Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kredītinformācijas biroju likums ir pirmais solis pilnīgi jaunas sistēmas ieviešanai Latvijā – katra indivīda maksātspējas un kredītvēstures novērtēšanai. Pakalpojumu sniedzēji sagaida, ka uzlabosies cilvēku maksāšanas disciplīna. Godprātīgajiem iedzīvotājiem būtu svarīgi, lai ar pretimnākšanu tiktu novērtēta viņu pozitīvā kredītvēsture, ja maksājumus vienmēr veikuši savlaicīgi.
FOTO: SXC
Kredītinformācijas biroju likums ir spēkā no 2015.gada 1.janvāra, taču vēl daudz darāmā, lai jaunā sistēma katra indivīda maksātspējas un kredītvēstures novērtēšanai sāktu pilnvērtīgi darboties. Latvijā kredītinformācijas apmaiņas jomā jau darbojas vairāki uzņēmumi, ieinteresēti arī citi komersanti.
Komersanti – potenciālie kredītinformācijas biroji
Lai gan Latvijā kredītinformācijas apmaiņas jomā jau darbojas vairāki uzņēmumi, šobrīd ir skaidrs, ka kļūt par kredītinformācijas birojiem jaunā – fizisko personu – regulējuma izpratnē ir ieinteresēti trīs uzņēmumi: SIA "Lursoft IT", SIA "Crefo Rating" un AS "Kredītinformācijas birojs". Tiesa, vai tie par tādiem tiešām arī kļūs, rādīs laiks, tostarp tas, cik efektīvi rīkosies dažādu valsts reģistru turētāji, spējot vai nespējot nodrošināt datus kredītinfomācijas birojiem tehniski parocīgā veidā, jo "parocīgums" tiešā veidā ietekmē komersantu investīcijas.
SIA "Lursoft IT" lielai sabiedrības daļai ir labi zināms Latvijas privātpersonām piederošs uzņēmums, jo tas IT jomā aktīvi darbojas kopš 1992.gada. Šo gadu laikā uzņēmums ir izstrādājis dažādas sistēmas, piedāvājot pieeju dažādiem, tostarp valsts nozīmes reģistriem, kā arī radījis dažādus produktus, kas balstās uz reģistros esošo informāciju.
SIA "Crefo Rating" ir dibināts 2006.gadā, tā produkts - kredītinformācijas portāls "Crediweb" – ir labi zināms biznesa aprindās. Taču plašākai sabiedrībai zināmāks ir SIA "Crefo Rating" mātesuzņēmums – 1995.gadā dibinātais kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmums SIA "Creditreform Latvijā", par kura lielāko akcionāru 2014.gada pavasarī kļuva norvēģu sabiedrība AS "B2Holding".
Abas SIA - "Lursoft IT" un "Crefo Rating" - šobrīd faktiski strādā kā kredītinformācijas biroji juridisko personu jomā: tās, balstoties uz Uzņēmumu reģistra informāciju, ir radījušas dažādus bezmaksas un maksas produktus, piemēram, dažādus uzņēmumu darbību vērtējošus reitingus, izziņas, monitoringa iespējas utt. Ja abas SIA izlems kļūt par kredītinformācijas birojiem, tām būs jāveido jaunas kapitālsabiedrības – akciju sabiedrības, atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Savukārt trešais smagsvars jau ir akciju sabiedrība. AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) ir dibināta 2013.gada maijā ar skaidri paustu mērķi - darboties kredītinformācijas biznesa jomā. Uzņēmuma dibinātāji ir sešas Latvijas komercbankas - "SEB banka", "Swedbank", "Nordea", "DNB banka", "Citadele banka" un "ABLV Bank", kā arī "Creditinfo International", kas savukārt ietilpst starptautisku kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju - "Creditinfo Group" - grupā. KIB valdes priekšsēdētājs ir Jānis Timermanis, valdes locekļi – Intars Miķelsons un Anatolijs Kisielis (Lietuva). Savukārt uzņēmuma padomi veido padomes priekšsēdētājs Dzintars Kalniņš un padomes locekļi - Andriuss Bogdanovičs (Lietuva), Almars Orns Hilmarsons (Islande), Gatis Šetlers, Rasmuss Pētersons, Edgars Pavlovičs, Māris Larionovs un Kārlis Kronbergs.
AS "Kredītinformācijas birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons pastāstīja, ka uzņēmums par savām aktivitātēm sabiedrību plāno informēt jau tuvākajā nākotnē, to sākot ar mājaslapu, kas interesentiem varētu būt pieejama tuvākajā laikā. Viņš atzina, ka, ņemot vērā uzņēmuma īpašnieku struktūru, arī portāls "Mans Creditinfo" ir kļuvis par KIB īpašumu, un cilvēku, kuri agrāk portālā paši reģistrējās, lai sekotu līdzi savai kredītvēsturei, personu dati esot drošībā. SIA "Creditinfo Latvija", kas ir "Creditinfo International GmbH" meitasuzņēmums un iepriekš uzturēja portālu, vadībā ir notikušas pārmaiņas: par tā vienīgo valdes locekli ir kļuvis Andriuss Bogdanovičs, kurš ir arī KIB padomes loceklis.
Jau iepriekš nozares eksperti lēsa, ka Latvijas tirgū vieta būtu diviem līdz trīs kredītinformācijas birojiem, kas savā starpā konkurētu ar produktiem, servisu un cenām.
Nozarē iesaistītie sāk publiskas diskusijas: no "sliedēm" pie produkta
Kredītinformācijas apmaiņas atbalsta asociācija (KAAA) sadarbībā ar AS "Bigbank" Latvijas filiāli, SIA "Lursoft IT" un SIA "Crefo Rating" janvāra vidū rīkoja konferenci "Kā notiks kredītinformācijas apmiņa Latvijā?" ar mērķi pulcēt vienkopus kredītinformācijas apmaiņā iesaistītos dalībniekus, rosināt diskusiju viņu starpā un skaidrot, kā notiks kredītinformācijas apmaiņa Latvijā.
KAAA vadītājs Armīns Kalniņš sola, ka konferences materiālus – dalībnieku prezentācijas un runas - asociācija ievietos savā mājaslapā www.kreditinformacija.lv, lai tādā veidā veicinātu visu iesaistīto pušu informētību un diskusiju brīdī, kad regulējumi un IT sistēmas vēl tikai top, topošie kredītinformācijas biroji tirgus situācijai atbilstošus produktus vēl tikai kaldina, un tādējādi paši tirgus dalībnieki lielā mērā var ietekmēt situāciju jeb "spēles noteikumus", pēc kuriem turpmāk būs jādzīvo.
SIA "Crefo Rating" valdes loceklis Māris Baidekalns uzskata, ka līdzšinējā diskusijā pārāk liela uzmanība ir veltīta "sliežu būvniecībai" jeb tam, kā notiks datu apmaiņa. Viņa ieskatā, jau tuvākā laikā būtu jāmaina akcenti no "sliedēm" uz pašu produktu – kredītspējas vērtējumu jeb kredītreitingu (runājot kredītrisku izvērtēšanas speciālistu slengā – "skoringu") veidošanu. Jo tieši "skoringi" ir tas produkts, ko gaida uzņēmumi – pakalpojumu un preču ar pēcapmaksu sniedzēji - iekļaušanai savu lēmumu pieņemšanas procesos. Līdz ar to arī Kredītinformācijas biroju likums pašreiz ir tikai kā tukšs rāmis, kas tālāk pašiem nozares dalībniekiem – topošajiem kredītinformācijas birojiem un uzņēmumiem, kuri būs kā informācijas devēji, tā pakalpojuma ņēmēji – tagad jāpiepilda ar saturu. "Šobrīd gan likums, gan topošie MK noteikumi topošajiem kredītinformācijas birojiem ir uzlikuši ļoti augstu latiņu tam, lai komersanti spētu sabalansēt savas izmaksas un ieguvumus," atzīst M.Baidekalns, aicinot uzņēmumus, kuri nākotnē kļūs par kredītinformācijas biroju radīto produktu pircējiem, jau laikus stāstīt savas vēlmes: kādi dati ir svarīgi viņu kredītrisku vadības sistēmām, lai radītie produkti būtu pieejami gan produkta, gan tā cenas ziņā.
SIA "Lursoft IT" direktors Ģirts Ķēbers vērš uzmanību, ka līdz 2016.gadam valsts institūcijām noteikti būtu jāvieš skaidrība, kādā veidā valsts reģistri spēs nodot informāciju kredītinformācijas birojiem un vai to spēs izdarīt atbilstoši tām augstajām prasībām, kas tagad ierakstītas normatīvajos aktos. Kā būtiskākos reģistrus viņš min Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā esošos datus par personu ienākumiem, kā arī Iedzīvotāju reģistru, kuru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Šobrīd neskaidra ir pašu indivīdu iespēja iesniegt savus datus kredītinformācijas birojiem. Ģ.Ķēbers norādīja, ka, vērtējot citu valstu praksi, redzams: ir valstis, kuru iedzīvotāji arī paši aktīvi iesaistās kredītinformācijas birojos, paši tiem sniedzot savus datus, jo zina, ka, šai informācijai iekļaujoties sistēmā, indivīda personiskais reitings uzlabosies un viņš būs ieguvējs.
SIA "Tele2" kredītu un maksājumu kontroles vadītāja Egita Broka atzīst, ka uzņēmums šobrīd dzīvo teju starp diviem dzirnakmeņiem: no vienas puses, uzņēmums grib samazināt zaudējumus, ko rada negodprātīgi klienti, no otras – grib būt pretimnākošs tiem klientiem, kuri apzinīgi pilda savas saistības. Taču esošajā situācijā abas lietas sabalansēt ir grūti: līdzko atvieglo nosacījumus, tā pieaug zaudējumi, savukārt pastiprinot prasības, tiek atsijāta arī daļa labu klientu. E.Broka uzsver, ka tieši tāpēc "Tele2" "skoringus" redz kā instrumentu, kas ļautu nodrošināt klientiem individualizētu pieeju.
Viņa atzīst, ka teorētiski arī šobrīd klienti var iesniegt savas VSAA izziņas un tās tiek izvērtētas, taču, ņemot vērā, ka šobrīd šis process notiek manuāli, nevis automatizēti – finālā tas sanāk gari un dārgi. Automatizēta klientu maksātspējas izvērtēšana ļautu lēmumu pieņemt dažās sekundēs, tā ietaupot arī pakalpojuma sniedzēja izmaksas, ko klienti arī sajustu cenās.
Tiesa, viņa atzīst, ka reālu labumu klienti jutīs tikai tad, ja kredītinformācijas biroju izstrādātie "skoringi" ietvers informāciju ne tikai par negatīvo, bet arī pozitīvo kredītvēsturi, jo tieši pēdējā līdz šim nekur nav pieejama, bet tā ir ļoti būtiska, lai noticētu jaunam klientam.
"Nozares eksperti lēsuši, ka Latvijas tirgū vieta būtu diviem trim kredītinformācijas birojiem, kas konkurētu ar produktiem, servisu un cenām."
Arī "Marginalen grupa" ietilpstošā SIA "Aizdevums.lv" Kreditēšanas daļas vadītāja Aļfira Bagautdinova uzsver, ka uzņēmums būtu ieinteresēts no kredītinformācijas biroja iegūt konkrētu reitingu vai tamlīdzīgu viegli saprotamu rādītāju par cilvēka kredītspēju, kas atvieglotu kredītrisku izvērtēšanas procesu, kā arī ļautu padarīt procesu automatizētu un līdz ar to arī ātru.
Savukārt AS "Latvenergo" norēķinu vadītājs Einārs Kantāns atzīst, ka arī "Latvenergo" ar cerībām raugās uz topošajiem kredītinformācijas birojiem. Viņš stāsta, ka "Latvenergo" šo mehānismu primāri redz kā savu klientu maksājumu disciplīnas uzlabotāju. Taču sola, tiesa, piesardzīgi, domāt, kādu labumu nākotnē par savu disciplinētību varētu izjust labie klienti, jo "tas ir ļoti svarīgi – spēt klientam pateikt, ka viņš ir labs klients," uzsver E.Kantāns.
Tajā pašā laikā viņš aicina visas jaunās kredītinformācijas biroju sistēmas ieviešanā iesaistītās puses jautājumam pieiet racionāli un saprātīgi: lai nav tā, ka ilgi un rūpīgi tiek strādāts pie datu drošības, bet finālā – kad nu sistēma beidzot gatava – tā tiešām ir ļoti, ļoti droša, bet pakalpojums sanāk tik dārgs, ka nevienam tas vairs nav interesants un visi turpina dzīvot "pa vecam".
SIA "Lursoft IT" direktors Ģirts Ķēbers ironizē, ka līdzīgi jau ir noticis ar e-parakstu: arī to sākotnēji, pirms nu jau vairāk nekā 10 gadiem, kad parādījās pirmās idejas e-paraksta un e-pārvaldes virzienā, gribēja ļoti drošu, bet to viesa tik ilgi, ka tagad neviens nešaubās: e-paraksts tiešām ir drošs, taču to lieto tikai knapi desmitā daļa iedzīvotāju. Tirgū pa šiem gadiem izveidoti daudzi risinājumi, piemēram, personas autorizācija ar internetbanku, kas objektīvi e-parakstam atņem klientus.
Vēl būs diskusijas: ienākumi un pozitīvā kredītvēsture
Diskusijas laikā iezīmējās arī divas cilvēcīgi ļoti labi saprotamas tēmas, kas nākotnē var radīt jauna, asas diskusijas, jo abas ietilpst tā saucamo "jutīgo tēmu" grupā, tas ir, korekta indivīdu ienākumu iekļaušana reitingu veidošanas aprēķinos, kā arī "karstais kartupelis" kopš kredītinformācijas biroju izveides diskusiju pirmsākumiem - kredītvēstures pozitīvā informācija.
Jurists, personas datu tiesību eksperts Māris Ruķers aicina kredītinformācijas birojus jau laikus domāt par metodoloģiju, kā reitingos korekti iekļaut informāciju par personu ienākumiem. Respektīvi, šobrīd Latvijā ir nostabilizējusies prakse personas maksātspēju vērtēt pēc tās ikmēneša ienākumiem jeb ikmēneša algas, balstoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izziņām. Taču, vērtējot pēc šīs pieejas, "ārpus borta" nonāk tās personas, kuru ienākumi nav regulāri vai arī vispār netiek aplikti ar sociālo nodokli, piemēram, uzņēmēji, kas saņem dividendes, brīvmākslinieki un citi radoša darba darītāji, kas dzīvo no autoratlīdzībām (honorāriem), pašnodarbinātas personas (saimnieciskās darbības veicēji), kuri sociālo nodokli maksā tikai pie noteikta ienākumu līmeņa, uzņēmumu - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju – darbinieki, par kuriem nomaksātais sociālais nodoklis nekādi neļauj spriest par personas ienākumiem, jo tas tiek aprēķināts pēc citas kārtības utt.
Respektīvi, sabiedrībā ir pietiekami daudzas sociālās grupas, kuras, lai gan saņem legālus ienākumus, tos nespēj pierādīt VSAA izziņas formātā. Informācija par minēto personu ienākumiem ir tikai VID. M.Ruķera ieteikumam piekrita M.Baidekalns, diskusijas dalībniekiem atklājot situāciju no savas personiskās peredzes: viņam reiz pašam gadījies saņemt kāda aizdevēja atteikumu ar norādi "nepietiekami ienākumi", jo, aizdevējaprāt, par tādiem varot kalpot tikai ikmēneša alga, nevis uzņēmēja saņemtās dividendes.
Arī AS "Bigbank" Latvijas filiāle vadītājs Artis Bērziņš vērsa uzmanību uz ienākumiem, norādot, ka "visas pasaules prakse liecina – cilvēki savus ienākumus vēlas uzpulēt", tāpēc korekta visu ienākumu iekļaušana "skoringā" nāktu par labu cilvēkam viņa maksātspējas izvērtēšanas brīdī.
"Ir valstis, kuru iedzīvotāji arī paši iesaistās kredītinformācijas birojos, sniedzot savus datus, jo zina: personiskajam reitingam uzlabojoties, viņi būs ieguvēji."
Konferences noslēgumā M.Baidekalns atzina, ka vēl ir nepieciešams vai nu precizēt likumu, vai nozarē stingrāk vienoties, kas ir klienta pozitīvā kredītvēsture jeb pozitīvā informācija – lai visi šo jēdzienu saprastu vienādi. Turklāt bez pozitīvās informācijas iekļaušanas "skoringos" nav iespējams dot bonusus tiem cilvēkiem, kuri maksājumus veic savlaicīgi. Nepieciešamību pēc pozitīvās informācijas iekļaušanas "skoringā" – lai tādā veidā novērtētu godprātīgus klientus, sekmētu viņiem izdevīgu nosacījumu piedāvājumu izstrādi, kā arī ar principu "negodprātīgajiem – pātaga, godprātīgajam – burkāns" audzinātu klientus veikt solītos maksājumus disciplinēti – izteica daudzi uzņēmumu pakalpojumu sniedzēju pārstāvji gan uzņēmuma vārdā, gan savas kā fiziskas personas vārdā.
Atsevišķi nozares dalībnieki atzina, ka būtu gatavi pēc klientu pieprasījuma iesniegt kredītinformācijas birojā datus par sava klienta labo kredītvēsturi jeb maksājumu disciplīnas vēsturi, ja, piemēram, bankai būtu nepieciešamas šādas ziņas klienta kredītspējas izvērtēšanā. Viņi to darīt gatavi būtu tādēļ, lai iekustinātu visus tirgus dalībniekus apmainīties ar pozitīvo informāciju, jo tikai tās aprite dos labumu godprātīgiem klientiem, kas saistības maksā laikā.
Kredītinformācijas birojs savu mērķi var sasniegt tikai tad, ja tajā aktīvi iesaistās pēc iespējas lielākas sabiedrības grupas – tikai tad dati sāk atspoguļot pilnīgu personas kredītspēju, kas savukārt stimulē iesaistīsies aizvien jaunus dalībniekus (uzņēmumus), gan pieprasot informāciju, gan to iesniedzot un tā indivīdu kredītspējas novērtējums kļūst aizvien objektīvāks un maksājumu disciplīna uzlabojas, no kā savukārt lielākie ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem pašiem pakalpojumu specifikas dēļ ir salīdzinoši mazas iespējas ietekmēt negodprātīgus patērētājus (piemēram, apsaimniekotāji, komunālo pakalpojumu sniedzēji u.tml.).
