Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija
Patērētāju vidū nebanku jeb tā saukto ātro kredītu popularitātei ir dažādi izskaidrojumi, un vienu no tiem min arī likumprojekta autori. Pasaules finanšu tirgus krīzes ietekmē 2008.gada beigās liela daļa banku Latvijā pārskatīja savu kreditēšanas politiku, nosakot stingrākas prasības patērētāja maksātspējai, kas ierobežoja cilvēka pieeju kredītu tirgum. Līdz šim plaši pieejamie un populārie banku īstermiņa pakalpojumi (overdrafts, maksājuma karšu kredīts, patēriņa kredīts) vairs nav tik viegli pieejami. Tomēr cilvēku nepieciešamība pēc finanšu līdzekļiem krīzes gadu un pašreizējās lēnās ekonomikas atkopšanās periodā nav mainījusies. Līdz ar to brīvo nišu ir aizņēmuši nebanku kreditori, kuri ir gatavi aizdevumus izsniegt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un maksātspēju. Nereti nekritiskā vēlme aizņemties un tai sekojošās nepatīkamās sekas - nespēja savas saistības pildīt, kā arī kreditoru vēlme uz tā rēķina daudz nopelnīt – ir novedusi pie tā, ka ir nepieciešami jauni normatīvie regulējumi, lai arvien vairāk cilvēku neieslīgtu parādos.
Grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Ekonomikas ministrija (EM) virzījusi jau no 2013.gada. EM Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas juriskonsults Didzis Brūklītis skaidro, ka laikā, kad ministrija uzsāka likumprojekta izstrādi, viena trešā daļa no visiem nebanku kredītiem tika kavēta. Tā kā problēma joprojām ir aktuāla, var secināt, ka likuma grozījumi ir loģisks solis tiesiskā regulējuma sakārtošanā.
Jāpiebilst, ka jaunie grozījumi stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra un attieksies tikai uz tiem līgumiem, kas ar kreditoru noslēgti pēc šī datuma. Tātad uz tiem kredītiem, kas paņemti līdz 2015.gada 31.decembrim, jaunais regulējums neattieksies, izņemot gadījumus, ja parādnieks pārslēgs vienošanos ar kreditoru.
Kredīta soda nauda nevarēs būt lielāka par parādu
Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka no 2016.gada 1.janvāra jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tajā skaitā procentu, nokavējuma procentu, līgumsodu, komisijas maksu, termiņa atlikšanu un citu ar kredīta līguma izpildi saistīto maksājumu kopējā summa, nevarēs pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Tātad, ja no nebanku kredītdevēja, piemēram, ir paņemti 200 eiro, tad, atmaksājot kredītu, visas pārējās izmaksas nevarēs pārsniegt 200 eiro. Tādējādi kopumā kredītņēmējam maksimālā summa, kas būs jāatmaksā, būs 400 eiro. Šis ierobežojums attieksies tikai uz kredītiem ar termiņu ne garāku par 3 mēnešiem.
Ierobežojums neattieksies un to nevarēs piemērot:
Iepriekš ar likumu tika noteikts maksimālais apmērs tikai divām kredītu izmaksām patērētājiem – līgumsodam un soda procentiem. Proti, Civillikuma 1716.pants paredz, ka līgumsods par saistības nokavējumu nevar pārsniegt 10% no parāda summas. Savukārt nokavējuma procentu rēķins apstājas, kad tie sasniedz 100% no pamatparāda summas.
Taču likums nekādi neregulēja vēl vienu soda veidu jeb kredīta pagarinājuma maksu. Ātro kredītu kompānijas atmaksas termiņa pagarināšanu par naudu bieži vien pasniedz kā labvēlību cilvēkam - samaksājiet tikai 30 eiro un visu aizdevumu varēsiet atmaksāt pēc mēneša! Patiesībā šādā veidā patērētājs iekrīt lamatās – pastāvīgi pagarinot kredītu, tas nereti jau sen ir atmaksājis savu pamatparādu ar uzviju, tiesa gan šo naudu nevar izmantot tam, lai parādu segtu. Tādējādi rezultātā parāds paliek divas reizes lielāks.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā statistika liecina par to, ka 2015.gadā ir palielinājies tādu kredītu skaits, kas pagarināti trīs vai vairāk reižu. Satraucoša tendence – arvien vairāk tiek pagarināti tieši bezmaksas kredīti, kas izsniegti bez izsniegšanas maksas. Aizdevumu patērētāji pagarina, un tādējādi bezmaksas kredīti kļūst par dārgiem maksas kredītiem.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa skaidro: šī tendence norāda arī uz to, ka patērētāji ņemt kredītus, kas tiem nav piemēroti, savukārt kreditori izsniedz naudu tādiem cilvēkiem, kam nav līdzekļu, lai parādu atmaksātu. Kā norāda D.Brūklītis, jaunais regulējums nodrošinās, ka patērētāji nenokļūst pārmērīgos parādos, tiem nemitīgi pieaugot.
Ierobežos arī kredītu kopējās izmaksas
Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteiks, ka patērētāja kreditēšanas līguma izmaksām jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījumu praksei. Likums turpmāk ierobežos kredītu kopējās izmaksas, par neatbilstošām uzskatot izmaksas, kas ir lielākas nekā:
Tas nodrošinās, ka patērētāji, kuri godīgi atmaksā kredītu noteiktajā termiņā, nepārmaksā par aizdoto summu, sedzot to patērētāju kredītu izmaksas, kas tos neatmaksā. Savukārt kredīta devēju pienākums būs stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju un neizsniegt kredītu tiem, kuru maksātspēja ir nepietiekama.
Nokavējuma procentus ierobežos 36% apmērā
Turpmāk patērētāja kreditēšanas līgums, kurš paredz iespēju pieprasīt no patērētāja nokavējuma procentus, nebūs spēkā, ja šo procentu apmērs būs lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Tas nodrošinās, ka nokavējuma procenti nepieaug tik strauji, lai situācijā, kad patērētājs ir nokavējis maksājumu, spētu to tomēr samaksāt un segt savas saistības pret kredīta devēju.
Šis nosacījums netiks piemērots tādam patērētāja kreditēšanas līgumam, kurā kredīta atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kuru noslēdzis 8. panta 4.3 daļas 10.punktā minētais tiesību subjekts.
Kredītus nevarēs paņemt laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00
Nosakot ierobežojumu kredīta līguma noslēgšanai laika posmā no 23.00 līdz 7.00 rītā, patērētāji, it sevišķi jaunieši un personas, kas cieš no azartspēļu atkarības, ar likuma normu tiks pasargāti no neapdomīgas rīcības aizņemoties. PTAC skaidro, ka praksē ir ne mazums gadījumu, kad kredīti tiek ņemti ballīšu turpināšanai vai azartspēlēm, un vēlāk šādi mirkļa lēmumi ir smagi un ilgi jānožēlo.
PTAC norāda, ka šāds aizliegums pastāv Somijā. Ar noteiktu diennakts laika ierobežojumu PTAC jau laicīgi grib spert soli, lai novērstu situāciju, ka kredīti nakts stundās tiek ņemti arvien vairāk.
Likumprojekta autori secinājuši, ka minēto ierobežojumu negatīvā ietekme uz kreditoru būs neliela, bet ieguvums, ko iegūs sabiedrība, būtu lielāks nekā tiešsaistes kredītu un īsziņu kredītu sniedzēju negūtie ienākumi, jo patērētājs, kas nonāk parādos, izraisa virkni sociāli ekonomisku problēmu, kurām ir ietekme gan uz paša patērētāja labklājību, gan ekonomiku kopumā. Viens no iemesliem, kādēļ Latvijas iedzīvotāji darbspējīgā vecumā atstāj Latviju, ir nespēja nokārtot savas parādsaistības. Tāpat arī ir jāņem vērā, ka komercdarbības veikšana, izmantojot patērētāju nezināšanu, ietekmējamību un neaizsargātību, ir pretrunā godīgai darījumu praksei, kā arī labiem tikumiem.
Patērētāja kreditēšanā par norēķināšanās līdzekli aizliegts noteikt vekseļus
Ierobežojums noteikt vekseli kā norēķina līdzekli kreditēšanas darījumos liegs kreditoriem apiet patērētāju kreditēšanas regulējumu, kā arī slepus kapitalizēt patērētāja parādus, kas savukārt nodrošinās caurskatāmu kredīta darījumu piedāvāšanu patērētājiem. Par parādu kapitalizāciju ir rakstījis arī LV portāls skaidrojumā "Parādu ārpustiesas piedziņa – uzmanīgi ar vienošanām, ko paraksta!"
Līdz šim varēja rasties situācijas, kad patērētāja parāds tika kapitalizēts – soda nauda pievienota pamatparāda summai, un tad uz šīs summas vēl pa virsu rēķināti jauni procenti un līgumsods. Savukārt patērētājs varēja parakstīt jauno vienošanos ar kreditoru vai parādu piedzinēju un rezultātā būt parādā summu, ko viņš nekad dzīvē nav redzējis. Likuma jaunais regulējums šādu slēptu rīcību izdarīt neļaus.
Cik efektīvi būs jaunie grozījumi, to parādīs nākamais gads. D.Brūklītis skaidro, ka likumdevēju mērķis nav nopelt kredītdevējus, taču arī paši patērētāji tiek aicināti nopietni un kritiski apdomāt pirms aizņēmuma saņemšanas, lai neuzņemtos saistības, ko tie nevarēs izpildīt.
