AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
27. maijā, 2015
Lasīšanai: 19 minūtes
15
12
15
12

Ātrie kredīti – no aizdevuma līdz piedziņai

LV portāla infografika

Lai gan ātro kredītu kompānijas reklāmās, šķiet, gluži kā labākie draugi, kas ir gatavi ikvienam palīdzēt kļūt laimīgam un izglābt no nelaimes, pirms uzsākt draudzību ar ātro kredītu kompāniju tomēr jāatceras, ka patiesībā šīs firmas ir komersanti, kas naudu aizdod, slēdzot ar personu civiltiesisku saistību līgumu. Turklāt, aizdevusi savu naudu, firma vēlēsies to noteiktā laikā saņemt atpakaļ, bet savu peļņu veidos no atliktiem maksājumiem un soda procentiem. LV portāla skaidrojumā par to, kas sadārdzina ātros kredītus, kā saprast, kurš piedāvājums ir izdevīgāks, un ko darīt, ja kredīts nonācis piedzinēju rokās.
īsumā
  • Ātrie kredīti nekad nav lēti, tie ir dārgi.
  • Ņemot kredītu, jāskatās, lai procenti būtu pēc iespējas zemāki – tas apvienots gada procentu likmē.
  • Ātro kredītu piedzīt var pats kredītdevējs, bet var algot arī piedziņas firmu.
  • Parādu piedzinējs saziņā ievēro samērību un nepauž informāciju par parādnieku citiem.

"Aizņemies atbildīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt," līdz ar draudzīgiem un aicinošiem piedāvājumiem brīdina ātro kredītu kompānijas. Ko nozīmē aizņemties atbildīgi? Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte skaidro: centrā iesniegtās sūdzības parāda to, ka bieži vien cilvēki nesaprot – paņemot kredītu, viņi uzņemas saistības, jo tā nav viņu nauda, un šis kredīts būs arī jāatdod ar uzviju.

Ātrie kredīti nav lēti, tie ir ļoti dārgi

Aizņemties atbildīgi nozīmē sev atbildēt – vai pēc mēneša noteiktajā datumā es varēšu atdot gan kredīta pamatsummu, gan procentus? Ātro kredītu reklāmas ir ļoti vilinošas, tās sola palīdzēt grūtā brīdī vai naudas trūkuma dēļ. Ieva Baldiņa-Brūklīte akcentē: vienmēr ir jāpatur prātā, ka reklāma ir vilinājums un cilvēka tiesības izvēlēties. Tomēr reklāmas nekad nestāsta un nestāstīs par to, cik cilvēku tādējādi nonākuši parādos, kādas ir patiesās kreditēšanas izmaksas un kādi var būt soda procenti1.

Pirmais vilinošais burkāns parasti ir bezprocentu kredīts, ko firmas piedāvā jaunajiem klientiem. Taču jāatceras, ka neviens kredīts nav bez maksas. Kāds par to maksā, un bezprocentu kredīta gadījumā tie, visticamāk, ir citi kredītņēmēji, kas pagarina savus kredītus. Starp citu, tieši tā arī pirmais bezprocentu un bez komisijas kredīts var kļūt par maksas – ja nespējot to atdot, cilvēks sāk pagarināt atdošanas termiņu, nereti ar pagarinājumu maksu sasniedzot pat kredīta pamatsummu.

Kas tik ļoti sadārdzina kredītu?

Kādā veidā summa, kas bijusi 100 eiro, var izaugt līdz 220 eiro jeb kļūt divreiz lielāka?

Pieņemsim, ka paņemat 100 eiro, bet komisijas maksa jeb procentu likme ir 20 eiro. Gluži kā no pazīstamas ātro kredītu aizdevēju reklāmas vietā ir vārdi, ka dzīvē gadās visādas situācijas un, pat ja esat plānojis kredītu atdot, var gadīties, ka norādītajā datumā tik daudz naudas nav, līdz ar to vilinošs šķiet kredītdevēju piedāvājums atmaksas termiņu pagarināt. Pagarināšana maksā 25 eiro par katru nākamo mēnesi.

Šodien iespēja neatdot 100 eiro kredītu, samaksājot 25 eiro, varbūt liekas izdevīga, tomēr, tā turpinot, jūs atmaksāsiet lielāku summu, nekā esat paņēmuši. Atliek šo kredītu 100 eiro pagarināt vien divas reizes, un jūs samaksāsiet 50 eiro tikai par pagarināšanu, turklāt jums tāpat būs jāatdod pamatsumma ar procentiem jeb 120 eiro. Rezultātā kredīts sanāks jau 170 eiro jeb gandrīz divas reizes lielāks.

Bet, ja atmaksu kavēsiet līdz noteiktam termiņam, tad firmas sāks rēķināt soda procentus. Tādējādi atmaksas brīdī kredīts būs jau vairākkārt pārmaksāts.

Jāskatās, kam zemākie procenti

Zinot, cik ļoti dārgi ir ātrie kredīti, tomēr paliekot pie tā, ka kredīts ir neaizstājami nepieciešams, pirms aizņemties no biežāk reklāmās dzirdētā aizdevēja,  noteikti būtu svarīgi izvērtēt, kura no daudzajām kredītfirmām piedāvā izdevīgāko procentu likmi (kreditēšanas izmaksas).

Pieredze liecina, ka ātrie kredīti biežāk tiek paņemti bez liekas apdomāšanas, tomēr būtu jāvelta vismaz nedaudz laika, lai iepazītos ar to, ko piedāvā katra no kredītu firmām. Pirmkārt, jāatceras, ka ātros kredītus drīkst izsniegt tikai licencētas kredītkompānijas. Šo licenci izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Aizņemoties no citām kompānijām un ignorējot licences esamību, klients sevi pakļauj krietni lielam riskam.

Otrkārt, salīdzinot šīs kompānijas, ir jāskatās gada procentu likme jeb GPL, kam obligāti jābūt norādītai līgumā. Šī likme sevī ietver visas kreditēšanas izmaksas - gan procentus, gan komisijas maksu par kredīta izsniegšanu un uzraudzību (ja tādas noteiktas). Jāatceras, ka visizdevīgākā gada procentu likme vienmēr būs tā, kas ir zemāka. Tātad, ja kompānija A piedāvā GPL 220,9%, bet uzņēmums B 180%2, tad skaidrs, ka izdevīgāks ir B piedāvājums.

Vēl svarīgi ir salīdzināt soda procentu apmēru. Arī šajā gadījumā viszemākais piedāvājums, protams, ir visizdevīgākais.

Pirms aizņemties, ir noteikti ir jāiepazīstas ar līgumu. Visām licencētām ātro kredītu kompānijām mājaslapās ir pieejams līguma paraugs. Tomēr līgumi parasti ir gari un sarežģīti, tāpēc jebkuram kredīta devējam, t.sk. ātro kredītu firmām, ir pienākums patērētājam sniegt arī pirmslīguma informāciju, kur iekļauta pati svarīgākā informācija par GPL, citām izmaksām, kā arī patērētāja tiesībām saistībā ar kredīta līgumu. Patērētājam ir ļoti svarīgi iepazīties vismaz ar šo veidlapu, kas kredītfirmām jānoformē vienādi, atbilstoši Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas paraugam.

PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane skaidro, ka kredītfirmas rēķinās ar to, ka ne katrs patērētājs ir apzinīgs un iepazīstas ar to, kādi piedāvājumi ir citām firmām, turklāt bieži vien lēmums ir ļoti spontāns. Nereti kredītus ar augstām procentu likmēm izvēlas tieši tādi patērētāji, kuri ar jaunu kredītu mēģina atdot esošos. I.Baldiņa-Brūklīte uzsver, ka šāda situācija vispār nedrīkstētu rasties, jo kredīta ņēmējam ir jāsniedz informācija par savām kredītsaistībām un kredītfirmām nepieciešamības gadījumā ir jāpārbauda parādnieku datubāze.

Turklāt jāatceras, ka ātrais kredīts nekādā gadījumā nav risinājums parāda segšanai – tas tikai turpina maksājumu un parādu agoniju.

Par sevi jāsniedz patiesa informācija

Šajā brīdī kļūst arī svarīgi runāt par klientu maksātspējas izvērtējumu. Šobrīd ātro kredītu firmām ir uzlikts pienākums izvērtēt kredītņēmēja maksātspēju jau sākot no pirmā centa, ko viņš aizņemas. Tiesa, ja kredīts nav lielāks par 427 eiro, tad kompānijas saskaņā ar PTAC izdotajām vadlīnijām var paļauties uz to informāciju, ko par sevi sniedzis pats parādnieks, ievadot informāciju kredītfirmu mājaslapā. Gadījumā ja kredīts ir lielāks par minēto summu, tad jau būs nepieciešamas, piemēram, izdrukas no bankas vai izziņas no VSAA vai citām datubāzēm. Ātro kredītu firma izlemj piešķirt kredītu vai ne, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Jāatceras, ka patērētājs var atteikties no kreditēšanas līguma 14 dienu laikā, nesniedzot nekādu pamatojumu, nemaksājot līgumsodu, procentus vai zaudējuma atlīdzību, tomēr patērētājam būs jāatmaksā procenti par to laiku, kamēr kredīts ir izmanots. Kredīta devējam nav tiesību pieprasīt nekādu citu kompensāciju par līguma laušanu.

Tā kā ņemot mazākas summas, savus ienākumus un izdevumus patērētājs ievada pats, var rasties kārdinājums norādīt nepatiesu informāciju. Piemēram, norādīt, ka saņemat lielāku algu, nekā ir patiesībā. Jāatceras, ka Krimināllikuma 210.pants par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai vai izmantošanas laikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij, kreditoram vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, soda pat ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Kā zināt, vai procenti, ko man aprēķina, nav pārmērīgi?

Kredītu saņemt ir ļoti vienkārši, tāpēc jau tas ir ātrais kredīts. Tomēr atmaksa gan bieži vien nebūt nav tik viegla. Īpaši, ja kaut kādu iemeslu dēļ atmaksas termiņš ir nokavēts. Ir divi varianti, kā ātro kredītu firmas soda parādnieku par laikus neatmaksātu aizdevumu, tie ir – nokavējuma procenti un līgumsods. Ja maksājums nav veikts ilgāk par 60 dienām un ir iestājies parāda piedzinēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš, bet nauda nav samaksāta – kredītņēmēju iekļauj parādvēstures datubāzē.

2014.gadā Civillikuma 1716.pantā tika ieviesta norma par to, ka līgumsods par saistības nokavējumu nevar pārsniegt 10% no parāda summas. Drīz vien gan ātro kredītu kompānijas saprata, ka šāds ierobežojums tām nav izdevīgs, līdz ar to atteicās no līgumsodu rēķināšanas un pārgāja uz nokavējuma procentiem. Labā ziņa ir tāda – tiem kredītņēmējiem, kuru līgumi bija noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinājās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nebija celta prasība tiesā, ir piemērojams šis ierobežojums par 10% no parāda summas.

Līgumsodu vai nokavējuma procentus kredīta līgumos parasti rēķina par katru nesamaksāto dienu. I.Baldiņa-Brūklīte skaidro, ka nokavējuma procenti dažādās ātro kredītu firmās parasti svārstās no 0,5% līdz 1% par katru dienu. Tas nav maz. Piemēram, maksājot 1% par katru dienu, nedaudz vairāk kā trīs mēnešos nokavējuma procentu summai jau iespējams sasniegt aizņēmuma summu. Jāatceras, ka nokavējuma procentus nevar rēķināt no procentiem.

Tomēr arī nokavējuma procentiem ir limits, to rēķins apstājas, kad tie sasniedz 100% no pamatparāda summas. Tātad, ja paņemti 300 eiro, tad nokavējuma procentu kopsumma nevar būt vairāk kā 300 eiro. Savukārt līgumsodam tie nevar būt 10% (jeb 30 eiro) no 300 eiro.

Kurā brīdī tiek veikta ārpustiesas parādu piedziņa?

Ja kredīts un soda procenti netiek maksāti, tad agri vai vēlu kredīta devējs vēlēsies to piedzīt. Parasti mazākiem parādiem piedziņa noris ārpustiesas, un to regulē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums.

Ir trīs veidi, kā var norisināties parādu atgūšana ārpus tiesas: to var veikt pats kreditors vai piesaistīt parādu piedziņas firmu ar līguma starpniecību; vēl parāds var būt arī cedēts, citiem vārdiem sakot, to var pārdot. Visos šais gadījumos ir saistošs iepriekšminētais likums. Atkarībā no rezultāta – vai parādu izdevies atgūt vai ne, kredītfirma vai parādu piedzinējs vēršas vai nevēršas pēc tam tiesā.

"Kredītfirmas rēķinās ar to, ka ne katrs patērētājs ir apzinīgs un iepazīstas ar to, kādi piedāvājumi ir citām firmām, turklāt bieži vien lēmums ir ļoti spontāns."

Ja kredītu atgūst parādu piedziņas kompānija, tā var prasīt samaksāt parāda atgūšanas laikā radušos izdevumus. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" šie izdevumi nevar būt augstāki par 17 eiro.

Atbilstoši MK noteikumu 2.punktam parādu piedzinējs var no parādnieka pieprasīt šādu izdevumu atmaksu:

  • par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus eiro;
  • par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Kad parādu piedzinējs var ar parādnieku sazināties?

Parādu piedzinējs var sazināties ar parādnieku, izmantojot to kontaktinformāciju, kas sniegta, slēdzot līgumu. Ja parādnieks nav sasniedzams, tad meklē citus veidus, piemēram, kontaktus, kas, iespējams, piedzinējam ir zināmi, jau iepriekš sadarbojoties ar parādnieku. Ja nav iespējams atrast parādnieku, tad paziņojumu sūta uz viņa deklarēto adresi.

Nav pieļaujams, ka piedzinējs raksta vai zvana:

  • svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;
  • laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;
  • visu laiku, apgrūtinot parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.

Parādu piedzinējs nedrīkst izpaust informāciju par parādu citiem

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 9.pantā noteikts, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

Turklāt, ja saziņa notiek ar trešajām personām, tad kreditors vai parādu piedzinējs var paust tikai šādu informāciju:

  • savu vārdu, uzvārdu;
  • savas firmas nosaukumu;
  • savu kontaktinformāciju.

Piemēram, kredītņēmējs līgumā ir norādījis savu mājas telefonu. Parādu piedzinējs pa to zvana, bet klausuli paceļ parādnieka māte. Šajā brīdī parādu piedzinējs var ar sevi iepazīstināt – esmu Jānis Kalniņš, zvanu no /nosaukums/ firmas, vai meklētā persona var viņam pārzvanīt un atstāt savus kontaktus.

Nav pieļaujams, ka piedzinējs izklāsta savus zvanīšanas iemeslus vai lūdz otram cilvēkam parunāt un pārliecināt parādnieku atdot naudu. Ir arī skaidrs, ka, nosaucot firmas nosaukumu, mammai otrā klausules galā var būt skaidrs, kāpēc tiek meklēts viņas dēls. Tomēr, neraugoties uz to, parādu piedzinējs nedrīkst izpaust šādu informāciju trešajām personām.

Tāpat parādu piedzinējs nedrīkst zvanīt uz parādnieka darbavietu. To var darīt tikai tādā gadījumā, ja parādnieks ir norādījis darbavietas kontaktinformāciju, slēdzot kredīta līgumu. Tomēr arī tādā gadījumā parādu piedzinējs nav tiesīgs paust neko par parādsaistībām meklētās personas kolēģiem vai priekšniekam, bet gan tikai lūgt, lai meklētā persona viņam pārzvana.

Dzīvesvietā parādu piedzinējiem ierasties ir aizliegts. Nereti gan savos līgumos firmas norāda, ka tā var notikt, bet tikai ar parādnieka piekrišanu. PTAC vecākā eksperte Solveiga Kārkliņa skaidro, ka šāda piekrišana var būt tikai rakstiska. Citādi, ja parādu piedzinējs vakarā klauvē pie durvīm, tas ir pārkāpums.

Savukārt rakstīšana sociālajos tīklos gan nav aizliegta, tomēr parādu piedzinējiem jābūt skaidri pārliecinātiem, ka tas Ģirts Bērziņš, kurš ir atrodams draugiem.lv, tik tiešām ir tas pats cilvēks, kas ņēmis ātro kredītu. PTAC veiktās pārbaudes liecina, ka kredītfirmas šādu pieeju bieži neizmanto. Sanita Gertmane gan norāda, ka, lai iegūtu papildu informāciju, parādu piedzinēji mēdz skatīties un pārbaudīt parādnieku sociālos tīklus. Piemēram, nereti cilvēki savos sociālajos tīklos paši norāda, ka atrodas ārzemēs, un tad attiecīgi arī parāda piedzinējs izvērtē savas iespējas atgūt parādu.

Ar parāda piedzinēju jāsadarbojas, lai rastu risinājumu

Skaidrs, ka parādu piedzinēja zvans ir ļoti nepatīkams, tomēr tas ir nepieciešams, lai sevi atbrīvotu no parādsaistībām un lieta nenonāktu līdz maksātnespējai vai tiesai.

Tomēr Solveiga Kārkliņa iesaka no parādu piedzinēja neizvairīties, bet sadarboties ar to. Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam kredītņēmējs var piedāvāt arī savus risinājumus un maksājumu grafiku. Lai gan parādu piedzinējiem šie ierosinājumi noteikti nav jāpieņem, tie nereti palīdz radīt kompromisu. Piemēram, kredītdevējs samazina aprēķināto līgumsodu, nāk pretī parādniekiem. Tieši tas ir galvenais pluss ārpustiesas piedziņai salīdzinājumā ar tiesu – iespēja vienoties par sev izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, atmaksāt summu pa daļām.

Jāatceras - ja kredītu atgūst parādu piedzinējs, nevis tiesa, tad uz parādnieku neattiecas Civilprocesa likumā noteiktie atvieglojumi par tiesībām saglabāt minimālo algu un atvieglojumiem par bērniem. Tomēr parādu piedzinējs ir ieinteresēts atgūt vismaz daļu no parāda, un viņa interesēs nebūs par katru cenu panākt visas summas atmaksu uzreiz, ja piedzinējs redzēs, ka parādnieks to tāpat nevar izdarīt.

Ko drīkst un nedrīkst darīt parādu piedzinējs?

Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 10.pantam parādu piedzinējam ir aizliegts draudēt parādniekam, veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju.

Jāatceras, ka parāda piedzinēji darbojas saskaņā ar līgumu, ko parādnieks noslēdzis ar kreditoru. Nevar būt situācija, ka parādu piedzinējs no parādnieka pieprasa maksāt lielākus procentus vai summu, nekā pienāktos.

Tāpat parādu piedzinējs nedrīkst apzināti maldināt parādnieku par to, kādā stāvoklī viņš ir šobrīd un kādas var būt parāda nemaksāšanas sekas. Jāatceras, ka parāda piedzinējam nav tiesību izlikt parādnieku no mājām, rīkoties ar viņa mantu, atņemt viņam īpašumu! To darīt var tikai ar tiesas nolēmumu. Ja piedzinējs šādi draud, tad tas ir pārkāpums, par kuru jāziņo PTAC.

S.Kārkliņa stāsta, ka centrs saņem sūdzības par piedzinēju rīcību, tomēr nereti parādnieki nespēj nošķirt draudus no vienkāršas informēšanas. Piemēram, nav liegts parādnieku informēt par to, ka, ja viņš parādu nemaksās, tad kredītfirma vērsīsies tiesā. Tomēr gadījumā, ja parādu piedzinējs teiktu, ka par nemaksāšanu var atņemt īpašumu, tad tie jau būs draudi un maldinoša informācija par to, kāda ir piedzinēju kompetence.

Gadījumā ja ir aizdomas vai skaidri redzami pārkāpumi parādu piedzinēju vai kredītfirmu darbībā, ātro kredītu ņēmējs var aizstāvēt savas tiesības un vērsties pēc palīdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas izskatīs sūdzības un nepieciešamības gadījumā veiks pārbaudes.


 

1Ar soda procentiem tiek saprasts līgumsods un nokavējuma procenti.

2Tādai pašai kredīta summai un līguma termiņam.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU