Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir lielākas vai mazākas parādsaistības. Tāpēc, ja tiek saņemts paziņojums, ka notikusi cesija un tiesības prasīt attiecīgā parāda samaksu turpmāk paredzētas citai personai, ir svarīgi zināt, kas ir cesija un kādas tiesības un pienākumus parāda cedēšanas gadījumā paredz likums.
Kreditora prasījumam pret parādnieku ir zināma ekonomiskā vērtība, t. i., kreditors ir tiesīgs saņemt saistības izpildījumu un šai tiesībai arī pirms izpildījuma ir zināma vai nosakāma cena.1
Vienkāršiem vārdiem – tas nozīmē, ka kreditors savas tiesības saņemt saistību izpildījumu var nodot citai personai jeb cedēt. Iemesli šādai rīcībai var būt dažādi. Piemēram, kreditoram var būt steidzīgi nepieciešami finanšu līdzekļi un nav laika gaidīt saistību izpildi atbilstoši noslēgtajam līgumam. Tāpat kreditors par šādu soli var izšķirties, apzinoties, ka konkrēto prasījumu varēs saņemt tikai piespiedu ceļā un arī tad, iespējams, tikai daļējā apmērā.
Itin bieži persona, kurai ir parādsaistības, par to, ka prasījums ir cedēts, uzzina tikai tad, kad saņem paziņojumu no jaunā kreditora, ka parāds ir jāatmaksā nu jau citam kreditoram, nevis tam, ar ko sākotnēji tika noslēgts līgums. Proti, ir notikusi prasījuma cesija un viņa parāds no iepriekšējā kreditora cedēts citam.
Jaunais un nezināmais cilvēku var satraukt, tāpat arī radīt neskaidrības, kā tas ietekmēs viņa turpmāko dzīvi, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kas tad īsti ir prasījuma cesija un kādas ir parādnieka tiesības.
Cesija ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru. Šāda līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos.2
Piemēram, kreditors – uzņēmums “X” – nodod savas prasījuma tiesības uzņēmumam “Y”. Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu prasījuma atdevējs kreditors (šai piemērā uzņēmums “X”) ir cedents, bet persona, kam prasījumu atdod (uzņēmums “Y”), – cesionārs.
Pavisam ir trīs veidi, kā prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, un tie uzskaitīti Civillikuma 1793. pantā:
Šajā publikācijā plašāk aplūkosim prasījuma pāreju ar cesiju, kas notiek pēc tiesiska darījuma, jo tas ir biežākais veids, kā prasījums pāriet no viena kreditora otram.
Civillikuma 1798. pantā noteikts, ka cesijas priekšmets var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma (piemēram, kredītlīgums) vai no neatļautas darbības (piemēram, tāds varētu būt prasījums, kad kāds nodarījis zaudējumu citai personai ar prettiesisku darbību. Persona, kurai ir tiesības uz zaudējuma atlīdzību, var prasības tiesības cedēt trešajai personai). Tāpat šis pants paredz, ka cesijas priekšmets var būt arī prasījumi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši prasījumi.
Tātad cedēt var arī prasījumu, kuram vēl nav iestājies termiņš; šajā gadījumā gan cesionārs varēs realizēt prasījuma tiesības tikai pēc termiņa iestāšanās.
Civillikumā ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad prasījumu nevar cedēt. Tie uzskaitīti Civillikuma 1799. pantā. Proti, par cesijas priekšmetu nevar būt:
Piemēram, cesijas priekšmets nevar būt uzturlīdzekļu parāds, jo gadījumā, ja uzturlīdzekļu prasījums tiktu cedēts trešajai personai, pastāv risks, ka likumiskais uzturlīdzekļu saņēmējs var palikt bez iztikas līdzekļiem.
LV portālam nereti vaicā – vai šāds darījums var notikt, parādniekam nezinot?
Jā, tas ir iespējams un kreditora maiņa lielākoties ir notikusi likuma ietvaros, jo Civillikuma 1801. pantā noteikts: slēdzot cesijas līgumu, parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga. Prasījuma tiesību pāreja no viena kreditora otram (jeb cesija) ir spēkā, pat ja parādnieks par to nezina.
Turklāt cesionārs no cesijas brīža var darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to tālāk citam un izlietot to pret parādnieku (Civillikuma 1805. pants).
Lai pārliecinātos, ka nav notikusi krāpšana, un aizstāvētu savas intereses, cesijas gadījumā parādniekam ir tiesības no cesionāra pieprasīt pierādījumus, kas apliecina, ka viņa parādsaistības patiešām ir cedētas. Civillikuma 1806. panta trešajā daļā noteikts, ka cedentam ir jānodod cesionāram viss, “kas noder par prasījuma pierādījumu vai kas var sekmēt tā piedziņu, kā arī viss, ko viņš saņēmis no parādnieka jau pēc cesijas”.
Parādnieks ir tiesīgs prasīt, lai cesionārs saprātīgā laikā iesniedz pierādījumus par cesiju. Ja pierādījumi netiek iesniegti, parādnieks ir tiesīgs atteikties sniegt prasījuma izpildījumu cesionāram.
Kaut arī parādniekam nav jātic jebkuram paziņojumam par cesiju, tomēr, saņemot rakstisku vai mutisku paziņojuma par cesiju, parādnieks vairs nevar maksāt parādu pirmajam kreditoram.3
Parādniekam ir svarīgi zināt, ka Civillikuma 1806. pants nosaka – cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam. Pats prasījums pāriet uz cesionāru ar visām pie tā piederīgajām un cesijas brīdī esošajām tiesībām, arī nenomaksātajiem procentiem.
To der zināt, ja cesionārs pēkšņi pieprasa parādniekam kaut ko tādu, kas nebija pielīgts ar cedentu. Piemēram, cesionārs nedrīkst patvaļīgi noteikt augstākus nokavējuma procentus par pirkuma vai kredīta līgumā noteiktajiem. Civillikuma 1807. pants noteic – parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties. Cesionārs nedrīkst izmantot kādas sev piederošas priekšrocības pret parādnieku.
Vienlaikus nav izslēgts, ka cesionārs atšķirībā no iepriekšējā kreditora (cedenta) ir mazāk pielaidīgs un nekavējas izmantot visus savā rīcībā esošos juridiskos instrumentus, lai piedzītu parādu. Ja cesionārs ir mazāk pretimnākošs un noraida parādnieka lūgumu pagarināt izpildījuma termiņu vai noslēgt izlīgumu, zināmā mērā parādnieka stāvoklis pasliktinās. Tomēr tas nav atzīstams par Civillikuma (1807. pants) noteikto parādnieka stāvokļa pasliktināšanu.
Parāda atgūšanas izdevumus, kuri ir atlīdzināmi, un to pieļaujamo apmēru nosaka Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parādu atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”.
Parādniekam īpaši jāuzmanās ar tāda jauna līguma slēgšanu, kas faktiski anulē iepriekšējo līgumu. Jāņem vērā, ka parasti jaunais līgums parādniekam ir neizdevīgāks. Vairāk informācijas – LV portāla rakstā “Parādu ārpustiesas piedziņa – uzmanīgi ar vienošanām, ko paraksta!”.
1 Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 155. lpp.
2 Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400. p.), autoru kolektīvs K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 1998, 282. lpp.
3 Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400. p.), autoru kolektīvs K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans īpašums, 1998, 302. lpp.
