SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
04. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
6
6

ANO sankcijas Latvijā piemēros bez kavēšanās

Stājas spēkā 04.07.2019.

FOTO: Eskinder Debebe, UN

Šodien, 4. jūlijā, spēkā stājas grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas cita starpā paredz, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas Latvijā tiks piemērotas bez kavēšanās. Jaunā kārtība nosaka – turpmāk Ārlietu ministrija par ANO Drošības padomes noteiktajām sankcijām nekavējoties paziņo kompetentajām uzraudzības institūcijām, šo informāciju publicē savā tīmekļvietnē un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Grozījumi likumā pilnveido arī vairākas citas normas, kas regulē starptautisko sankciju piemērošanu, piemēram, publisko iepirkumu jomā. Tāpat grozījumi paplašina institūciju loku, kuras uzraudzīs sankciju izpildi.

īsumā
  • Grozījumi paredz ANO Drošības padomes rezolūcijās noteikto finanšu un civiltiesisko sankciju tūlītēju un tiešu piemērošanu Latvijā.
  • Informācija par ANO Drošības padomes rezolūciju pieņemšanu operatīvi tiks publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (vestnesis.lv).
  • Papildināts kompetento institūciju loks, kuras uzraudzīs starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi.
  • Lai koordinētu kompetento institūciju darbību un veicinātu vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanā, tiks izveidota Sankciju koordinācijas padome.
  • Latvijas valstij saistošās sankcijas ir jāievēro un jāizpilda visām personām. Par pārkāpumiem ir paredzēta kriminālatbildība.

Kā Saeimas Ārlietu komisijai iepriekš ir norādījusi Ārlietu ministrija, Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā ir viens no būtiskākajiem likumprojektiem, kas radīts ar mērķi izpildīt Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval”1 rekomendācijas un uzlabot Latvijas finanšu sistēmas vērtējumu atkārtotā novērtēšanas procesā. Komiteja savus ieteikumus sniedza pirms gada (2018. gada 4. jūlijā) 5. kārtas savstarpējā novērtējuma ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti (pieejams kopsavilkums arī latviešu valodā).

ANO sankciju tūlītēja piemērošana

Ziņojumā ir norādes uz vairākiem Latvijas tiesiskā regulējuma trūkumiem sankciju jomā. Viena no būtiskākajām nepilnībām – ANO noteiktās sankcijas Latvijā līdz šim netika ieviestas nekavējoties un bez brīdinājuma, starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (FATF – Financial Action Task Force) noteiktajā termiņā – 48 stundu laikā no brīža, kad tās pieņemtas ANO Drošības padomē. Tādējādi Latvijas valsts nebija novērsusi risku, ka sankciju subjektam tiek dots laiks (līdz attiecīgas Eiropas Savienības regulas izdošanai) pārvietot un izmantot tam pieejamos finanšu līdzekļus, tā padarot noteiktos ierobežojošos pasākumus par bezjēdzīgiem. 

Lai uzlabotu finanšu sankciju efektivitātes rādītāju izpildi, grozījumi paredz ANO Drošības padomes rezolūcijās noteikto finanšu un civiltiesisko sankciju tūlītēju un tiešu piemērošanu Latvijā. Likuma 11. pants “Sankciju ieviešana, noteikšana un izpilde” ir papildināts ar 1.daļu, kas paredz: tiklīdz ANO Drošības padome ir pieņēmusi rezolūciju par sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu, Ārlietu ministrija šo informāciju nekavējoties paziņo kompetentajām institūcijām un publicē savā tīmekļvietnē. Minēto informāciju un rezolūciju ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

“Informācija par ANO Drošības padomes rezolūciju pieņemšanu operatīvi tiks publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv) un būs pieejama jaunajos oficiālā izdevuma laidienos, kā arī sadaļā Ārlietu ministrijas informācija,” skaidro VSIA “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese Luste

Kā norādījusi Ārlietu ministrija, šī risinājuma mērķis ir kliedēt bažas par ANO Drošības padomes rezolūciju tiešo piemērošanu. Taču tas uzskatāms par pagaidu (īstermiņa) jeb “tilta regulējumu” laika posmam starp ANO Drošības padomes lēmumu noteikt sankcijas un ES lēmumu pieņemt atbilstošu regulu sankciju pārņemšanai. Praksē šis laika posms var būt no divām dienām līdz divām nedēļām.

Papildināts kompetento institūciju skaits

Grozījumi likumā pilnveido vairākas citas normas, kas regulē starptautisko sankciju piemērošanu Latvijā. 

Ir papildināts kompetento institūciju loks, kas turpmāk uzraudzīs starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi noteiktās jomās. Piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzraudzīs sankciju ievērošanu zvērinātu advokātu darbā. Pēc līdzīga principa kompetentās iestādes funkcijas pildīs Latvijas Zvērinātu Notāru padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sekos līdzi starptautisko sankciju ievērošanai izložu un azartspēļu organizētāju darbā. Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzraudzīs sankciju izpildi attiecībā uz tādiem darījumiem un personām, ko tā uzrauga saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu. Latvijas Banka pārraudzīs sankcijās noteikto ierobežojumu izpildi to kapitālsabiedrību darbā, kuras ir saņēmušas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai.

Informācija par ANO Drošības padomes rezolūciju pieņemšanu operatīvi tiks publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv) un būs pieejama jaunajos oficiālā izdevuma laidienos.

Tādējādi būtiski paplašinās to personu loks, kurām atbilstoši savam darbības veidam ir jāveic un jādokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem noteikto sankciju neizpildes risku. Likuma 13.1 pants paredz: pamatojoties uz riska novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas kontroles sistēmu, t. sk. izstrādājot un dokumentējot attiecīgas politikas un procedūras.

Lai koordinētu kompetento institūciju darbību un veicinātu vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanā, likuma grozījumi deleģē Ministru kabinetu izveidot Sankciju koordinācijas padomi.

Pienākums ziņot par pārkāpumiem sankciju jomā

Tāpat grozījumi Sankciju likumā ievieš kompetento institūciju uzraudzībā esošo personu pienākumu nekavējoties (bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā) ziņot par sankciju pārkāpumu mēģinājumiem, aizdomām par iespējamiem pārkāpumiem un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem. 

Vienlaikus izmaiņas Sankciju likumā paredz, ka informācijas sniegšana Valsts drošības dienestam vai kompetentajai uzraudzības iestādei nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu atklāšanu un personas, kas izpildījušas ziņošanas pienākumu, ir atbrīvotas no juridiskās (tai skaitā civiltiesiskās) atbildības. Noteikts, ka persona būs atbrīvota no atbildības arī tad, ja tā, ievērojot Sankciju likuma prasības, izbeidz darījuma attiecības vai pieprasa saistību pirmstermiņa izpildi (13.5 pants).

Grozījumi Sankciju likumā precizē arī regulējumu sankciju piemērošanai publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā, kā arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. Tāpat likums papildināts ar 11.3 pantu, kas aizliedz publisko tiesību subjektam slēgt līgumu vai veikt maksājumu, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. 

Papildināts arī Sankciju likuma 13.2 pants, kas paredz administratīvo sodu (atsevišķos gadījumos: 1–5 miljonu eiro apmērā) par starptautisko un nacionālo sankciju prasību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

Sankcijas ietekmē katru iedzīvotāju

Līdz ar grozījumiem likuma 2. pantā ir skaidri noteikts, ka Latvijas valstij saistošās sankcijas ir jāievēro un jāizpilda visām personām Latvijā. Ikviena persona ir atbildīga par sankciju režīma ievērošanu un nedrīkst veikt darbības, kas pieļautu vai veicinātu sankciju režīma apiešanu vai izvairīšanos no to izpildes, piemēram, padarot pieejamus finanšu līdzekļus personai, pret kuru ir vērstas sankcijas.

Komentējot Sankciju likuma apjomīgo grozījumu nozīmi, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols uzsvēra, ka “Moneyval” rekomendāciju ieviešana būtiski stiprinās Latvijas finanšu sektoru un valsts spēju pretoties mūsdienu apdraudējumiem – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai: riskiem, kas ir aktuāli ne vien mūsu nacionālajai drošībai, bet arī finanšu sektora stabilitātei un starptautiskajai reputācijai.

Der zināt, ka 3. jūlijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas cita starpā paredz kriminālatbildību par ANO, ES un citu starptautisko organizāciju sankciju vai Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšanu.

1 Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism.

Labs saturs
6
saistītie raksti
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU