miķelsons skaidroja, kā darbojas kredītinformācijas biroji, kas ir kredītvēsture un kādi dati tajā tiek apkopoti.
Kredītinformācijas biroju darbību un kredītinformācijas apstrādes kārtība ir noteikta Kredītinformācijas biroju likums, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Likuma mērķis ir veicināt atbildīgu kreditēšanu un atbildīgu un godprātīgu aizņemšanos, kā arī sekmēt personu kredītvēstures veidošanu, lai būtu pieejama un tiktu izmantota patiesa un pilnīga informācija.
Likums atvieglo kredītinformācijas nonākšanu kredītinformācijas birojos, uzsvēra I. Miķelsons.
|
Vairāk par tēmu >> |
Kredītinformācijas biroju likuma 4. pantā ir noteikti kredītinformācijas apstrādes mērķi, kuros paredzēts, ka kredītinformācija tiek iegūta un izmantota:
Klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtē līzinga, patēriņa kredītu, hipotekāro kredītu un citu pakalpojumu sniedzēji, kuri ir saistīti ar kredītrisku.
Šiem pakalpojumu sniedzējiem ir visas tiesības izvērtēt kredītvēsturi, lai saprastu, vai klients spēs norēķināties par pakalpojumiem.
Kredītsaistību pārvaldība nozīmē, ka uzņēmumi, ar kuriem noslēgti līgumi, līguma darbības laikā drīkst atkārtoti pārbaudīt personu kredītvēstures.
Kredītinformācijas biroju likuma 11. pantā ir noteikts, kādos gadījumos ziņas par parādu tiek iekļautas kredītinformācijas biroja datubāzē. Kredītinformācijas lietotājam ir tiesības iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē ziņas par parādu, ja klients ir parādā uzņēmumam, bijusi tiesa un tiesas lēmums klientam ir negatīvs, tas ir, parāds apstiprināts ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu.
Informācija kredītbirojā nonāk arī tad, ja no pirmās maksājuma kavējuma dienas pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts brīdinājums par konkrēto parādu, – vismaz 30, parāds nav segts un klients nav izteicis rakstiskus iebildumus.
Ziņas par parādu tiek iekļautas datubāzē arī tad, ja klients tam ir piekritis. Šāda klienta piekrišana atbilst datu regulai par datu subjekta piekrišanu.
Bankām, nebanku kreditētājiem un līzinga uzņēmumiem ir pienākums apmainīties ar visu informāciju par kredītu atmaksu arī par līgumiem, kuri nav kavēti.
Tas ir noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Kredītvēsture ir pārskats, kurā tiek apkopotas ziņas par visām personas spēkā esošajām un jau agrāk izpildītajām kredītsaistībām. Savu kredītvēsturi jebkura persona bez maksas var apskatīt www.manakreditvesture.lv.
Jebkurai personai ir tiesības kredītvēstures izziņu saņemt bez maksas. To var iegūt šādos veidos:
Likuma 12. pantā ir noteikts, ka kredītinformācijas biroja datubāzē tiek iekļautas šādas ar klienta parādu saistītas ziņas:
Personas kredītvēsturē var redzēt aktuālo un vēsturisko informāciju par kredītlīgumiem, galvotiem līgumiem, kavētiem rēķiniem un nodokļu parādiem, stāsta I. Miķelsons.
Personas kredītvēsturē ir arī dati no Uzņēmuma reģistra: aktuālā un vēsturiskā informācija par dalību uzņēmumos, laulības līgumiem, maksātnespējas procesiem, nodrošinājumiem un komercķīlām.
Kredītvēstures kopsavilkumā ir iespējams redzēt informācijas apkopumu, tas ir, cik pēdējā gada laikā, 12 mēnešos, par personu ir pieprasītas atskaites – gan kopējo pieprasījuma, gan sistēmas dalībnieku skaitu.
Piemēram, persona Jānis var apskatīties, ka par viņu šogad ir pieprasītas piecas atskaites, un to ir darījuši trīs dažādi uzņēmumi.
Saistību kopsavilkumā pieprasītājs redz personas esošos un vēsturiskos līgumus un var pieņemt lēmumu, vai ir vērts veikt dziļāku izpēti.
Piemērs: Jāņa maksājumu profils:
Kavēto maksājumu summa (aktīviem līgumiem) – 46 844 eiro;
Šobrīd ilgākais kavējums – 785 dienas;
Ilgākais kavējums pēdējos 12 mēnešos – 785 dienas;
Dažādu kreditoru skaits – 11;
Atlikusī nenomaksāto saistību kopsumma – 51 351 eiro.
Tātad no Jāņa piemēra izriet, ka saistību izpildes kopsavilkumā var redzēt kopējo aktīvo līgumu atmaksas grafiku par pēdējiem 12 mēnešiem – kavētās dienas un kavējuma summu, kopējo līgumu skaitu un atlikušo nenomaksāto summu.
“Kreditētāji šo informāciju ņem vērā,” uzsvēra I. Miķelsons. “Tie skatās lielāko kavējuma summu, ilgākās kavējuma dienas, cik ir kopējie līgumi. Ja persona šobrīd kredītsaistības nekavē, bet ir redzams, ka iepriekš ir bijuši garāki – 20, 50, vai 100 dienas – kavējuma periodi, kreditētājs var veikt papildu padziļinātu izpēti.”
Kreditētājs arī varētu atteikties slēgt līgumu. Kādos gadījumos tas var notikt?
“Piemēram, pašlaik personas parāds ir nulle, šobrīd nav neviena aktīva līguma. Bet var redzēt, ka pēdējā laikā ir bijušas problēmas – daudzi līgumi un strauji augusi kavējuma summa. Tas var nozīmēt, ka šajā situācijā ir atrasts viens vai otrs risinājums. Un tad ir saruna ar klientu, kāds tas ir bijis. Vai īpašums, kas ir bijis ieķīlāts, ir pārdots un kredīts ir dzēsts, un personai parādu vairs nav vispār? Otrs variants – parāds tika pārdots citam uzņēmumam, bet uzņēmums, kas šo parādu nopirka, nenodod datus kredītinformācijas birojam. Tas nozīmē, ka parāds nav dzēsts, persona turpina būt parādā, bet uzņēmums ar saviem datiem nedalās,” skaidro I. Miķelsons.
Persona, kas ir aizņēmusies, savā kredītvēsturē atradīs aktīvos līgumus, kas ir sastrukturēti pēc nozares (atbilstoši NACE klasifikatoram).
Grafikā ir sadaļa “loma”, kas nozīmē, vai persona ir galvenais aizņēmējs vai galvotājs.
I. Miķelsons īpaši uzsver, ko vajadzētu ņemt vērā par galvotiem līgumiem. “Ja vēlas aizņemties, nodibināt jaunas kredītsaistības, ir vērts kredītvēsturē paskatīties savas pašreizējās saistības un arī to, kam dots galvojums. Katrām saistībām ir ikmēneša maksājums, tajā skaitā arī galvotājiem jāmaksā par savām kredītsaistībām.”
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos Nr. 242 “Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ir noteikts, ka, aprēķinot kredītspēju, jāņem vērā, vai persona ir galvotājs. Ja tā ir, arī gadījumos, kad galvotajam līgumam nav problēmu, jārēķina, ka persona jau maksā (nosacīti) kredītu, bet ne pilnā apjomā – tikai 50%.
Piemērs: Kredītņēmējam, kura galvotājs ir Jānis, mēnesī jāmaksā 100 eiro. Kreditētājam, izvērtējot galvotāja kredītspēju, jāņem vērā puse no šīs maksas, tas ir, 50 eiro. Tātad par šādu summu galvotājam nosacīti jau pastāv kredītsaistības.
Vairāk par tēmu >>
Kas jāzina, pirms kļūt par galvinieku
Noteikumos Nr. 242 ir noteikts, cik procentus no ienākumiem drīkst novirzīt kredītsaistību apmaksai.
Ja saņem minimālo algu – 620 eiro (bruto), maksimālā summa kredītsaistību nomaksai ir 10% no atalgojuma, ko saņem “uz rokas”, tas ir, neto.
Piemērs: Ja persona saņem 500 eiro mēnesi, maksimālā summa, ko cilvēks var atvēlēt kredītsaistībām, ir 50 eiro. Turklāt šī summa ir nevis par vienu kredītu, bet visām saistībām kopā. Ja par līzingā ņemtu televizoru jau maksājat 20 eiro mēnesī, atlikusī summa, ar ko var segt kredītsaistības, ir 30 eiro.
Ja persona ir kādam galvojusi kredītsaistības, kur ikmēneša maksājums ir 100 eiro, kreditētājs, dalot uz pusi šo summu, ņem to vērā un sanāk, ka esat izsmēlis visas iespējas segt kredītsaistības un jaunu kredītu jums piešķirt vairs nevar.
Jo lielāka alga, jo procentu daļa, ko drīkst novirzīt kredītsaistību dzēšanai, palielinās – līdz pat 40%.
Ja persona pelna 2000 eiro mēnesī, ikmēneša kredītmaksājumiem drīkst novirzīt 40% jeb 800 eiro.
Aktīvie līgumi
Visi līgumi tiek dalīti divās daļās – aktīvajos un slēgtajos. Aktīvie līgumi nozīmē, ka saistības pašreiz ir spēkā.
Aktīvo līgumu daļā tiek norādīts līguma veids, piemēram, finanšu līzings, patēriņa kredīts un citi, kā arī tā darbības periods. Ir pieejama arī sākuma aizņēmuma summa, kā arī atlikušais saistību apjoms, kavējuma summa un cik ilgi (dienās) tas tiek kavēts. Dati tiek atjaunoti reizi mēnesī.
Slēgtā līguma gadījumā bijušas saistības, bet tās ir izbeigtas. Līgumi var būt cedēti vai izpildīti ar nokavēšanos.
Vairāk par tēmu >>
Kreditētāji īpaši ņem vērā informāciju, ja līgumi ir cedēti nesen – tas ir “sarkanais karogs”, lai situāciju izpētītu padziļinātāk.
Piemērs: Personai ir 4000 eiro parāds bankai par patēriņa kredītu. Cilvēks to nespēj atdot. Parāds tiek pārdots – to iegādājas parādu piedziņas uzņēmums. Bankas līgums tiek slēgts, juridiski persona bankai nav parādā, bet ar parāda atgūšanu nodarbojas cits uzņēmums.
Kavētie rēķini
Svarīga sadaļa, kuru visi kreditētāji ņem vērā, ir personas kavētie rēķini.
Kavēto rēķinu sadaļā ir detalizēta informācija par personas kavētiem maksājumiem nefinanšu sektorā, piemēram, parādu piedzinēju ziņotie dati, kavētie rēķini par komunālajiem pakalpojumiem.
Ja parāds ir norakstīts, diezin vai kāds kreditors ar šādu personu vēlēsies slēgt darījumu, piebilst I. Miķelsons.
Sadaļā “Līdzdalības uzņēmumos” ir gan spēkā esoši, gan vēsturiski dati no Uzņēmuma reģistra par personas saistību ar uzņēmējdarbību – dalība uzņēmumu valdēs, amatpersonu statuss uzņēmumos.
Apgrūtinājumu sadaļā uzrādās personas kopējais esošo un vēsturisko apgrūtinājumu - laulību līgumi, maksātnespēja, nodrošinājumi, komercķīlas – skaits.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 327 “Noteikumi par kredītinformācijas biroja datubāzē iekļaujamām ziņām par maksājuma saistībām” 7. punktā ir noteikts, ka kredītinformācijas birojs ziņas par maksājumu saistībām un to izpildes gaitu dzēš 10 gadus pēc saistību pilnīgas izpildes, ja nav saņemts datu subjekta pieprasījums glabāt šos datus ilgāk.
Publikācijas turpinājumā plašāk par to, kā nosaka personas kredītreitingu.
