SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. novembrī, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses

Kredītvēsture un ceļš uz privātpersonu kredītreitingiem (II)

LV portāla infografika

Kredītinformācijas biroju likums, kas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, noteiks kārtību, kādā turpmāk drīkstēs iegūt un apkopot ziņas par iedzīvotāju – fizisko personu - kredītvēsturi, ņemot vērā Latvijas un ārvalstu reģistros esošo informāciju. Iedzīvotājiem būs tiesības no kredītinformācijas birojiem saņemt ziņas par sevi, kā arī tās kļūdu gadījumos apstrīdēt. Savukārt par kredītinformācijas birojiem varēs kļūt komersanti - akciju sabiedrības, kas būs saņēmušas Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci.
īsumā

Kredītinformācijas lietotājam ir tiesības iekļaut  biroja datubāzē ziņas par parādu, ja:

  • parāds ir apstiprināts ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu;
  • no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas, bet no dienas, kad nosūtīts brīdinājums par parādu, – vismaz 30 dienas.

Kredītinformācijas biroju likums nosaka, ka kredītinformācija ir ziņas, kas iegūtas no likumā noteiktajiem kredītinformācijas avotiem un raksturo klienta vai iespējamā klienta kredītspēju. Kredītinformācijas biroja funkcijas būs:

  • personu datu apkopošana un apstrāde,
  • kredītspējas analīze un kredītrisku novērtēšana,
  • kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana,
  • kredītinformācijas apmaiņas kontroles mehānisma nodrošināšana.

Kredītinformācijas biroji vienuviet apkopos informāciju no dažādiem datu sniedzējiem, uz ko balstoties, veiks personas kredītspējas vērtējumu.

Patērētāju ieguvumi: informācijas pieejamības, kontroles iespējas 

Kredītinformācijas biroju likums regulē tikai fizisko personu kredītspējas izvērtēšanu, jo juridisko personu datu analīzei un kredītreitingu veidošanai juridiski šķēršļi nepastāv,  tādēļ samērā sekmīgi tirgū jau daudzus gadus darbojas vairāki uzņēmumi, kas šo pakalpojumu nodrošina.

SIA "Lursoft IT" valdes loceklee Daiga Kiopa kā patērētāju ieguvumus saistībā ar kredītinformācijas biroju darbību uzver vairākus pozitīvus aspektus – kredītreitinga pieejamība, kā arī šīs informācijas regulāra monitorēšana (piemēram, uzzināt informāciju, kas par personu ir interesējies) nodrošinās personai iespēju gan sekot savam reitingam, gan to uzlabot.

Arī Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācijas valdes loceklis Armīns Kalniņš atzīmē iedzīvotājiem likumā garantētās iespējas iesaistīties savu datu kontrolē: "Lai arī [Kredītinformācijas biroju] likums privātpersonu datu apmaiņā kardināli neko neizmainīs, jo tāpat kā līdz šim pamata likums privātpersonu datu apstrādei paliks Fizisko personu datu aizsardzības likums, taču jaunais likums dos privātpersonām lielākas iespējas iesaistīties datu apmaiņas procesos un kontrolēt savu datu izmantošanu. Piemēram, likuma 19.pants nosaka kārtību, kā privātpersonām būs iespēja piekļūt saviem datiem un uzliek par pienākumu kredītinformācijas birojiem nodrošināt privātpersonām piekļuvi arī tiešsaistes režīmā. Savukārt likuma 22.pants nosaka precīzu kārtību, kā izskatāmi strīdi un nodrošināma kļūdu labošana. Šāda skaidrība ļaus iedzīvotājiem efektīvāk realizēt savas tiesības un sasniegt vēlamos rezultātus," viņš skaidro.

"Privātpersonām būs iespēja piekļūt saviem datiem."

Līdzīgu viedokli pauž SIA "Creditreform Latvijā" valdes loceklis Māris Baidekalns: "Iedzīvotāju drošībai likums nosaka kārtību, kādā kredītinformācijas birojiem jārealizē privātpersonu tiesības iepazīties ar saviem datiem, veikt kļūdu labošanu un risināt strīdus situācijas."

Savukārt, runājot par finanšu ieguvumiem, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace atzīst, ka iedzīvotāju ieguvums no kredītbiroju darbības būs pozitīvas kredītvēstures veidošanās. "Tas ļaus saņemt labākus kreditēšanas un sadarbības nosacījumus pakalpojumiem ar pēcapmaksu, piemēram, nekustamajam īpašumam, auto, sadzīves tehnikai vai sava biznesa finansējumam. Savukārt, uzlabojoties maksāšanas disciplīnai, samazināsies tādu gadījumu skaits, kad maksātāji sedz nemaksātāju radītos zaudējumus - caur pakalpojumu tarifiem vai cenām," uzsver B.Melnace.

Pozitīvās un negatīvās kredītvēstures balanss

Likuma tapšanas gaitā plaši tika diskutēts, vai cilvēka kredītvēsture kredītinformācijas biroju ietvarā būtu veidojama, balstoties tikai uz ziņām par negatīvo kredītvēsturi (informācija par kavētiem maksājumiem jeb parādiem), vai to veidotu, ņemot vērā kā pozitīvo kredītvēsturi (saistības ir, bet tās tiek pildītas saskaņā ar vienošanos vai maksājumu grafiku), tā negatīvo kredītvēsturi. Likuma rakstīšanā iesaistītajiem – ierēdņiem, ekspertiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem - domas dalījās. No vienas puses, izskanēja bažas, vai pozitīvās kredītvēstures fakts nebūtu pārlieku liela ielaušanās fiziskas personas privātajā dzīvē. No otras puses, ja ņem vērā tikai parādus, tad veidojas absurds: piemēram, cilvēks, kurš daudzus gadus vienmēr apzinīgi pildījis visas savas saistības (laikā maksājis kredītus, laikā apmaksājis rēķinu par telefonu, komunālajiem pakalpojumiem utt.), bet vienu reizi kaut kādu iemeslu dēļ kavējis kādu maksājumu, nokļūst krietni sliktākās pozīcijās, nekā cilvēks, kurš nekad iepriekš dzīvē nekādas saistības nav uzņēmies un par kuru nevienam nav nekādas informācijas. Principā tieši no šī aspekta – tikai negatīvā vai tomēr pozitīvā un negatīvā kredītvēsture -  ir atkarīgs, vai biroja būtība ir "parādnieku datubāze" vai arī birojs darbojas kā "kredītreitingu aģentūra", kas pēc nozarē vispārpieņemtiem standartiem saskaņā ar Datu aizsardzības likumu apkopo informāciju un ģenerē "ciparu" - personas kredītreitingu (līdzīgi kā katrai valstij eksistē savs kredītreitings katram uzņēmumam), ko arī izsniedz visiem tiem uzņēmumiem, kuri par cilvēku to vēlas uzzināt un kuriem pats cilvēks ir atļāvis to uzzināt.

Galu galā pēc plašām diskusijām Kredītinformācijas biroju likumā ir teikts, ka "kredītinformācija ir ziņas, kas iegūtas no šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas avotiem un raksturo klienta vai iespējamā klienta kredītspēju". Tātad likums dod iespēju kredītvēstures veidošanā izmantot kā pozitīvo, tā negatīvo kredītvēsturi. Jo vārds "kredītinformācija" nav sinonīms vārdam "parāds": likumā noteikts, ka "parāds ir  klienta maksājuma saistība pret kredītinformācijas lietotāju [tātad, uzņēmumu vai iestādi], kura nav izpildīta klienta līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā".

Lai gan likuma 3.nodaļā "Kredītinformācijas apstrāde un glabāšanas termiņi" diezgan sīki atrunāta kārtība, kādā datubāzē iekļaujama informācija par personas parādiem, likums līdzvērtīgu pozitīvās informācijas reglamentu nepiedāvā. B.Melnace skaidro, ka Latvijas Komercbanku asociācijas ieskatā likumā ietvertās normas par pozitīvās informācijas apstrādi ir pietiekamas. "Pozitīvā informācija likuma izpratnē ir tāda informācija par personu, kas nav ziņas par parādu. Kredītinformācijas biroju likums atļauj šādu informāciju apkopot, ja tam ir tiesisks pamats - parasti tāds pamats ir personas piekrišana," viņa skaidro, norādot, ka atsevišķās nozarēs jau pašlaik notiek apmaiņa ar ziņām par personu saistībām, kuras tiek veiksmīgi kārtotas, pierādot personas spēju uzņemties ilgtermiņa saistības. Taču līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā ir sagaidāms, ka kredītinformācijas biroji stimulēs šādu ziņu apmaiņu starp dažādu nozaru uzņēmumiem.

"Vārds “kredītinformācija” nav sinonīms vārdam “parāds”."

Savukārt D.Kiopa vērš uzmanību uz likumā noteikto 60 dienu parādnieka "saudzēšanas" periodu. "Likuma tapšanas gaitā ilgi diskutētais jautājums par to, vai kredītinformācijas birojā uzkrājama arī pozitīvā kredītvēsture vai tikai personu negatīvā kredītvēsture, proti, ziņas par kavētajiem maksājumiem (turklāt, ja kavējums ir bijis līdz 60 dienām), gala rezultātā tomēr noslēdzās ar to, ka datubāzē var apkopot informāciju par negatīvo kredītvēsturi. Tas savukārt nav vērtējams kā pozitīvs rezultāts, jo personām, kas regulāri, savlaicīgi un apzinīgi veic pakalpojumu apmaksu, līdz ar to faktiski neveidojas ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kas maksājumus kavē, piemēram, dažas nedēļas," uzsver D.Kiopa. "Raugoties no šī aspekta, tomēr būtu jāvērtē, vai ilgtermiņā - lai kvalitatīvi sasniegtu likuma mērķi un nodrošinātu, ka pakalpojuma saņēmējiem ar pozitīvu kredītvēsturi patiešām tiktu nodrošināti labāki līguma nosacījumi, - nebūtu jāmaina līdzšinējais likumā noteiktais informācijas sniegšanas princips," problēmu komentē D.Kiopa.

Nākotnes perspektīvas – neskaidrību pietiek

Lai likums, stājoties spēkā, varētu normāli funkcionēt, šobrīd jau ir veiktas izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu kredītinformācijas biroja darbībai un ikgadējo valsts nodevu par kredītinformācijas biroja darbības uzraudzību. Licencēšanu un uzraudzību veiks Datu valsts inspekcija.

Taču nozare ar nepacietību gaida citu dokumentu - Ministru kabineta noteikumus par kredītinformācijas biroju licencēšanas kārtību. Jo šis dokuments būs izšķirošais tam, kuri uzņēmumi no tiem, kas jau šobrīd darbojas kredītinformācijas pakalpojumu jomā, varēs kļūt par kredītinformācijas birojiem Kredītinformācijas biroju likuma izpratnē.

"Likums ir tikai pirmais solis veiksmīgas kredītinformācijas apmaiņas ieviešanā Latvijā. Daudz šajā procesā vēl būs atkarīgs no kredītinformācijas biroju licencēšanas, kas uzticēta Datu valsts inspekcijai, un piekļuves citiem valsts reģistriem, ko saskaņā ar likuma 13.pantu reglamentēs šo informācijas sistēmu regulējošie akti. Var uzrakstīt brīnišķīgu likumu, taču, ja nepievērš pietiekamu uzmanību detaļām, var sanākt tā, ka labākajā gadījumā iedzīvotāji neko neiegūst, bet drīzāk pat var zaudēt," nākotnes soļu nozīmīgumu iezīmē A.Kalniņš.

"Kredītinformācijas birojs ir tiesīgs katrai nozarei noteikt minimālo parāda summu, sākot no kuras ziņas par parādu var iekļaut kredītinformācijas biroja datubāzē."

"Sakarā ar to, ka šobrīd vēl tapšanas stadijā atrodas Ministru kabineta noteikumi par kredītinformācijas biroju licencēšanas kārtību, jāraugās, lai tajos iekļautie nosacījumi būtu samērīgi, konkurenci neierobežojoši un neizvirzītu neadekvātas prasības potenciālajiem birojiem," topošo MK noteikumu nozīmi skaidro D.Kiopa. "Nelabvēlīga būtu situācija, ja faktiski licencēšanas prasības varētu izpildīt tikai viens komersants. Tas savukārt radītu riskus, ka tirgū šajā sfērā izveidojas monopolstāvoklis. Ņemot vērā to, ka likums stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem, būtu svarīgi pēc iespējas ātrāk publiskot šo MK noteikumu projektu, lai komersanti, kuri iecerējuši dibināt kredītinformācijas biroju, varētu iepazīties ar licencēšanas prasībām un būtu pietiekams laiks, lai šo kārtību izvērtētu, kvalitatīvi apspriestu un nepieciešamības gadījumā, ievērojot likumdošanas procesu, to varētu arī koriģēt," skaidro D.Kiopa.

Arī M.Baidekalns norāda uz to, ka šobrīd vēl ir pietiekami daudz neskaidrību saistībā ar likumu un ar to saistītajiem normatīvajiem aktiem. "Tomēr svarīgi būtu neaizmirst šo aktu izstrādē piesaistīt nozares pārstāvjus, kas jau ilgus gadus strādā šajā nozarē. Tāpat uzmanīgi jāseko līdzi likuma iedzīvināšanas procesam un jāmeklē konstruktīvi risinājumi problēmsituācijām, kas noteikti vēl radīsies kredītinformācijas biroju veidošanas un uzraudzības procesā," viņš atzīst.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU