Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kredītinformācijas biroju likums ir pirmais solis pilnīgi jaunas sistēmas ieviešanai Latvijā – katra indivīda maksātspējas un kredītvēstures novērtēšanai. Kredītinformācijas birojs pieprasīs un iegūs noteiktas ziņas, ko automatizētā veidā apkopos, gala rezultātā piedāvās automatizētu izvērtējumu – reitingu vai indeksu. Uzņēmumiem, kas vēlēsies saņemt indivīda kredītspējas novērtējumu, tas ļaus lemt, ar kādiem nosacījumiem indivīdam dot preci vai pakalpojumu pēcapmaksā.
Kredītinformācijas biroju likums ir spēkā no 2015.gada 1.janvāra, taču tā saistītais dokuments – biroju licencēšanas un uzraudzības kārtību regulējošie Ministru kabineta noteikumi - vēl atrodas izstrādes stadijā. Likuma pārejas noteikumi nosaka, ka esošie kredītinformācijas biroji līdz 2015.gada beigām var strādāt arī bez speciālās licences un SIA statusā, tiesa, ar ierobežojumiem valsts reģistros esošās informācijas piekļuvei (likums prasa speciālu licenci un AS statusu).
Paralēles ar "bonus – malus" sistēmu
Kredītinformācijas biroju likums ir pirmais solis pilnīgi jaunas sistēmas ieviešanai Latvijā – katra indivīda maksātspējas un kredītvēstures novērtēšanai. Jaunais regulējums skars ikvienu ekonomiski aktīvu Latvijas iedzīvotāju: primāri tādu, kas savā vārdā slēdz līgumus par preču vai pakalpojumu iegādi pēcapmaksā - sākotnēji Latvijā, bet nākotnē – arī citās valstīs ārpus Latvijas.
AS "Bigbank" Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš, runājot līdzībās, atzīst, ka tieši tāpat kā šobrīd visus autovadītājus skar "bonus – malus" sistēma, kas katram autovadītājam piešķir novērtējumu ciparu izteiksmē (klasi), ko autovadītājs izjūt naudas izteiksmē apdrošināšanas polises iegādes brīdī, tā kredītinformācijas biroju radītie produkti (piemēram, reitingi) par personas maksātspēju un kredītvēsturi jeb kredītspēju kļūs aktuāli ikvienam indivīdam brīdī, kad viņš gribēs saņemt kādu preci vai pakalpojumu ar pēcapmaksu.
Tiesību akti, protams, personai saglabā iespēju liegt piekļuvi saviem datiem. Taču praktiski ir skaidrs, ka persona, kas liegs piekļuvi saviem maksātspējas un maksājumu disciplīnas datiem, nesagaidīs nekādu pretimnākšanu vai pat saņems atteikumu no uzņēmuma vai iestādes, kurā vēlēsies saņemt kādu preci vai pakalpojumu ar izdevīgiem pēcapmaksas nosacījumiem.
Kredītinformācijas birojs apkopos ziņas par indivīda maksātspēju un kredītvēsturi pēc likumā noteiktu juridisko personu pieprasījuma, ja vien pati fiziskā persona tam dos atļauju.
Kas būs produkts?
Kredītinformācijas birojs nebūs speciāla noslēgta datubāze, kurā krāsies miljoniem ierakstu par katras personas finanšu iespējām un vēsturi. Dati joprojām tāpat kā līdz šim turpinās krāties atsevišķos speciālos reģistros atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai speciālajai kārtībai, kādā dati reģistrā nokļūst un tiek uzglabāti.
Kredītinformācijas biroja būtība ir vienotā sistēmā saslēgts IT sistēmu un iekārtu parks, kurš automatizētā veidā, saņemot speciālu komandu, pieprasa un iegūst noteiktas ziņas, tās automatizētā veidā apkopo, gala rezultātā piedāvājot automatizētu izvērtējumu –reitingu vai indeksu, vai tamlīdzīgu citu viegli uztveramu produktu (ciparu), ko savukārt tie uzņēmumi, kuri vēlas saņemt indivīda kredītspējas novērtējumu, var viegli apstrādāt savās kredītrisku izvērtēšanas sistēmās, lemjot, ar kādiem nosacījumiem indivīdam dot preci vai pakalpojumu pēcapmaksā.
Šobrīd nav zināms, kādi tieši būs kredītinformācijas biroju radītie produkti, kas apliecina cilvēka spēju un paradumu maksāt savlaicīgi un ko uzņēmumi – pakalpojumu vai preču ar pēcapmaksu sniedzēji - varēs iekļaut savās kredītrisku izvērtēšanas sistēmās. Var pieļaut, ka tie būs dažādi reitingi un indeksi, kas var būt gan salāgoti ar cilvēka ienākumu līmeni, gan ar to nesaistīti norādīt, piemēram, tikai kavētu maksājumu faktu. Tie var iekļaut gan tā saucamo pozitīvo kredītvēsturi (paradums saistības pildīt/maksāt) laikā, gan negatīvo kredītvēsturi utt. Šajos gadījumos produktu specifika būtu salāgota ar uzņēmumu, kuri sniedz pakalpojumus, riskiem: ja uzņēmums riskē ar 20 eiro, tad var izvēlēties vienkāršāku un lētāku produktu, ja uzņēmums riskē ar 2000 vai 20 000 eiro – tas ir cita ranga produkts par citu cenu.
"Reitingu specifika būtu salāgota ar uzņēmumu, kuri sniedz pakalpojumus, riskiem."
Tāpat atšķirīgi kredītreitingi varētu tikt radīti atsevišķām cilvēku grupām, piemēram, uzņēmumu valdes locekļiem vai citām amatpersonām, gan izvērtējot biznesa kontaktu veidošanas riskus, gan valsts amatpersonu reputāciju utt. Arī tās valsts un privātās struktūras, kas analizē valsts ekonomisko attīstību, varētu interesēties par reitingu kopējiem rādītājiem vai tendencēm, analizējot kādas sociāli ekonomiska rakstura problēmas vai to aizmetņus, kas ietekmē lielas iedzīvotāju grupas vai situāciju valstī kopumā.
Iepriekšteiktais norāda, ka teorētiski pieprasījums un pielietojums jaunajiem kredītinformācijas biroju radītajiem produktiem varētu būt ļoti plašs. Taču tieši kādi būs šie jaunie produkti - reitingi, "skoringi", indeksi utt. - un to veidi, būs atkarīgs no topošo kredītinformācijas biroju iespējām un tirgus pieprasījuma.
Normatīvie akti – izstrādes un pilnveides procesā
Lai sistēma spētu darboties, tai nepieciešami divi priekšnoteikumi: normatīvo aktu regulējums un IT sistēmas.
Normatīvo aktu jomā šobrīd notiek pilnveides darbs. 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās Kredītinformācijas biroju likums, kas nosaka kārtību, kādā turpmāk drīkstēs iegūt un apkopot ziņas par iedzīvotāju – fizisko personu - kredītvēsturi, ņemot vērā Latvijas un ārvalstu reģistros esošo informāciju. Privāto uzņēmumu līdzdalība kredītinformācijas birojos būs brīvprātīga. Iedzīvotājiem būs tiesības no kredītinformācijas birojiem saņemt ziņas par sevi, tostarp divas reizes gadā bez maksas, kā arī kredītinformācijas birojā pieejamās ziņas apstrīdēt kļūdu gadījumos.
Tieši indivīdu pašu aktīva līdzdarbošanās kredītinformācijas apmaiņas sistēmā tiek uzskatīta par garantu tam, ka kredītinformācijas birojos esošā informācija būs ticama.
Savukārt par kredītinformācijas birojiem varēs kļūt komersanti - akciju sabiedrības, kas būs saņēmušas Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci. Līdz šī gada beigām esošie kredītinformācijas biroji var strādāt kā SIA un bez speciālās licences, tiesa, ar ierobežojumiem.
Ministru kabineta noteikumi - Kredītinformācijas biroju licencēšanas un uzraudzības noteikumi – šobrīd atrodas izstrādes stadijā DVI vadībā. Noteikumu radīšana top samērā smagi – lielākie klupšanas akmeņi attiecas uz fizisko personu datu aizsardzības papildu stiprināšanu, kā arī kredītinformācijas biroju darbības sasaisti ar kredītiestāžu darbības regulējumiem. Jāuzsver, ka atšķirībā no kredītiestādēm kredītinformācijas biroji strādā tikai ar informāciju – tās vākšanu, apkopošanu, analīzi u.tml.
"Iedzīvotājiem būs tiesības no kredītinformācijas birojiem saņemt ziņas par sevi, kā arī kredītinformācijas birojā pieejamās ziņas apstrīdēt kļūdu gadījumos."
MK noteikumu projekts paredz, ka komersantiem – akciju sabiedrībām, kas vēlēsies kļūt par kredītinformācijas birojiem jaunā likuma izpratnē, – valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu kredītinformācijas biroja darbībai būs 9100 eiro, valsts nodevas apmērs par licences pārreģistrēšanu ik pēc pieciem gadiem - 4550 eiro. Savukārt ikgadējās valsts nodevas apmērs par kredītinformācijas biroja darbības uzraudzību – 16 220 eiro.
Paralēli tam šobrīd tiek pilnveidoti arī citi normatīvie akti, kas regulē kredītinformācijas apmaiņas sistēmā iesaistītos konkrētos valsts reģistrus. Normatīvajos aktos tiek izstrādāti grozījumi regulējumam, kā dati no valsts reģistriem nokļūs līdz kredītinformācijas biroju sistēmām. Piemēram, Kredītu reģistra likumā jau iestrādāts pārejas noteikumu 6.punkts, ka ar 2015.gada 1.jūliju stājas spēkā Kredītu reģistra likuma grozījumi, likuma 15.panta 5.daļā nosakot kredītinformācijas biroju iespējas saņemt datus no Latvijas Bankas uzturētā reģistra.
Valsts reģistri vētī IT sistēmas
Savukārt paralēli normatīvo aktu pilnveidei notiek darbs IT sistēmu jomā. Respektīvi, šobrīd valsts reģistru turētāji apzina un pilnveido savas IT sistēmas, lai tajās esošo informāciju varētu atbilstoši tiesību aktu prasībām tehniski ērtā veidā nodot kredītinformācijas birojiem. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) datu apmaiņai šobrīd izstrādā jaunu speciālu sistēmu. Ir zināms, ka VID speciālās IT sistēmas izbūve netiks apmaksāta no valsts budžeta, bet tās izmaksas būs jāsedz topošajiem kredītinformācijas birojiem.
Tādējādi jau šobrīd ir skaidrs, ka komersantiem valsts noteiktās nodevas par kredītinformācijas biroju licenci un uzraudzību nebūs vienīgās izmaksas. Taču vēl nav zināms precīzi, no kādas summas komersantiem būs jāšķiras, lai kļūtu par kredītinformācijas birojiem jaunā likuma izpratnē.
Tikai tad, kad būs noslēgusies normatīvo aktu pilnveide un valsts reģistru IT sistēmu jaunbūve un pilnveide, komersantiem – kredītinformācijas birojiem – tiks piedāvāts skaidrs "spēles laukums". Tikai tad – un uzņēmēji lēš, ka tas būs ne ātrāk kā 2015.gada vidū vai tā otrajā pusē - uzņēmēji varēs sākt aplēst savas izmaksas (tostarp ieguldījumus savās IT iekārtās un risinājumos), kas nepieciešamas biznesa uzsākšanai atbilstoši jaunajam regulējumam; gan savas iespējas produktu (reitingu, indeksu utt.) izstrādē, ņemot vērā izstrādi regulējošos normatīvos aktus; gan jaunradīto produktu cenu – atbilstoši biznesa vēlmei atpelnīt investīcijas un tajā pašā laikā piedāvāt pārējo tirgus dalībnieku maksātspējai atbilstošu cenu.
"Lursoft IT" direktors Ģirts Ķēbers atzīst, ka jau šobrīd, lai gan tik daudz vēl kā nezināma, ir saprotams, ka ieguldījumus nevarēs atpelnīt, tikai piedāvājot vienu produktu "personas kredītreitings". Viņš uzskata, ka kredītinformācijas birojs kā bizness būs veiksmīgs tam komersantam, kas spēs izdomāt vismaz 20 dažādus produktus atbilstoši tirgus vajadzībām.
Turpmāk vēl.
