SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
24. novembrī, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
11
43
11
43

Ārpustiesas parādu piedziņa. Ko drīkst un nedrīkst darīt piedzinējs?

Parādu piedzinējs nedrīkst parādnieku apmeklēt dzīvesvietā. Parādnieks var piekrist apmeklējumam, bet šāda piekrišana drīkst būt tikai rakstiska.

LV portāla kolāža

Cilvēki, kas nonākuši parādsaistību jūgā, nereti neiedziļinās piedziņas procesa smalkumos un jauc parādu piedzinējus ar tiesu izpildītājiem. Savukārt piedzinēji nekautrējas šo nezināšanu izmantot savā labā, draudot parādniekam ar mantas konfiskāciju, naudas piedziņu no radiniekiem un citām rīcībām, uz ko tiem nemaz nav pilnvaru.
īsumā
  • Ja  kredītņēmējs maksājumu nav veicis ilgāk par 60 dienām un ir pagājusi 21 diena, kopš parādu piedzinējs nosūtījis rakstisku paziņojumu par parādu, tad kredītņēmēju iekļauj parādvēstures datubāzē.
  • Piedzinēju vēstules ir jāvērtē kritiski, jo tās var saturēt informāciju par parāda summām, kas neatbilst īstenībai.
  • Parādu piedzīšanas kompānijas un arī nebanku kreditors nekādas aktīvas darbības pret parādnieka mantu un līdzekļiem nedrīkst veikt.
  • Parādniekam ir tiesības lūgt piedzinēju sniegt rakstveida informāciju par iepriekš veiktajiem maksājumiem.
  • Piedzinējiem nav iemesla apmeklēt parādnieku dzīvesvietā.
  • Ja ārpustiesas parādu piedzinējs izturas agresīvi vai pārkāpj Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu – patērētājiem ir tiesības sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas izskatīs sūdzības un lems par tālāko rīcību ar piedzinēja darbībām.

Ir kredīta izsniegšanas kompānijas, kurām ir pašām sava parādu piedziņas nodaļa, citi algo atsevišķas sabiedrības, kas specializējas parādu piedzīšanā. Tomēr jāatceras – parādu piedzīšanas kompānijas un arī nebanku kreditors nekādas aktīvas darbības pret parādnieka mantu un līdzekļiem nedrīkst veikt.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi skaidro: "Piedzinējs ir tiesīgs atsūtīt brīdinājuma vēstuli par to, ka cilvēks ir parādā, turklāt likums stingri reglamentē, cik parādu piedzinējs var prasīt naudas par šo pakalpojumu. Tie ir 17 eiro. Otrs, ja piedzinējam ir pilnvarojums pārstāvēt kreditoru tiesā, viņš var sagatavot prasības pieteikumu un iesniegt to tiesā, jo visas pārējās darbības – apmeklējumu, mantas izņemšanu, ar ko piedzinēji nereti parādniekus biedē savās vēstulēs, – ir tiesīgi veikt tikai tiesu izpildītāji pēc tiesas lēmuma."

Parādnieku datubāzē iekļauj pēc 60 dienām

Tātad piedzinējs faktiski drīkst parādnieku tikai informēt. Tas, kā informēšana notiek, ir regulēts Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā.

Parasti līgumā, kas noslēgts starp kredītņēmēju un nebanku kreditoru, ir norādīts, cik ilgam periodam jāpaiet, lai kreditors aizņēmuma neatdošanas gadījumā vērstos pie parādu piedzinējiem. A.Rudi norāda, ka patēriņu kredītu gadījumos bieži vien tās ir 30 dienas, bet reāla parādu piedzīšana var sākties arī pēc 60 dienām. Savukārt ātro kredītu kompānijas reaģē ātrāk un lietu parādu piedzinējiem var nodot pat pēc pirmās nesamaksāšanas reizes.

Vispirms kreditors vai parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs jeb piedzinējs parādniekam rakstveidā paziņo par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. 21 dienas laikā no šāda paziņojuma saņemšanas brīža parādniekam ir tiesības sniegt iebildumus par parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu. Šajā laikā parāda piedzinējs nedrīkst veikt nekādas parāda atgūšanas darbības, piemēram, iekļaut informāciju par parādnieku parādvēstures datubāzē vai veicināt parāda atgūšanas izdevumu pieaugumu.

Ja patērētājs maksājumu nav veicis ilgāk par 60 dienām un ir pagājusi 21 diena, kopš parādu piedzinējs nosūtījis rakstisku paziņojumu par parādu, tad kredītņēmēju iekļauj parādvēstures datubāzē.

Draudu vēstules likuma ietvaros

Lai gan Parādu ārpustiesas atgūšanas likums skaidri nosaka, ko parādu piedzinējs drīkst un nedrīkst darīt, tomēr dzīvē viss nav tik vienkārši. Vēstulēs, kuras parādnieks saņem ārpustiesas piedziņas procesā, bieži tiek ietverti sarkani, biedējoši virsraksti un pat draudi par to, ka piedzinēji pret parādnieku ierosinās kriminālprocesu. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis uzsver: lai gan šīm kompānijām ir tiesības informēt par reālām sekām, tomēr lielākoties kredītņēmēja pārkāpums – parāda laikus nesamaksāšana – nav nekas tāds, lai par to rosinātu kriminālprocesu.

Šādas vēstules tiek rakstītas, lai parādnieku nobaidītu. "Ir konstatēts, ka parādu piedzinēji mēdz maksāt zvērinātiem advokātiem, lai tie vēstules rakstītu uz savām veidlapām, tā cenšoties cilvēku psiholoģiski ietekmēt. Vēstulēs piedzinēji arī min, ka, ja parāds netiks atmaksāts, tad parādniekam atņems īpašumu. Šai informācijai apakšā ar sīkiem burtiem ir pievienota neliela piebilde, ka tas viss tiks darīts, ja lieta nonāks tiesā. Jā, šīs sekas ir reālas, bet piedzinēji, vienlīdz darbojoties likuma ietvaros, cer uz to, ka parādnieks neizlasīs ar smalkiem burtiem rakstīto piebildi," stāsta A.Rudi.

Parādu piedzinējam tiešām ir tiesības parādnieku iesūdzēt tiesā, taču ne vienmēr iznākums ir tik paredzams. Šādā tiesā var uzvarēt arī parādnieks, uzsver A.Rudi. Piemēram, ja parādniekam nosūtītās vēstules saturs ir tālu no patiesības. "Lielā mērā piedzinēju vēstules satur pieprasījumus par nereālām summām. Līgumsods, kas šobrīd ar Civillikumu ir ierobežots 10% apmērā, no pamatparāda summas šajās vēstulēs var sasniegt pat 1000%. Ja pēc līguma kreditoram bija tiesības uzrēķināt šādu procentu, tad viņš to bija tiesīgs ierakstīt, bet mēs vienmēr cilvēkiem paskaidrojam, ka faktiski šādu līgumsodu no kredītņēmēja nevar piedzīt. Turklāt ļoti bieži ārpustiesas piedziņu kompānijām nemaz nav precīzu datu par parādnieka veiktajiem maksājumiem. To rīcībā bieži ir tikai aptuveni aprēķini, kurus uzrāda kā faktu. Tāpēc parādniekam piedzinējiem ir jāprasa rakstiski sniegt skaidrojumu par viņa iepriekš veiktajiem maksājumiem."

Praksē šobrīd parādniekiem nosūtīto vēstuļu skaits ir samazinājies. Par iemeslu tam ir MK noteikumi Nr.61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", kuros ir noteikts, ka parāda piedziņas izdevumi nevar būt augstāki par 17 eiro. Ja kādreiz piedzinēji bez kautrēšanās par katru vēstuli varēja rēķinam pieskaitīt 40 eiro, tad šobrīd viņi to vairs nevar darīt, turklāt arī vēstuļu sūtīšana nav lēta.

Tagad parādu piedzinēji atgādinājuma vēstules izmanto nelabprāt, jo tās tiesā var izmantot pret viņiem pašiem. "Piedzinēju var apsūdzēt agresīvā komercpraksē, nevēlēšanās risināt situāciju - parādnieks pēc tam tiesā var teikt, ka vēlējies vienoties, bet piedzinēji turpinājuši uzskaitīt līgumsodu, kas ir pārsniedzis jebkuras saprāta robežas. Nereti tiesa to ņem vērā, secinot, ka līgumsodi un procenti ir nepamatoti uzrēķināti, un pieņem lēmumu, ka cilvēks var atdot tikai pamatsummu," skaidro A.Rudi.

Zvanu skaits tikai pieaug – grūti pierādīt draudus

Ja vēstuļu skaits kopumā ir samazinājies, tad zvanu skaits, ko parādu piedzinēji veic, tikai pieaug. "Zvani ir viskaitinošākais un ātrāk apnīkošais veids. Tā piedzinēji rada situāciju, kad parādnieks sāk kaut ko maksāt tikai tāpēc, lai piedzinēji pārtrauktu viņam zvanīt," stāsta A.Rudi. "Ja mēs paskatāmies kopējo parādnieku skaitu, tas Latvijā ir milzīgs. Tikai Latvijas Bankas uzturētajā parādsaistību reģistrā ir vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku. Taču šajā reģistrā nebūt nav visi, kam ir parādsaistības. Tātad, ja piedzinēju pārziņā ir nodoti 5 tūkstoši tā saukto mazo parādnieku un viņi ar savu zvanu piespiež kaut vienu cilvēku samaksāt 5 eiro, kas liekas smieklīgi maz, tad viņu tīrā peļņa ir 25 tūkstoši eiro, jo soda procents, ko viņi turpina rēķināt, ir lielāks kā tie samaksātie 5 eiro," situāciju komentē Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis.

Parādu ārpustiesas piedziņas likums paredz vairākus mehānismus patērētāju aizsardzībā saistībā ar telefona zvaniem. Piemēram, piedzinēji nevar zvanīt šādos laikos:

  • svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;
  • laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00.

Tāpat zvani nedrīkst apgrūtināt parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus. Turklāt likuma 9.pants nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku, bet ir tiesīgs tikai stādīties priekšā, nosaucot savu vārdu, darbavietu, un iedot savus kontaktus.

Veicot zvanus, parāda piedzinējiem ir aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju), kā arī sazināties ar parādnieku viņa cieņu un godu aizskarošā formā.

Tomēr parādu piedzinēji ir izdomājuši, kā likumu apiet. "Piedzinēji piezvana uz parādnieka darbavietu, sāk zvanīt radiem un kaimiņiem, informējot, ka konkrētajam cilvēkam ir parāds un viņš tiek meklēts. Tā kā šādas darbības ir aizliegtas ar likumu, tad ir cilvēki, kas nolemj ierakstīt telefonu zvanus un ar piedzinējiem tiesāties. Tomēr tiesā atklājas, ka numuri, no kuriem tiek zvanīts, neatbilst kompānijas numuriem. Rodas jautājums - ko dara piedziņas kompānijas?

Tās iedod parādnieku telefonu numuru sarakstus saviem ārpus štata vai štata darbiniekiem mājās, kas zvaniem izmanto priekšapmaksas un draud parādniekam. Pat ja pats parādnieks vai tā darbavieta ieraksta šīs sarunas, tad piedziņas kompānijas vienmēr atbild to pašu – mūsu kompānijā šāds telefons nav reģistrēts, un, ja kāds runā mūsu vārdā, tad vienkārši grib mūs diskreditēt. Tāpēc parādu piedziņas kompānijas pieķert melos ir teju neiespējami. Šādu piemēru ir ļoti daudz," informē A.Rudi.

Piedzinējiem nav iemesla apmeklēt parādnieku dzīvesvietā

Parādu piedzinējs nedrīkst parādnieku apmeklēt dzīvesvietā. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs jau iepriekš LV portālam ir norādījis, ka parādnieks var piekrist apmeklējumam, bet šāda piekrišana drīkst būt tikai rakstiska.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis A.Rudi gan apšauba šādu nepieciešamību. "Ir ļoti dīvaini, ja kreditoram vai parādu piedziņas kompānijai nav savu telpu, kur tikties ar klientu. Ko nozīmē apmeklēt parādnieku dzīvesvietā? Šis apmeklējums nevar būt saistīts ar cilvēka mantas aprakstu, jo tāda pilnvarojuma viņiem nav. Tad kāda ir mājas apmeklējuma nozīme? Informēt cilvēku par parādu var arī ar ierakstītām vēstulēm.

Parādniekam ir jāatceras, ka parādu piedzinējs nav valsts ierēdnis vai policijas darbinieks, kam ir pilnvaras apmeklēt cilvēku.  Parādniekam par šo cilvēku nekas nav zināms, un, ienākot mājās, tas var uzvesties neadekvāti. Vienlīdz jānorāda, ka par tādiem gadījumiem, kad parādu piedzinēji nāk uz mājām un mēģina nest ārā, piemēram, televizoru, mēs vairs neesam dzirdējuši."

Jāatceras – ja ārpustiesas parādu piedzinējs izturas agresīvi vai pārkāpj Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, patērētājiem ir tiesības sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas izskatīs sūdzības un lems par tālāko rīcību ar piedzinēja darbībām.

Vairāk par to, kā parādu piedzinējs var veicināt parādu pārmaksu un kādi ir iespējamie risinājumi parādsaistību slēgšanai ar nebanku kreditoru lasiet LV portāla skaidrojumā „Parādu ārpustiesas piedziņa – uzmanīgi ar vienošanām, ko paraksta!”.

Labs saturs
43
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU