Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Kredītreitings ir privātpersonas kredītspēju novērtējums, kura pamatā ir klienta kredītvēsture. Kredītreitings uzskatāmi atspoguļo finansiālo disciplīnu un palīdz kreditoriem noteikt klienta iespējas apmaksāt finansiālās saistības. LV portāls skaidro, kā veidojas kredītreitings un kā to aprēķina.
Kredītreitings (skorings) ir datos balstīts aprēķins, kuru bankas izmanto gan aizņēmēja kredītriska novērtēšanā, izsniedzot aizdevumu, gan kredītportfeļa kredītriska pārvaldības nolūkos, skaidro Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe. Praksē bankas pārsvarā izmanto kredītriska novērtēšanas modeļus, kurus tās ir izstrādājušas atbilstoši regulatora noteiktajām prasībām.
Kredītreitingus aprēķina arī kredītinformācijas biroji, un šo pakalpojumu izmanto arī bankas. Biroji ļauj pārliecināties par potenciālā aizņēmēja saistībām un kredītvēsturi, apgalvo “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
“Kredītreitings ir viena no personas kredītvēstures sastāvdaļām. Tas ir labs ātrais novērtējums, lai saprastu, vai uzņēmums vēlas sadarboties ar klientu, cik augsts risks ir šādai sadarbībai. Kredītreitings prognozē, cik liela ir varbūtība, ka privātpersona ar kreditētāju spēs norēķināties nākamo 12 mēnešu laikā,” akcentē akciju sabiedrības “Kredītinformācijas birojs” valdes loceklis, komercdirektors Intars Miķelsons.
Vairāk par tēmu >>
“Kredītreitings tiek veidots atbilstoši regulatora noteiktajām prasībām, tas ir datos balstīts un pēc noteiktas metodoloģijas apkopots aprēķins, kas palīdz noteikt kredītņēmēja kredītrisku,” stāsta “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Ainars Balcers.
Kredītreitings būtībā ir palīgrīks vēl objektīvākai kredītriska novērtēšanai gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par aizdevuma izsniegšanas nosacījumiem, vai bankas kredītportfeļa kredītrisku pārvaldībai.
Šādos aprēķinos parasti tiek analizēti dažādi bankai pieejamie dati, piemēram, vēsturiskā pieredze, kredītņēmēja finanses u. c. faktori, kas varētu ietekmēt kredīta maksājumu disciplīnu. Laikā nesamaksāti kredīta maksājumi vai nenomaksāti rēķini var būt iemesls sliktākam kredītreitingam, jo šāda aizņēmēja uzvedība ir signāls par iespējamām finanšu grūtībām vai paradumiem, kas var ietekmēt spēju atmaksāt aizņemtos līdzekļus.
Lēmumu piešķirt vai nepiešķirt aizdevumu var ietekmēt arī tas, ja cilvēkam ir regulāri maksājumi azartspēļu platformām.
Šādā gadījumā aizdevēji nosaka aizdevumus, uzņemoties lielāku risku, vai arī atsakās izsniegt kredītu.
Savukārt laba kredītvēsture, teicama uzkrājumu veidošanas un finanšu pārvaldības kultūra var būt faktori, kas uzlabo aizņemšanās potenciālu.
“Tomēr kredītreitings nav vienīgais kritērijs, kuru banka ņemtu vērā, pieņemot lēmumu aizdevumu izsniegt vai ne. Banka novērtē ne tikai iemeslus kredītreitinga rezultātam, bet arī katra aizņēmēja situāciju individuāli, ņemot vērā tā maksātspēju, līdzšinējo vai potenciālo sadarbību ar banku un tamlīdzīgus faktorus,” uzsver A. Balcers.
Metodoloģiju kredītreitinga aprēķināšanai atklāj AS “Kredītinformācijas birojs”. Parasti to izsaka ar skaitli. Kredītreitingā aprēķināto punktu skala ir no 250 līdz 900. Viszemākā (250) iezīmējas sarkanā krāsā, savukārt vislabākā (900) – zaļā.
Kopumā skala tiek iedalīta piecās grupās:
Katra no skalas piecām grupām tiek sadalīta vēl divās vai trijās grupās, piemēram, vidējam riskam ir pakāpes C1, C2 un C3.
I. Miķelsons norāda, ka ļoti zema un zema riska klienti jaunas saistības var uzņemties samērā droši. Arī vidēja riska klientam, iespējams, neatteiks kreditēšanu. Taču ar augsta un ļoti augsta riska klientiem diezin vai kāds vēlēsies sadarboties.
“Ja parādi tiek atmaksāti ar grūtībām un privātpersonai šķiet, ka, uzņemoties jaunas saistības, paliks vieglāk, tā ir sevis maldināšana,” akcentē I. Miķelsons, aicinot nerisināt esošās kredītsaistību problēmas, uzņemoties jaunas.
“Ja ir grūtības ar kredīta atmaksu, ir jārunā ar esošajiem kreditoriem. Iespējams, maksājumus var atlikt, pagarināt, ir arī citi varianti,” tā “Kredītinformācijas biroja” pārstāvis.
Vairāk par tēmu >>
Savu kredītreitingu ir iespējams aplūkot tīmekļvietnē: www.manakreditvesture.lv.
AS “Kredītinformācijas birojs” privātpersonas kredītvēsturē ir atsevišķa tabula, kurā tiek atspoguļota kredītreitinga informācija. Kredītreitings tiek aprēķināts ar punktiem.
Piemērs:
kredītreitings – 649;
kredītrisks – 6,01%;
riska pakāpe – C3;
riska zona – vidējs risks.
Atbild I. Miķelsons: Ko nozīmē 6,01%? Tā ir varbūtība, ka klients, kurš atrodas riska klasē C3, var sākt nemaksāt. Ja kreditētājs aizdotu 100 cilvēkiem naudu, tad seši no tiem parādu neatmaksātu. Tā savā ziņā ir riska cena.
Kredītreitings var mainīties, ņemot vērā klienta finanšu situāciju un rīcību. “Kredītinformācijas birojs” privātpersonas kredītreitinga informāciju izsaka ar īpašiem pamatojuma kodiem, kas nozīmē, ka kredītreitings ir kļuvis labāks vai sliktāks.
Piemērs: Personai pirms 12 mēnešiem bija divi aktīvi kredītlīgumi, bet patlaban tādi ir vismaz četri. Pēdējo sešu mēnešu laikā norēķinu karšu limits vairāk par 95% vismaz vienai kartei. Klientam ir patēriņa kredīta līgumi ar vismaz diviem dažādiem patērētāju kredītdevējiem.
Atbild I. Miķelsons: Četri kredītlīgumi ir daudz arī tad, ja tie visi tiek maksāti. Labāk, ja būtu viens vai divi kredītlīgumi. Viens no aktīviem kredītlīgumiem ir kredītkarte, un tā tiek gandrīz iztērēta, proti, no 100 eiro tiek iztērēti 95 eiro. Tas nozīmē, ka persona nespēj atmaksāt kredītlīniju un klienta finanšu stāvoklis nav tik labs.
I. Miķelsons skaidro, kādas situācijas var būt praksē. Piemēram, kredītreitings no 600 punktiem var pazemināties līdz 250. Savukārt pretējais variants viena mēneša laikā nevar īstenoties, jo kredītreitinga pieaugums parasti ir ļoti lēns.
Katrā kredītvēsturē var redzēt kredītreitingu par pēdējiem 12 mēnešiem. Katrā mēnesī tiek atainots, kāds ir bijis kredītreitings. Tas tiek aprēķināts katru reizi, kad tiek pieprasīti dati. “Pirms tam var nebūt jaunu saistību, taču šodien piepeši parādās informācija, ka ir saņemti četri jauni kredīti, līdz ar to kredītreitings tiek pārskatīts un sāk samazināties,” stāsta I. Miķelsons. “Vai, piemēram, visi parādi tika maksāti laicīgi, bet šodien tiek saņemta informācija, ka viens no tiem tiek kavēts.”
Kādēļ informācija ir tieši par pēdējiem 12 mēnešiem? “Tas ir tāpēc, lai saprastu tendences, – vai kredītreitings uzlabojas, pasliktinās vai ir stabils,” atbild “Kredītinformācijas biroja” pārstāvis.
Patlaban AS “Kredītinformācijas birojs” piedāvā divus kredītreitingus fizisko personu maksāšanas disciplīnas aprēķiniem. Vienu izmanto bankas, lai izvērtētu iespējas jauna auto līzinga, patēriņa kredīta vai mājokļa aizdevuma piešķiršanai. Ar šo kredītreitingu tiek prognozēts, cik liels risks pastāv, ka konkrētais kredītņēmējs tuvāko 12 mēnešu laikā vairāk nekā 60 dienas kavēs maksājumu, kas lielāks par 150 eiro.
Turpretī otru kredītreitingu izmanto uzņēmēji, kuri pārdod preces vai pakalpojumus ar pēcapmaksu, lai saprastu, vai persona spēs norēķināties par savām saistībām.
Ko darīt, ja kredītreitings ir sabojāts? Vai ir iespējams to uzlabot? Šādā gadījumā I. Miķelsons aicina laicīgi norēķināties ar kreditētājiem un censties izvairīties no maksātnespējas.
Svarīga ir arī esošo parādsaistību samazināšana, atmaksas disciplīnas izkopšana un stabili ienākumi.
I. Miķelsons akcentē, ka svarīgi ir maksāt visus rēķinus, tai skaitā par auto stāvvietām, slimnīcas apmeklējumu, sodus par braukšanu bez biļetes utt., jo šī informācija nonāk kredītinformācijas birojā.
Veicot kavētos maksājumus, informācija par parāda dzēšanu nonāks datubāzē, tiklīdz datu sniedzēji to atjaunos, tomēr saskaņā ar Kredītinformācijas biroja likumu šīs ziņas sistēmā tiks uzglabātas vēl piecus gadus, bet pēc tam tiks dzēstas. Savukārt, ja parāds netiks samaksāts, tas būs redzams desmit gadus.
“Jo lielāka parāda summa un jo ilgāk tas netiks samaksāts, jo spēcīgāk ietekmēs kredītreitingu, tāpēc iesaku izvairīties no kavētiem maksājumiem un nekavējoties samaksāt parādu, tiklīdz tas kļūst iespējams,” ieteic I. Miķelsons.
