Uzņēmējiem ar sankcijām jārēķinās – nenovērtējot risku, var rasties zaudējumi

Kopš oktobra Ārlietu ministrijā ir izveidota atsevišķa Sankciju nodaļa. Kādi ir iemesli tam, ka starptautisko sankciju jautājums kļūst arvien aktuālāks Latvijas valdības darba kārtībā?

Vēl pirms trim gadiem Ārlietu ministrijā ar sankciju jautājumiem strādāja tikai viens cilvēks. Taču pagājušajā gadā tika saņemts “Moneyval”1 ziņojums par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu Latvijā. Vienlaikus pasaule kopumā pēdējos gados ir kļuvusi krietni vien nemierīgāka – pieaug starptautiskais saspīlējums gan saistībā ar atgadījumu pie Kerčas, gan Sīrijā, Irānā un citur. Ziņojumā konstatētie trūkumi un starptautiskā situācija ir pamatā tam, ka šobrīd sankcijas ir viena no valdības prioritātēm.

Tā īsā laika periodā ar sankciju jautājumiem sāka strādāt jau divi, tad trīs, tad četri cilvēki. Veidojam kontaktus ar uzņēmējiem, organizējam seminārus, sniedzam atbildes uz individuāliem jautājumiem par iespējamo risku pārkāpt sankcijas. Secinājām, ka sankcijas jau veido nopietnu darba apjomu un loģisks risinājums ir veidot atsevišķu struktūrvienību, kurā šobrīd strādā pieci cilvēki.

Sankciju politika dažkārt tiek kritizēta kā neefektīva un pat kaitnieciska Latvijas ekonomikai. Kāpēc sankcijas ir nepieciešamas, vai tās ir efektīvas, un kādi piemēri to apliecina?

Jā, šādus pārmetumus saņemam itin bieži. Taču, piemēram, runājot par Islāma valsti (ISIS) Sīrijā un Irākā, var teikt, ka sankcijas ir sasniegušas mērķi. 2015. gadā šīs teroristiskās organizācijas kontrolē bija teritorija, kas pārsniedza Latvijas izmēru. Līdztekus militārajām aktivitātēm pret šīs organizācijas pārstāvjiem tika noteiktas ļoti plašas starptautiskās sankcijas, kas liedza pieeju finanšu līdzekļiem, banku un citu finanšu institūciju pakalpojumiem. Šī iemesla dēļ vairs nebija iespējams izmaksāt algu ārvalstu kaujiniekiem, pārdot okupētajās teritorijās prettiesiski piesavinātos dabas resursus u. tml. Resursu trūkums kļuva par vienu no iemesliem ISIS nespējai saglabāt kontroli pār okupētajām teritorijām, un tās darbība ir ļoti ierobežota.

Ņemot vērā starptautiskās aktualitātes, Latvijai nav izvēles – ievērot vai neievērot sankcijas. Tas ir mūsu pašu nacionālās drošības interesēs, jo visi šie noziedzīgie tīkli ir globāli. Domāju, neviens negribētu, lai Latvijas finanšu sistēma tiek izmantota teroraktu finansēšanai. Jāsaprot, ka valsts finanšu sistēmas reputācija ietekmē visu sabiedrību – ja tā ir slikta, jo tiek izmantota naudas atmazgāšanai, kredīti kļūst nepieejamāki un dārgāki, sarūk investīcijas. Tāpēc arī uzņēmēju interesēs ir sankciju ievērošana. Visa Eiropas Savienība (ES) ir uz viena viļņa, un sankcijām tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība ne tikai Latvijā. Līdz ar to, ja vēlaties dzīvot un veikt uzņēmējdarbību Rietumu pasaulē, ar sankcijām un to ievērošanu ir vienkārši jārēķinās.

Kā ar sankcijām pret Krieviju – vai tās ir bijušas efektīvas?

Ārlietu ministrijas ieskatā sankcijas pret Krieviju ir efektīvas. Ja atskatāmies uz 2014. gadu, kad notika prettiesiskā Krimas aneksija, situācijas saspīlējums Austrumukrainā liecināja, ka tas kuru katru brīdi eskalēsies nopietnā vardarbīgā konfliktā. Tobrīd Eiropas Savienībai izdevās demonstrēt vienotu un stingru nostāju, nosakot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Domāju, Krievija nebija gaidījusi, ka ES nostāja būs tik nelokāma. Līdz ar to konflikts principā tika iesaldēts. Tas, protams, nav tas labākais risinājums, jo Ukraina arvien nav atguvusi pilnīgu kontroli pār savu teritoriju, tomēr, pateicoties sankciju politikai, vismaz ir izdevies apturēt Krievijas tālākās darbības.

Latvijai ir juridiski saistošas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Eiropas Savienības sankcijas. Kāpēc ir svarīgi ievērot arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control – OFAC) sankcijas?

ASV OFAC noteiktās sankcijas Latvijā tiek ievērotas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izdotajiem noteikumiem Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”. 

Proti, Sankciju likums paredz, ka Latvijā var lemt ievērot tās NATO dalībvalstu vai ES dalībvalstu noteiktās sankcijas, kuru neievērošana, vienkāršiem vārdiem runājot, varētu radīt apdraudējumu Latvijas finanšu sistēmai. Šajā gadījumā FKTK, veicot situācijas analīzi, ir secinājusi: lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, Latvijā ir jāpiemēro arī ASV OFAC noteiktās sankcijas visos finanšu darījumos. Tās jāņem vērā gan uzņēmējiem, gan iestādēm, kas ir FKTK uzraudzībā, gan arī valstij, organizējot publiskos iepirkumus un apgūstot publiskās privātās partnerības, ES un citu starptautisko organizāciju fondus. Īsāk sakot, OFAC sankcijas būtu jāievēro visiem, lai izvairītos no negatīvām sekām. OFAC sankcionētai fiziskajai vai juridiskajai personai nedrīkst nodot finanšu līdzekļus.

Kāds ir risks, ja, piemēram, uzņēmums nebūs ievērojis ASV OFAC noteiktās sankcijas?

Ja atbildīgās iestādes konstatē, ka ir personas, kuras neievēro to sankcijas, pret šīm personām var tikt noteiktas t. s. sekundārās sankcijas. Principā ierobežojumi ir tie paši, piemēram, liegums veikt transakcijas ASV dolāros, tikai tos piemēro par to, ka persona ir sadarbojusies ar iepriekš sankcionētu subjektu. Ņemot vērā ASV dolāra lomu pasaules ekonomikā, bankām un citām finanšu institūcijām tas faktiski ir kā nāves spriedums, tāpēc tās nevar ignorēt šādus riskus.

Arī Latvijas uzņēmējiem, kuri eksportē preces uz ASV vai importē preces no turienes, vai veic jebkāda cita veida sadarbību, šādas sekundārās sankcijas var radīt gana nopietnas problēmas. Piemēram, pirms kāda laika šādā situācijā nonāca SIA “Falcon International”, kam bankas vairs neveica nevienu maksājumu. Līdz ar to uzņēmums vairs nevarēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu un tā darbība apstājās. ASV puse var lemt arī par citu pretpasākumu ieviešanu, piemēram, noteikt ieceļošanas ierobežojumus u. tml.

Vai Latvijas uzņēmumi bieži nonāk grūtībās, saskaroties ar sankciju ierobežojumiem?

Esam snieguši individuālas konsultācijas vairākiem uzņēmējiem, kuriem ir radušās problēmas, arī situācijā, kad pret sadarbības partneri tikušas noteiktas sankcijas. Piemēram, kādam uzņēmumam šāda iemesla dēļ nebija iespējama preču piegāde, jo bankas atteica veikt pārskaitījumu. Tā bija liela problēma, jo uzņēmuma darbība bija atkarīga no konkrētā produkta piegādes. Līgums bija noslēgts par vairākiem miljoniem eiro, un pēkšņi tā izpilde vairs nebija iespējama.

4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Sankciju likumā, kuri ievērojami paplašināja to institūciju loku, kuru pienākums ir nodrošināt starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, piemēram, advokātu, notāru darbā un citās nozarēs. Kāpēc šie kontroles mehānismi ir tik plaši?

Jā, pienākums nodrošināt sankciju izpildi ir vairākām institūcijām, arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ekonomikas ministrijai, FKTK, Finanšu izlūkošanas dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) un zemesgrāmatu nodaļām. No šī gada 4. jūlija sankciju izpildi uzrauga arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Banka.

Institūciju loks ir tik plašs, lai pēc iespējas efektīvāk novērstu risku, ka Latvijas finanšu sistēma varētu tikt izmantota naudas atmazgāšanai jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma un proliferācijas jeb masu iznīcināšanas ieroču finansēšanai. Līdz ar to pastiprināti tiek kontrolētas tās personas Latvijā, kuru pakalpojumus varētu izmantot, lai organizētu sarežģītus darījumus, finanšu shēmas. Piemēram, zvērinātiem advokātiem vai zvērinātiem notāriem ir pienākums pārbaudīt, vai, slēdzot darījumu, netiek pārkāptas sankcijas. Tas pats attiecas arī uz PTAC uzraudzībā esošajiem lombardiem, kuriem ir jāpārbauda aizdomīgas izcelsmes preces. Tāpat Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pienākums ir kontrolēt, lai Latvijā netiek nelegāli pārdotas antīkas senlietas. Piemēram, 2015. gadā tā bija milzīga problēma visā pasaulē, jo teroristi izlaupīja senās Sīrijas pilsētas un tempļus, vērtīgās senlietas nozaga un centās nelegāli pārdot, lai iegūtu līdzekļus teroristisko aktivitāšu finansēšanai. Zemesgrāmatu nodaļām ir pienākums nodrošināt, ka sankcionētas personas nevar nedz reģistrēt, nedz atsavināt īpašumu Latvijā. Tie ir tikai daži piemēri, kā tas darbojas.

Sankciju likuma 13.¹ pants paredz šo institūciju uzraudzībā esošajām personām obligāti veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējo kontroles sistēmu. Vai un kā tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri neatrodas šo institūciju uzraudzībā? Piemēram, vidēju vai lielu zemnieku saimniecību?

Arī tad, ja uzņēmums nav uzraugāmā persona Sankciju likuma izpratnē, Ārlietu ministrija tomēr rekomendē veikt risku novērtējumu, lai aizsargātu savas uzņēmējdarbības intereses. Īpaši, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, pret kuras pārstāvjiem ir noteiktas plašas sankcijas. Vienkāršoti runājot, ja zemnieku saimniecība tirgojas, piemēram, ar stādiem Latvijas robežās, tad iespēja, ka pret sadarbības partneri ir noteiktas ANO vai ES sankcijas, ir ļoti maza. Savukārt, ja parādās klients vai sadarbības partneris, piemēram, no Āfrikas, tad jābūt ļoti uzmanīgiem.

Pats biju pārsteigts, uzzinot, ka Latvija diezgan daudz eksportē uz Āfriku dažādus graudu produktus. Slēdzot līgumus šajā reģionā, ir ļoti jāuzmanās – ja sadarbības partneris tiek sankcionēts, ir iespējams, ka līgumu vairs nebūs iespējams izpildīt, bankas nepārskaitīs naudu, darījums tiks iesaldēts un uzņēmumam, kas var būt arī zemnieku saimniecība, radīsies vērā ņemami zaudējumi.

Svarīgi zināt – sankcijas ir saistošas visām personām. ES un ANO sankcijas Latvijā ir tieši piemērojamas, un tām ir likuma spēks. Visiem tās ir jāievēro, lai aizsargātu savu biznesu un finanšu līdzekļus. Turklāt sankciju apzināts pārkāpums ir smags noziegums, par ko Krimināllikuma 84. pants paredz bargu sodu.

Latvijas gadījumā lielākie riski visdrīzāk saistās ar Krieviju.

Jā, Krievijas tirgus ir riskants, jo pret ļoti daudzām valdošajam režīmam pietuvinātām personām ir noteiktas ES sankcijas. Taču tas ir atkarīgs no nozares. Risks ir augstāks, ja tirdzniecība notiek ar militāri industriālajam kompleksam pietuvinātām precēm, piemēram, traktortehniku, darba galdiem u. tml. Risks noteikti ir mazāks, piemēram, ja tirgosieties ar konfektēm, kosmētiku u. tml. Vienlaikus jāpatur prātā, ka Krievijā ļoti daudz kas ir savstarpēji saistīts un aiz vienas un tās pašas personas var stāvēt ļoti dažādi uzņēmumi. Tāpēc pirms līguma slēgšanas jebkurā gadījumā ir vēlams veikt riska novērtējumu, pārbaudīt savus klientus un sadarbības partnerus, uzņēmuma īpašniekus, patiesā labuma guvējus, arī viņu sadarbības partnerus, lai novērtētu, cik riskantā vidē jūsu partneris darbojas. Pat ja pats klients nav sankcionēts, bet viņa lielākais sadarbības partneris ir, risks, ka arī pret jūsu klientu tiks noteiktas sankcijas, ir paaugstināts.

Vai risks saskarties ar sankcijām pastāv arī uzņēmumiem, kuri savu darbību izvērš tikai Eiropas Savienībā?

Risks, protams, ir krietni zemāks, jo ES tiesībsargājošo iestāžu sistēma funkcionē gana nopietni un problēmām nevajadzētu būt. Taču, ja esat starptautisks uzņēmums, būtu jāņem vērā arī katras valsts, kurā darbojaties, nacionālais sankciju režīms. Piemēram, Nīderlandei un Francijai ir pašām savas nacionālās sankcijas. Tās Latvijai juridiski nav saistošas, bet, ja bizness ir cieši saistīts ar kādu no šim valstīm, jālūko nepārkāpt to noteiktās nacionālās sankcijas.

Vai Latvijas iedzīvotājam vai uzņēmumam ir saistošas Latvijā spēkā esošās sankcijas, atrodoties trešajā valstī, piemēram, Ķīnā, Saūda Arābijā vai citur?

Gan Sankciju likums, gan Krimināllikums ir saistošs visiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā, kā arī šeit reģistrētajiem uzņēmumiem. Līdz ar to ANO un ES sankcijas ir jāievēro, arī atrodoties un veicot saimniecisko darbību trešajās valstīs.

Vai sankciju risks attiecas arī uz maza apmēra darījumiem?

Sankciju ierobežojumiem nav limitu. Īpaši, ja esat uzraudzības subjekts, tad iekšējai kontroles sistēmai ir jāpārbauda visi sadarbības partneri un darījumi neatkarīgi no to apjoma. Piemēram, ir bijuši gadījumi, tiesa, ne Latvijā, kad tiek atklāts un novērsts terorakts, analizējot pārskaitījumu par 20 eiro. Bankai tas likās aizdomīgs, tā ziņoja uzraudzības iestādei, un atbildīgajiem dienestiem izdevās atklāt teroristu grupējumu. Līdz ar to pat 20 eiro var kļūt par pavedienu noziedzīga nodarījuma atklāšanai, jo drošības dienesti redz kopainu.

Kā uzņēmējam, kurš par sankcijām neko daudz nav dzirdējis, sevi pasargāt? Kur meklēt informāciju?

Mēs vienmēr aicinām sākt ar Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļu “Ārpolitika”, kurā var izlasīt par sankcijām. Tur, labajā pusē, ir atrodama detalizēta informācija par visām valstīm, ar kurām jābūt ļoti uzmanīgiem, – kādas sankcijas ir noteiktas pret konkrēto valsti. Tur atrodamas arī saites uz meklētājiem, kuros var pārbaudīt, vai sadarbības partneris ir sankcionēts.

Protams, ar to vien nav pietiekami, jo bieži šīs sankcionētās personas izmanto t. s. čaulas starpniekus, mēģinot noslēpt, kas patiesībā aiz darījuma partnera stāv. Tāpēc ir nepieciešams riska novērtējums. Turpat sadaļā “Informatīvie materiāli” iespējams lejuplādēt vadlīnijas, kurās apkopota informācija, kādi faktori jāņem vērā, veicot riska novērtējumu.

Uzņēmējs var arī personīgi vērsties Ārlietu ministrijas Sankciju nodaļā. Esam gatavi sniegt individuālu konsultāciju, palīdzēt izvērtēt, cik riskants no sankciju viedokļa iespējamais darījums varētu būt.

Gribētu gan uzsvērt, ka šajā nolūkā ir ļoti svarīgi sniegt pēc iespējas detalizētu informāciju. Mums ir bijuši gadījumi, kad persona vēlas saņemt konsultāciju, atsūtot sarakstu ar kādām 10 Āfrikas valstīm un jautājot, vai drīkst tur attīstīt biznesu. Secinām, ka starp šīm valstīm pastāv kādi padsmit sankciju režīmi, bet kaut ko konkrētāk izvērtēt ir sarežģīti. Līdz ar to, jo precīzāku informāciju saņemsim par plānoto darījumu, jo labāk spēsim palīdzēt.

Pat ja viss ticis pārbaudīts un atzīts par drošu esam, kā sevi pasargāt situācijā, kad sadarbības partneris nonāk sankciju sarakstā jau pēc darījuma slēgšanas?

Ja ir veiktas pārbaudes un ir pamats uzskatīt, ka darījums var notikt, Ārlietu ministrija rekomendē nodrošināties pret risku, ka nākotnē sadarbības partneris varētu tikt sankcionēts, papildinot līgumu ar punktu, kas paredz iespēju vienpusēji atkāpties no līguma saistībām, ja līguma izpilde nav iespējama noteikto sankciju dēļ.

Sankcijas ir saistošas visiem, tātad arī fiziskajām personām. Kādās praktiskās dzīves situācijās fiziska persona var saskarties ar sankciju pārkāpumu? Piemēram, vai, iegādājoties vai izīrējot nekustamo īpašumu, var iekulties nepatikšanās un negribot pārkāpt Sankciju likumu?

Latvijā nav neiespējami, ka nekustamais īpašums pieder sankcionētai personai, kura mēģinās to pārdot. Tiesa, šādu darījumu vajadzētu atpazīt attiecīgajai zemesgrāmatas nodaļai kā uzraugošajai iestādei. Tomēr pircējs var nonākt ļoti nepatīkamā situācijā, ja, piemēram, jau ir veiktas kaut kādas naudas iemaksas un tad tiek konstatēts, ka īpašnieks ir sankcionēts sarakstā un īpašuma pārreģistrācija nav iespējama. Tad vēl var gadīties, ka būs jāpierāda – persona nav apzināti iesaistīta mēģinājumā izvairīties no sankcijām. 

Arī īrējot vai izīrējot dzīvokli, varētu rasties problēmas. Tas gan atkarīgs no sankciju veida, jo visi sankciju režīmi nav vienādi. Piemēram, personai var tikt noteikts tikai ieceļošanas ierobežojums, bet juridiski šai personai nav liegts šeit iegādāties vai izīrēt dzīvokli, jo līgumu var noslēgt attālināti vai ar starpnieku palīdzību. Savukārt, ja ir noteikti finanšu ierobežojumi, tad, jā, var gadīties, ka, izīrējot dzīvokli sankcionētai personai, tas var tikt interpretēts kā saimniecisko resursu nodošana sankcionētas personas rīcībā, un tas jau ir pārkāpums. Protams, ja dzīvokli izīrēsiet Latvijas pilsonim ar vārdu Jānis Bērziņš, risks, ka šī persona varētu būt sankcionēta, ir ļoti zems. Tas ir ļoti vienkāršs sankciju riska izvērtējuma piemērs.

Vai, jūsuprāt, uzņēmēji Latvijā pietiekami novērtē ar sankcijām saistīto risku?

Tiem uzņēmējiem, kuri jau ilgu laiku strādā šajos riskantajos tirgos, arī eksportē stratēģiskas nozīmes vai divējādas nozīmes preces, tā ir daļa no ierastās dienaskārtības. Viņiem ir darbinieki un sistēmas, kas pārbauda atbilstību. Arī banku sektors ļoti labi apzinās problēmas, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju saistībā ar “Moneyval” ziņojumu. Esam pamanījuši, ka pēdējā laikā arī juridisko pakalpojumu sniedzēji – piemēram, zvērinātu advokātu biroji – piedāvā saviem klientiem pakalpojumu izveidot iekšējo kontroles sistēmu. Manuprāt, uzņēmumi, kuriem ir vislielākais risks, to apzinās. Pārējiem gan tas varētu būt kaut kas mazāk zināms.

Kādu nozaru pārstāvjiem, jūsuprāt, šobrīd būtu jāsāk pievērst pastiprinātu uzmanību sankcijām?

Ņemot vērā jaunāko starptautisko notikumu attīstību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš transporta un loģistikas nozarei, kuģniecības kompānijām un pārvadātājiem. Pēdējā laikā ASV ir noteikušas vairākas jaunas OFAC sankcijas saistībā ar naftas produktu piegādi uz Venecuēlu, Kubu, Sīriju. Līdz ar to tām Latvijas kompānijām, kuras strādā starptautiskajā transporta nozarē (gaiss, ūdens, zeme), ir šobrīd jāpievērš īpaša uzmanība. Pēdējā laikā šis sektors ir kļuvis riskantāks.

1 Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja