Kas ir ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas

Sankcijas ir pēdējās desmitgadēs arvien plašāk izmantots ārējās un drošības politikas instruments, kas ļauj reaģēt uz starptautisko tiesību normu pārkāpumiem un drošības izaicinājumiem, neizmantojot militāru spēku.

Starptautiskās organizācijas vai valstis par sankciju noteikšanu parasti lemj starptautisko tiesību normu pārkāpumu gadījumā, kad ar “pozitīvo diplomātiju” nav bijis pietiekami, lai atturētu attiecīgās valsts valdību, režīmu vai konkrētas personas no darbībām, kas apdraud starptautiski vispāratzītus standartus, vērtības un principu kopumu (arī neiecietību pret korupciju un finanšu noziegumiem).

Sankcijas atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām izpaužas kā ierobežojoši pasākumi jeb ierobežojumi vai aizliegumi attiecībā pret valsti, juridiskām vai fiziskām personām vai citiem identificējamiem nevalstiskiem subjektiem, piemēram, teroristiskām organizācijām.

Ierobežojošie pasākumi var izpausties dažādos veidos. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā ir definēti pieci sankciju veidi:

finanšu ierobežojumi;
civiltiesiskie ierobežojumi;
ieceļošanas ierobežojumi;
stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi;
tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

Vienlaikus sankcijas var izpausties arī kā pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, piemēram, var tikt ierobežoti pakalpojumi, kas saistīti ar interneta un telefonsakaru uzraudzīšanas aprīkojumu un programmatūru u. c., norādīts Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Kādas sankcijas ir saistošas Latvijai un katram tās iedzīvotājam

Sankciju likuma 11. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijai ir saistošas un tieši piemērojamas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas. Tie ir vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm. Priekšstatam, cik plaši tiek izmantots šis ārpolitiskais instruments, der ielūkoties interaktīvajā Sankciju kartē.

Latvija var noteikt arī savas – nacionālās – sankcijas. Gan nacionālās, gan starptautiskās sankcijas ir saistošas visām personām, un par to neievērošanu ir paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Uzraugošās institūcijas var noteikt administratīvo sodu, arī ievērojama apmēra naudas sodu.

Atsevišķu jeb trešo valstu sankcijas Latvijai nav formāli juridiski saistošas. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka arī tās var būtiski ietekmēt Latvijas uzņēmēju komercdarbību. Piemēram, svarīgs priekšnoteikums, lai bankas Latvijā varētu veikt pārskaitījumus ASV dolāros, ir ASV noteikto OFAC sankciju ievērošana. Tās parasti ievēro darījumos visās valūtās, bet darījumos ar ASV dolāriem to ievērošana ir obligāta.

Latvijā ievēro OFAC sankcijas

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) nosaka un administrē ekonomiskās un tirdzniecības sankcijas, kuras, ņemot vērā valdības ārpolitikas un nacionālās drošības mērķus, vērstas pret valstīm un režīmiem, teroristiem, starptautiskiem narkotiku izplatīšanas tīkliem, personām, kuras iesaistītas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanā un citās aktivitātēs, kas apdraud ASV nacionālo drošību, ārpolitiku vai ekonomiku. ASV sankciju programma ir daudzveidīga un dinamiska. Daļa noteikto sankciju ir plašas un ģeogrāfiski orientētas (piemēram, Kuba, Irāna), bet vairāki ierobežojumi ir mērķēti uz atsevišķiem indivīdiem vai grupējumiem.

Sankciju likums paredz, ka Latvijā konkrētos gadījumos var lemt ievērot citu Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu noteiktās sankcijas, kuru neievērošana, vienkāršiem vārdiem runājot, varētu radīt apdraudējumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus sistēmai.

Kompetentā institūcija, kura lemj par ES vai NATO dalībvalstu noteikto ierobežojumu piemērošanu Latvijā, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdz ar to OFAC noteiktās sankcijas Latvijā tiek ievērotas saskaņā ar Sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izdotajiem noteikumiem Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi”.

“Šajā gadījumā FKTK, veicot situācijas analīzi, ir secinājusi: lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, Latvijā ir jāpiemēro arī OFAC noteiktās sankcijas visos finanšu darījumos. Tās jāņem vērā gan uzņēmējiem, gan iestādēm, kas ir FKTK uzraudzībā, gan arī valstij, organizējot publiskos iepirkumus un apgūstot publiskās privātās partnerības, ES un citu starptautisko organizāciju fondus. Īsāk sakot, OFAC sankcijas būtu jāievēro visiem, lai izvairītos no negatīvām sekām. OFAC sankcionētai fiziskajai vai juridiskajai personai nedrīkst nodot finanšu līdzekļus,” intervijā LV portālam skaidroja Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Sankciju nodaļas vadītājs Andris Krastiņš.

Riski sankcionēto personu sadarbības partneriem

Komentējot aktuālo ziņu, ka OFAC ir noteikusi sankcijas fiziskām un juridiskām personām no Latvijas, Ārlietu ministrija vērš uzmanību uz ASV izteikto brīdinājumu, ka ikviens, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts sankcijām.

“Būtiskākais risks OFAC sankciju neievērošanas gadījumā – var tikt liegta pieeja maksājumiem ASV valūtā, apturēti darījumi un pārskaitījumi, tādējādi neļaujot veikt nepieciešamos maksājumus, līdz ar to var rasties kā uzņēmuma, tā bankas un valsts reputācijas krīze u. c. negatīvas sekas,” skaidrots Ārlietu ministrijas mājaslapā.

“Ja atbildīgās iestādes konstatē, ka ir personas, kuras neievēro to sankcijas, pret šīm personām var tikt noteiktas t. s. sekundārās sankcijas. Principā ierobežojumi ir tie paši, piemēram, liegums veikt transakcijas ASV dolāros, tikai tos piemēro par to, ka persona ir sadarbojusies ar iepriekš sankcionētu subjektu. Ņemot vērā ASV dolāra lomu pasaules ekonomikā, bankām un citām finanšu institūcijām tas faktiski ir kā nāves spriedums, tāpēc tās nevar ignorēt šādus riskus,” skaidroja A. Krastiņš.

Arī Latvijas uzņēmējiem, kuri eksportē preces uz ASV vai importē preces no turienes, vai veic jebkāda cita veida sadarbību, šādas sekundārās sankcijas var radīt gana nopietnas problēmas. “Piemēram, pirms kāda laika šādā situācijā nonāca SIA “Falcon International”, kam bankas vairs neveica nevienu maksājumu. Līdz ar to uzņēmums vairs nevarēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu un tā darbība apstājās. ASV puse var lemt arī par citu pretpasākumu ieviešanu, piemēram, noteikt ieceļošanas ierobežojumus u. tml.,” norādīja A. Krastiņš.

Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī norāda, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētajām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā.

Korupcija grauj sabiedrības labklājību un morāli

9. decembrī noteiktās OFAC sankcijas, kuras mērķētas arī pret vairākām fiziskām un juridiskām personām Latvijā, proti, Aivaru Lembergu, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi, ir pamatotas t. s. Globālajā Magņitska cilvēktiesību aktā, ko ASV prezidents parakstīja 2017. gada 20. decembrī. Šajā dokumentā ietverta atziņa, ka korupcija, kura izplatās ārpus ASV robežām, ir sasniegusi tādu mērogu, kas apdraud starptautiskās politikas un ekonomiskās sistēmas stabilitāti.

Ar plašāku informāciju par OFAC pieņemtajām sankcijām var iepazīties attiecīgajā tīmekļa vietnē, kur cita starpā teikts: “Korupcija ir globāla problēma. Tā grauj valdību spēju pienācīgi rūpēties par saviem iedzīvotājiem, saēd sabiedrības tiesisko, morālo un ētisko struktūru, kā arī veicina starpvalstu noziedzību. [..] Korupcija liedz iedzīvotājiem piekļūt valsts resursiem, būtiskiem pamatpakalpojumiem, ekonomiskām iespējām, padarot bagātus dažus izredzētos un veicinot politisko nestabilitāti. [..] Korupcija ir gadiem ilgi iedragājusi Latvijas ekonomiku, izlaupot publisko pakalpojumu resursus un stiprinot likumpārkāpēju iespējas kaitēt Latvijas valsts un NATO alianses drošībai.”

Plašāk par sankciju tēmu publikācijās: