Lai gan ātro kredītu kompānijas vilina ar draudzīgām reklāmām un piedāvājumiem aizdot naudu, tomēr jāņem vērā – parāds būs jāatmaksā. Ne velti reklāmā vienmēr jābūt norādei, ka nauda jāaizņemas atbildīgi, izvērtējot savas finansiālās iespējas. Skaidrojam, kas jāņem vērā, izvēloties ātro kredītu, un kas jāzina ārpustiesas piedziņas laikā.
Svarīgi zināt, ka ātros kredītus drīkst izsniegt tikai licencētas kredītkompānijas. Šo licenci izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Pirms aizņemties, noteikti ir jāiepazīstas ar līgumu. Visu licencēto ātro kredītu kompāniju mājaslapās ir pieejams līguma paraugs. Salīdzinot dažādos piedāvājumus, ir jāskatās gada procentu likme jeb GPL, kam obligāti jābūt norādītai līgumā, – visizdevīgākā gada procentu likme vienmēr būs tā, kas ir zemāka. Līdzīgi ir arī ar soda procentu apmēru.
Ja kredīts un soda procenti netiek maksāti, agri vai vēlu kredīta devējs vēlēsies to piedzīt. Parasti mazākiem parādiem piedziņa noris ārpustiesas ceļā, un to regulē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums. Parādu piedzinējs var piedzīt gan pats, gan nodot to parādu piedziņas kompānijai, vai arī parādu pārdot jeb cedēt, – tomēr parāds jāpiedzen atbilstoši tiem nosacījumiem, kas noteikti līgumā ar sākotnējo kreditoru.
Kredītiem, kas izsniegti uz termiņu līdz trim mēnešiem, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka no 2016. gada 1. janvāra jebkura ar kredīta līgumu saistītā izdevumu summa, tajā skaitā procentu, nokavējuma procentu, līgumsodu, komisijas maksu, ar termiņa atlikšanu un citu ar kredīta līguma izpildi saistīto maksājumu kopējā summa, nevar pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas.
Ja kredītu atgūst parādu piedziņas kompānija, tā var prasīt samaksāt parāda atgūšanas laikā radušos izdevumus. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" šie izdevumi nevar būt augstāki par 17 eiro.