Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika, Avots: PTAC;
Designed by Freepik
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija parāda, ka 2015. gadā no jauna izsniegto kredītu skaits ir palielinājies pat par 20% visos nebanku kreditēšanas veidos. Kopumā patērētājiem pagājušogad izsniegti 468,01 miljons eiro vērti kredīti.
Nav pārsteigums, ka joprojām izsniegto kredītu starpā dominē ātrie kredīti. 2015. gadā visvairāk izsniegti distances kredīti – 192,59 miljonu vērtībā jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas. Tuvākais sekotājs ir līzingi, kur kredīti izsniegti kopumā 124,52 miljonu apmērā.
Ātrie kredīti – līderi kavēto maksājumu ziņā
Kopumā nebanku kreditēšanas kredītportfelis ir uzlabojies un kavēto kredītu īpatsvars ir samazinājies, tomēr "līderi" kavējumu ziņā saglabājas ātrie kredīti, kur kavēto saistību īpatsvars ir 20,79% par 90 dienām.
Īpaši bēdīga situācija ir atsevišķām sabiedrībām, kurām ir ļoti slikts kredīta portfelis – ar kavēto kredītu apjomu līdz 70% un ilgstošiem kavējumiem virs 60%.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa gan atzīst, ka distances kredītu statistika būtu vēl sliktāka, ja patērētāji savus kredītus nepagarinātu, turklāt distances kredītiem arī raksturīgs, ka parāds nonāk pie piedzinējiem, kas arī var uzlabot kopējo kredītportfeli.
Patērētāji nespēj atmaksāt kredītus un tos pagarina
PTAC apkopotā statistika liecina, ka patērētāji arvien biežāk izvēlas savus ātros kredītus pagarināt. 2015. gada laikā trīs vai četru reižu pagarināto kredītu īpatsvars ir palielinājies par 8 procentiem.
Kredīta pagarinājumu ir pat vairāk nekā pašu izsniegto kredītu, norāda Baiba Vītoliņa. 2015. gada decembrī tikai 42% kredītu bija bez pagarinājuma, kas nav pat puse!
Kredītu paildzinājumu plašais pieprasījums nav jaunums, taču satraucoši ir tas, ka vajadzība pēc ātri aizņemtas naudas sabiedrībā nemazinās. B. Vītoliņa norāda, ka dati liecina arī par to, ka aizdevumi joprojām tiek piešķirti personām, kuras tos nevar atļauties.
"Distances kredītu pamatiezīme ir tāda, ka visa summa ir jāatmaksā vienā maksājumā, kas, protams, lielai daļai patērētāju, kas ņem šos kredītus un kuriem nav naudas, ir apgrūtinoši. Tāpēc, ja cilvēkam piedāvā kā risinājumu kredīta atmaksas pagarinājumu, viņš izvēlas samaksāt salīdzinoši nelielu summu, lai neiekļūtu nemaksātājos," skaidro PTAC direktore.
Vienlīdz tas norāda uz risku, ka kredītdevēji neizvērtē patērētāja maksātspēju un būtībā pārkāpj arī likumu, jo šāda prasība – vērtēt klienta maksātspēju - noteikta Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantā.
Pagarinājums sadārdzina bezmaksas kredītu
Ja patērētājs savu kredītu pagarina, viņš parādnieku reģistrā neiekļūst. Tas rada situāciju, ka maksātnespējīgs patērētājs ir tiesīgs aizņemties arī pie cita komersanta, kuram arī aizņēmumu atmaksāt nespēj. Pēc PTAC informācijas, šobrīd pastāv divi nebanku kredītdevēju parādsaistību reģistri, bet pašiem aizdevējiem būtu jādomā, kā savā starpā apmainīties ar informāciju.
"Mūsu skatījumā, ir jāmaina pašreizējā patērētāja maksātspējas izvērtēšanas prakse. Mūsu vadlīnijās bija noteikts, ka, izsniedzot summu līdz 427 eiro, komersants var uzticēties patērētāja teiktajam. Tomēr praksē tas nedarbojas un pilnībā uzticēties nevar. Tāpēc, pēc mūsu uzskata, informācija, ko sniedz patērētājs, ir jāpamato dokumentāri, kredīta devējam iesniedzot vai nu konta izdrukas, vai izziņas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par ienākumiem," norāda B. Vītoliņa.
"Ja cilvēkam piedāvā, viņš izvēlas samaksāt salīdzinoši nelielu summu, lai neiekļūtu nemaksātājos."
Statistika rāda, ka 2015. gadā par 23% ir pieaudzis bez maksas izsniegto distances kredītu skaits. Tomēr šeit ir "āķis". Aizdevumu kompānijas pelna uz pagarināšanas maksām. Jāņem vērā – lai gan kredītdevējs ātro kredītu pagarināšanas maksu pasniedz kā labvēlīgu pretimnākšanu parādniekam, tomēr faktiski kredīta pagarināšanas maksa parāda summu vairākkārt sadārdzina. Ir kompānijas, kas klientus ievilina, solot to, ka kredīts būs bez maksas, taču, vairākkārt pagarinot kredītu, rezultātā patērētāja ņemtais bezmaksas kredīts kļūst par dārgu maksas kredītu.
PTAC ir arī novērojis, ka no šī gada janvāra kredītdevēji pagarināšanas maksas ir paaugstinājuši, piemēram, pagājušogad dažās kompānijās pagarināšana bija 20 eiro, turpretī šogad summa ir jau 30 eiro. Šo rīcību var skaidrot ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 2016. janvārī un kurus, kā secinājis PTAC, nebanku kredītdevēji ir izvēlējušies apiet.
Visas izmaksas par kredītu 100% no parāda summas
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka kredīta procenti, t.sk. nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas kopā nevar pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz nebanku kredītu (izņemot lombardus) kopējo izmaksu ierobežojumu:
Tāpat Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts nokavējuma procentu ierobežojums 36% apmērā virs aizņēmuma likmes gadā.
Taču nebanku kredīta devēji neņem vērā jaunos nosacījumus, argumentējot ar faktu, ka tie nav attiecināmi uz līgumiem, kas noslēgti pirms šī gada janvāra. Tomēr PTAC norāda: pat ja ātrais kredīts paņemts pagājušogad, jaunie nosacījumi ir spēkā, ja kredīts tiek pagarināts vai ja tiek pārslēgts līgums.
Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā "No 2016. gada patērētājiem izdevīgas izmaiņas ātro kredītu nozarē".
Jāuzmanās no kredītdevēja vai piedzinēja viltības
Jāatceras arī tas, ka neatkarīgi no tā, vai parādu piedzen pats kreditors vai to dara parādu piedziņas kompānija, vai arī parāds ir cedēts (jeb pārdots citam kreditoram) – tam saglabājas tie paši nosacījumi, ar kādiem nauda tika aizņemta pirmajā reizē.
Tātad ne ārpustiesas piedziņas kompānija, ne jaunais kreditors nav tiesīgi rēķināt soda naudu pēc citas likmes vai palielināt pamatparāda summu.
Tomēr LV portāls jau ir rakstījis par to, ka kredītdevēji mēdz pārslēgt ar parādnieku neizdevīgus līgumus. Izmantojot psiholoģisku teroru, tie var piespiest parādnieku parakstīt vienošanos, kas veido daudz lielāku pamatparāda summu, nekā patērētājs reāli aizņēmies. Ja vienošanās, ko piedāvā parādu piedzinējs, veido summu, kas ir dubultā apmērā pret parāda atlikumu vai pat lielāka, un uz tās pamata tiek rēķināti procenti, šādu vienošanos labāk neslēgt.
Aizņēmies 300, atdosi 780 eiro!
Piemērs no PTAC prakses:
2015. gada jūlijā patērētājam izsniegts ātrais kredīts 300 eiro apmērā.
2016. gada februārī kredīta pagarināšanas maksās ir samaksāti jau 260 eiro.
Sekojoši patērētājs ar kredītdevēju noslēdzis jaunu vienošanos par 513 eiro atmaksu uz gadu, kas atbilstoši līgumam tiek fiksēta kā pamatparāda summa, lai gan patērētājs papildus 213 eiro nekad nav saņēmis. Patērētājam rodas maldīgs priekšstats, ka atmaksājamā summa būs 513 eiro. Patiesībā, ja patērētājs jauno vienošanos pildīs un maksās pēc grafika, faktiski viņam kopā ar procentiem būs jāsamaksā 780 eiro (160% pārmaksa no sākotnējās 300 eiro kredīta summas).
Vairāk par šādiem gadījumiem lasiet LV portāla skaidrojumā "Parādu ārpustiesas piedziņa – uzmanīgi ar vienošanām, ko paraksta!".
PTAC sodījis par neatbilstošu reklāmu
Nav arī tā, ka nebanku kredītdevēju vidū valda absolūta visatļautība. 2015. gadā PTAC ir pieņēmis četrus lēmumus un kredītdevējiem uzlikti sodi 17 325 eiro apmērā par šādiem pārkāpumiem:
Jāsaka, ka pagaidām kredītdevēji sodīti tikai par neatbilstošu reklāmu, taču vienlīdz būtu jāvēršas arī pret negodīgu komercpraksi, lai patērētājs varētu būt pārliecināts, ka viņa tiesības tiek ievērotas. PTAC gan sola nākotnē vērsties pret tiem kredītdevējiem, kas neievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietvertās normas, īpaši regulējot arī to, lai patērētāji, pagarinot kredītus, nepārsniegtu pamatparāda summu.
