SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
25. novembrī, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
8
21
8
21

Parādu ārpustiesas piedziņa – uzmanīgi ar vienošanām, ko paraksta!

Noslēdzot vienošanos ar parādu piedziņas kompāniju, faktiski tiek anulēts iepriekšējais līgums ar kreditoru. Prakse apliecina, ka bieži tas parādniekam bija izdevīgāks.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Neatkarīgi no tā, vai parādu piedzen pats kreditors vai to dara parādu piedziņas kompānija, vai arī parāds ir cedēts (jeb pārdots citam kreditoram) – tam saglabājas tie paši nosacījumi, uz kādiem nauda tika aizņemta pirmajā reizē. Tātad ne ārpustiesas piedziņas kompānija, ne jaunais kreditors nav tiesīgi rēķināt soda naudu pēc citas likmes vai palielināt pamatparāda summu.
īsumā
  • Savas nezināšanas dēļ cilvēki parādu piedzinējiem bieži vien pārmaksā.
  • No jauna noslēgta vienošanās ar parādu piedzinēju var sadārdzināt parādu vairākas reizes.
  • Ja vienošanās starp parādnieku un piedziņas kompāniju par parāda atmaksu satur summu, kas ir dubultā apmērā pret parāda atlikumu vai pat lielāka, un uz tās pamata vēl tiek rēķināti soda procenti, Latvijas Kredītņēmēju asociācija iesaka šādu vienošanos neparakstīt.
  • Lai  kārtotu parādsaistības, vēlams vienoties ar kreditoru par soda procentu uzskaites apturēšanu.
  • Ja parāds ir liels un pret vairākiem kreditoriem, kādēļ nav iespējams izpildīt saistības pret visiem kreditoriem, risinājums var būt tiesvedība vai maksātnespējas process.
  • Katras parādsaistības ir individuāla lieta, svarīgas ir visas nianses. Pēc padoma jāvēršas pie konsultanta.

 Prakse apliecina, ka parāda piedzinēji bieži izmanto cilvēka nezināšanu par to, kādu soda naudu drīkst aprēķināt. "Sliktākais ir tas, ka piedzinēji izmanto psiholoģisku spiedienu, lai parādnieks noslēgtu vienošanos ar viņu kompāniju, kas faktiski anulē iepriekšējo līgumu ar kreditoru un kas parādniekam bija izdevīgāks," stāsta kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi.

Lielākā daļa savu parādu atmaksā ar uzviju

Ir divi veidi, kā nebanku kredītdevējs par laikus nenokārtotām kredītsaistībām aprēķina soda naudu – līgumsods un nokavējuma procenti. Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods par saistības nokavējumu nevar pārsniegt 10% no parāda summas. Savukārt nokavējuma procentu rēķins apstājas, kad tie sasniedz 100% no pamatparāda summas.

Tātad, ja paņemti 300 eiro, tad arī nokavējuma procentu kopsumma nevar būt vairāk nekā 300 eiro. Savukārt līgumsodam tie maksimāli var būt 10% (jeb 30 eiro) no 300 eiro. Ja to matemātiski saskaita, tad, aizņemoties un neatdodot laikus 300 eiro, maksimālā summa, ko var no parādnieka piedzīt ir 630 eiro.

Tomēr ne vienmēr summas, ko cilvēks maksā piedzinējiem, tiešām atbilst likumiskajiem procentiem. "Cilvēki, kas griežas pēc padoma Latvijas Kredītņēmēju asociācijā, 90% gadījumu maksā summas, kuras vairākkārtīgi pārsniedz paša parāda apmēru," skaidro A.Rudi. "Piemēram, parādniekam ir  atjaunojušies ienākumi, viņš sāk kārtīgi maksāt un domā, ka parādsaistības mazinās. Pēc laika parādnieks piedzinējiem nosūta vēstuli ar lūgumu rakstiski sniegt informāciju par to, kāds ir parāda atlikums. Taču izrādās, ka pa šo laiku, kad parādnieks ir kārtīgi maksājis, parāds ir tikai pieaudzis.

Tas parasti ir tāpēc, ka soda procenti jeb 1% dienā, saskaitot mēneša ietvarā, ir stipri lielāki nekā summa, ko parādnieks ir maksājis piedzinējiem. Rezultātā samaksātā summa, kas ir pietiekami liela, nemaz nesamazināja pamatparādu, jo tā tika novirzīta, lai dzēstu soda procentus. Vienlaikus soda procentu piemērošana netika apturēta, un summa tikai turpināja augt. Parāds tika kapitalizēts – soda nauda pievienota pamatparāda summai, un tad uz šīs summas vēl pa virsu rēķināti jauni procenti un līgumsods," tā parādu piedziņu kompāniju shēmas raksturo A.Rudi.

No jauna noslēgta vienošanās ar parādu piedzinēju var sadārdzināt parādu vairākas reizes. Piemēram, pamatparāda summa sastāda 500 eiro. Parādnieks trīs reizes pārslēdz vienošanos ar parādu piedzinējiem, ar savu parakstu pats apliecinot, ka viņš kompānijai ir parādā 3,5 tūkstošus eiro. "Kompānija kavējumus pieskaita pamatparādam, kas nozīmē, ka tā ir no jauna izsniegta summa, ko pats cilvēks nemaz dzīvē nav redzējis. Piedzinēji sastāda jaunu atmaksas grafiku, bet nevis uz trīs gadiem, bet uz pieciem, astoņiem, desmit. Rezultātā no 100 eiro, ko cilvēks maksā katru mēnesi, viņš tikai par 1,2 eiro dzēš parāda pamatsummu, pārējais aiziet procentos," norāda A.Rudi.

Ja vienošanās, ko piedāvā parādu piedzinējs, satur summu, kas ir dubultā apmērā pret parāda atlikumu vai pat lielāka, un uz tās pamata tiek rēķināti procenti – mēs vienmēr iesākam šādu vienošanos neslēgt, brīdina Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis. Tas parasti noved pie tā, ka cilvēks šo vienošanos nespēj izpildīt, jo šādā situācijā reti nonāk cilvēks ar parādsaistībām tikai pret vienu kreditoru.

Jāvienojas ar kreditoru par soda procentu uzskaites apturēšanu

Lielu parādsaistību gadījumā pret nebanku kreditoru iesakāmi trīs risinājumi. Pirmais -  vienošanās nevis ar parādu piedzinējiem, bet pašu kreditoru (cesijas gadījumā ar jauno kredītdevēju) par to, ka tiek apturēta sodu procentu uzskaite, bet procenti un līgumsods tiek samazināti līdz samērīgam līmenim.

"Ar samērīgumu saprot to, ka soda naudas summa nevar būt lielāka nekā dubults apmērs pret parāda pamatsummu. Turklāt ir jābūt skaidri sastādītam grafikam – jābūt redzams, kādu summu maksājot, pēc cik mēnešiem parāds pilnībā tiks dzēsts," norāda A.Rudi. Parādu ārpustiesas piedziņas likums uzliek ārpustiesas piedzinējam pienākumu pamatot parādu ar nepieciešamiem dokumentiem, ja parādnieks to prasa. Tādējādi parādnieks var prasīt piedzinējam informāciju par iepriekšējiem maksājumiem un parāda atlikumu, parāda dzēšanas grafiku.

Parādu ārpustiesas piedziņas likuma 8.pants parādniekam uzliek pienākumu sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju. Šo likuma normu var izmantot savā labā, piemēram, parādniekam pašam piedāvājot savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu.

Kāpēc parādniekam visieteicamāk būtu vienoties nevis ar piedzinēju, bet ar kreditoru? Aivars Rudi stāsta: "Bieži vien parādu piedziņas kompānijas parādnieku telefonu sarakstu iedod vienam darbiniekam, bet pēc nedēļas tas nonāk jau pie cita darbinieka, kurš turpina zvanīt, bet kuram nav nojausmas par to, ko parādnieks runājis ar iepriekšējo piedzinēju. Ārpustiesas parādu piedzinēji ir starpposms, diemžēl ar viņiem parasti vienoties neizdodas, jo tiem izsniegtās pilnvaras ir ierobežotas (nedod iespēju vienoties par soda procentu apturēšanu, nofiksēšanu, lai cilvēks tiešām var atmaksāt parādu, nevis maksāt summas, ka ir tikai līgumsods un soda naudas). Tāpēc nevajag ieslīgt biežās telefonsarunās, mēģinot parādu piedzinējiem kaut ko pierādīt."

Risinājumi – tiesa un maksātnespēja

Lai gan vislabākais risinājums ir vienošanās par parāda atmaksu ar kreditoru, tomēr ne vienmēr tas ir izdarāms. "Diemžēl bieži nākas cilvēkiem ieteikt uzsākt tiesvedību ar parādu piedzinējiem, jo tiesas lēmums rezultātā var izrādīties trīs reizes izdevīgāks nekā vienošanās ar kreditoru," atzīst A.Rudi. Ja cilvēks ir pārmaksājis kreditoram vai parādu piedziņas kompānijai, bet nav noslēdzis nekādas papildu vienošanās, tad tiesa var būt iespēja situāciju atrisināt. Tomēr, ja vienošanās ir parakstīta, tad cilvēks ar savu parakstu ir apliecinājis, ka pamatparāda summa ir daudz lielāka un šādā gadījumā tiesa vienošanos ņems vērā, piedzenot no parādnieka reāli  neizsniegto summu pilnā apmērā.

Mēdz arī būt situācijas, ka parāds ir cedēts - to pārpirkusi kompānija, kura faktiski nav ne sazvanāma, ne atrodama, tai ir tikai nosaukums un pastkastīte. Šādā gadījumā vienošanās ar kreditoru fiziski nav iespējama. Līdz ar to ir vai nu jāvienojas ar parādu piedzinēju, vai jātiesājas.

Vienlaikus arī tiesāšanās iespējas A.Rudi iesaka izvērtēt kritiski. Cilvēka, kas ir nonācis parādsaistībās, finanšu situācija visticamāk ir slikta. Jāsaprot, ka tiesvedība nav bezmaksas iespēja, tiesāšanās izdevumi Latvijā nav mazi. Tiesāšanās nekad nenozīmēs, ka parāds tiks atcelts, gala rezultātā lieta var nonākt pie tiesu izpildītāja, kura pienākums būs parādu piedzīt. Tā kā tiesu izpildītāja darbu atbilstoši Civilprocesa likumam apmaksā parādnieks, parāda kopējās izmaksas būs lielākas. Tādēļ, ja parāds ir lielāks par 5000 eiro, tad personai ir vērts izvērtēt, vai neuzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Cilvēki pārvērtē spējas atmaksāt

A.Rudi neslēpj, ka Latvijas Kredītņēmēju asociācijā bieži vēršas cilvēki, kam ir saistības ar vairākiem kreditoriem, un viņi vēlas ar visiem noslēgt izlīgumu. Tomēr, uzzinot šo cilvēku ienākumus, jāsecina, ka viņu iespējas izpildīt izlīgumus nav reālas, pat ja izlīgumi būtu viņiem izdevīgi. Ja parādnieks var slēgt izlīgumu ar vienu, bet ne pārējiem trim kreditoriem, tad no tā nav lielas jēgas. "Pat ja viena kompānija, ar kuru parādnieks vienosies, piedāvās izdevīgus nosacījumus, tie tādi būs tikai starp konkrēto klientu un kompāniju. Taču šī kompānija nekad neizskatīs situāciju kopumā, kura, iespējams, ir tāda, ka parādnieks pat vienu vienošanos nevar izpildīt. Jāsaprot, ka arī pārējie trīs kreditori ātrāk vai vēlāk vērsīsies tiesā un uzsāks parādu piedziņu, tāpēc cilvēks nevarēs izpildīt pat vienu noslēgto izlīgumu. Šādos gadījumos tieši tiesvedības vai fiziskas personas maksātnespējas procesa uzsākšana, kas aptur turpmāku parādu pieaugumu, ir labākais risinājums."

Līdz ar to parādniekam ir svarīgi saprast savu kopējo situāciju. Viens no risinājumiem varētu būt doties pie konsultanta, kas izskaidrotu visus parādsaistību finansiālos aspektus,  palīdzētu sastādīt rīcības plānu un izstāstīt tiesiskās iespējas sevi aizstāvēt. Aivars Rudi norāda, ka diemžēl nav iespējams sagatavot vienu universālu ieteikumu shēmu par to, kā rīkoties, ja cilvēks ir parādu jūgā. Katra situācija ir individuāla. Vienā gadījumā var ieteikt nogaidīšanu un tiesvedību, bet citā tiesvedība beidzas ar to, ka tiek pazaudēts īpašums, kas reģistrēts uz sievas vārda.

Cilvēki bieži nezina vispārējo situāciju ar īpašuma tiesībām, ar kopīpašuma tiesībām. Cilvēks var teikt – man nekas nepieder! Bet izrādās, ka uz viņa sievas vārda reģistrēts īpašums, kas iegādāts laulības laikā, nav norādīts kā laulātā atsevišķā manta, tādējādi abiem laulātajiem pieder puse no tā. "Šādi zaudējumi ir mērāmi ne tikai tūkstošos, bet desmitos tūkstošu. Tāpēc, ja cilvēks grib konkrētu rīcības plānu, viņam ir nepieciešama konsultācija. Gatavas shēmas Latvijā nedarbojas, pat ja ir līdzīgas situācijas, atšķiras nianses, piemēram, cilvēks aizmirst pateikt, ka viņam šajā situācijā bija galvotājs," atgādina Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis.

Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU