Freepik
Lai novērstu izvairīšanos no sankcijām pret Krieviju, 29. jūnijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apstiprinājušas astoto sankciju pakotni pret Baltkrieviju, kurā iekļauti tirdzniecības ierobežojumi, kas iepriekš attiecināti uz Krieviju. Savukārt 24. jūnijā ES ārlietu ministri apstiprināja 14. sankciju pakotni pret Krieviju. Tajā iekļauts arī aizliegums uz Krieviju eksportēt un vest tranzītā mangāna rūdu. Par šo aizliegumu iepriekš iestājās Latvija. Tāpat 12. jūnijā tika pieņemtas ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankcijas, kas skāra arī “Latvijas Gāzes” padomes locekli Kirilu Seļezņovu.
Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11. pantu Latvijā ir saistošas un tieši piemērojamas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas, Eiropas Savienības (ES) sankcijas un nacionālās sankcijas.
ANO Drošības padomes sankcijas tiek pārņemtas ES normatīvajos aktos, kas ir saistoši visām ES dalībvalstīm. Savukārt citu valstu, piemēram, Apvienotās Karalistes, sankcijas Latvijā nav tieši saistošas, taču šo sankciju ievērošanu var pieprasīt sadarbības partneri, ja, piemēram, Latvijas uzņēmējs vai privātpersona iesaistās darījumos ar Apvienotās Karalistes personām.
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas Latvijā ir jāievēro publiskajos iepirkumos un finanšu darījumos, skaidro zvērinātu advokātu biroja “BDO Law” advokāta palīgs, naudas līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju prakses grupas vadītājs Jānis Ciguzis.
Plašāk par tēmu >>
J. Ciguzis uzsver: nav pamata apgalvot, ka vienas sankcijas ir svarīgākas par citām – visām sankcijām ir konkrēts mērķis un paredzēta atbildība par to neievērošanu.
Sankcijas ir saistošas visām personām Latvijā, un par to neievērošanu ir paredzēta kriminālatbildība.
Izplatītākie sankciju pārkāpumi saistīti ar aizliegtu preču eksportu no ES uz Krieviju vai saimniecisko resursu vai finanšu līdzekļu pieejamības nodrošināšanu Krievijas vai Baltkrievijas personām, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšanas aizliegums.
|
Plašāk par tēmu >> |
24. jūnijā ES ārlietu ministri apstiprināja 14. sankciju pakotni pret Krieviju, un tajā pašā dienā stājās spēkā Padomes Regula (ES) 2024/1745 (2024. gada 24. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.*
14. ES sankciju pakete nosaka jaunas mērķētas sankcijas pret kopumā 116 personām. Tajā paredzēti jauni sektoriālie ierobežojumi, kā arī tiek precizēti un paplašināti jau iepriekš noteiktie ierobežojumi, skaidro J. Ciguzis.
Būtiskākie sektoriālie ierobežojumi aizliedz investēt jaunos sašķidrinātās dabasgāzes projektos un importēt sašķidrināto dabasgāzi konkrētos termināļos, kas nav savienoti ar ES gāzes cauruļvadu tīklu. Tāpat aizliegts ES ostās pārkraut Krievijas sašķidrināto dabasgāzi, ja vien dabasgāzi nav paredzēts piegādāt konkrētajai dalībvalstij.
Tāpat tiek ieviests aizliegums pieslēgties Krievijas Centrālās bankas Finanšu ziņojumu nodošanas sistēmai (SPFS), kas pēc būtības ir analogs SWIFT maksājumu informācijas nodošanas sistēmai. SPFS tika izstrādāta, lai mazinātu potenciālās negatīvās sekas no Krievijas banku atslēgšanas no SWIFT.
Ar 14. sankciju pakotni ir noteikti ierobežojumi konkrētiem kuģošanas līdzekļiem.
ES pirmo reizi ir noteikusi ierobežojumus konkrētiem kuģiem, kuri veicina Krievijas spēju karot pret Ukrainu.
Iekļautajiem kuģošanas līdzekļiem ir liegts piekļūt ES ostām un slūžām, iesaistīties pārkraušanā, sniegt finansiālu un tehnisku palīdzību, kā arī citus pakalpojumus.
Paketē iekļauts aizliegums politiskajām partijām, fondiem, apvienībām, nevalstiskajām organizācijām un mediju pakalpojumu sniedzējiem pieņemt Krievijas finansējumu, ziedojumus vai jebkādus citus ekonomiskus labumus.
Ierobežojumi skar arī preču eksportu. Papildināti to priekšmetu saraksti, kas palielina Krievijas militāro un tehnoloģisko jaudu vai veicina tās aizsardzības un drošības sektora attīstību. Papildu ierobežojumi noteikti tādu preču eksportam, kuras jo īpaši varētu veicināt Krievijas rūpniecības jaudas palielināšanu. Preču eksporta sarakstā iekļauts arī aizliegums uz Krieviju eksportēt vai vest tranzītā mangāna rūdu. Par šo aizliegumu iepriekš iestājās Latvija.
Ar 14. sankciju paketi precizēti ierobežojumi dimanta importam, kā arī aizliegts piekļūt ostām tiem kuģošanas līdzekļiem, kas kuģo ar Krievijas karogu.
Paplašinot ES sankcijas, ir precizēts, ka apziņas un gribas elementi ir izpildīti ne tikai tad, ja persona apzināti cenšas panākt ierobežojošo pasākumu apiešanas mērķi vai sekas, bet arī tad, ja persona, kas piedalās darbībās, kuru mērķis vai sekas ir ierobežojošo pasākumu apiešana, apzinās, ka šādai līdzdalībai var būt minētais mērķis vai sekas, un pieļauj šādu iespējamību.
Ārlietu ministrija (ĀM) 26. jūnijā informēja, ka ES dalībvalstu vēstnieki Briselē panāca konceptuālu vienošanos par sankcijām pret Baltkrieviju, tās salāgojot ar sankcijām pret Krieviju.
ES dalībvalstis apstiprināja astoto sankciju pakotni pret Baltkrieviju 29. jūnijā.
Ar jauno sankciju pakotni ES vēlas novērst to, ka sankcijas pret Krieviju tiek apietas ar Baltkrievijas starpniecību, vietnē “X” skaidro Ārlietu ministrija (ĀM). Tirdzniecības ierobežojumi, kas iepriekš attiecināti uz Krieviju, tagad iekļauti arī sankcijās pret Baltkrieviju.
ĀM kā svarīgākos panākumus min industriālo preču eksporta aizliegumu, tostarp mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegumu. Panākta vienošanās arī par aizliegumu eksportēt atsevišķas preču grupas, ko var izmantot militāriem mērķiem, informē ziņu aģentūra LETA.
Ir arī aizliegts no Baltkrievijas importēt hēliju, lai novērstu iespēju Krievijai gūt papildu līdzekļus kara finansēšanai.
Tāpat noteikts liegums sniegt pakalpojumus Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts īpašumā un kontrolē esošajiem uzņēmumiem.
Panākta vienošanās arī par pienākumu ES uzņēmumiem pārliecināties, ka to meitasuzņēmumi trešajās valstīs ievēro ES sankcijas.
Savukārt saskaņā ar nosacījumu “Nē Baltkrievijai!” ES uzņēmumiem līgumos ar trešajām valstīm jānodrošina, ka kaujas laukā izmantojamas preces nenonāk Baltkrievijā.
Savukārt 12. jūnijā tika pieņemtas OFAC sankcijas, kuras mērķētas pret vairāk nekā 300 fiziskajām un juridiskajām personām Krievijā un ārpus tās.
Mērķētās sankcijas tika vērstas arī pret Maskavas biržu, kas ir lielākais vērtspapīru un valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs Krievijā. Pēc sankciju ieviešanas Maskavas biržā tika apturēta eiro un dolāru tirdzniecība.
“Tas gan nenozīmē, ka eiro un dolāri vairs nav pieejami Krievijā – valūtas tirdzniecība turpinās ārpusbiržas tirgū (OTC market),” saka J. Ciguzis. “Tas nozīmē, ka turpmāk valūtas tirdzniecība notiks tiešā veidā starp divām pusēm, piemēram, starp bankām, uzņēmumiem, neizmantojot centrālo biržu. Primāri Maskavas birža tika sankcionēta, lai ierobežotu Krievijas spējas piesaistīt finansējumu, jo birža kalpo kā instruments, lai piesaistītu investīcijas Krievijas uzņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem.”
Tāpat 12. jūnijā noteiktās OFAC sankcijas liedz Krievijas uzņēmumiem sniegt IT konsultācijas un dizaina pakalpojumus, kā arī IT atbalsta un mākoņa pakalpojumus uzņēmuma pārvaldības programmatūrai, projektēšanas un ražošanas programmatūrai.
ES jau 2022. gadā liedza IT konsultāciju pakalpojumu sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, piebilst “BDO Law” advokāta palīgs.
12. jūnijā tika grozīti arī kritēriji finanšu iestādes iekļaušanai sankciju sarakstos – pret finanšu iestādi var tikt vērstas sekundārās sankcijas, ja tā sniedz pakalpojumus sankcionētai personai vai apstrādā darījumus ar sankcionētām personām pret Krieviju vērsto sankciju kontekstā.
Sekundārās sankcijas var tikt vērstas ne tikai pret Krievijā reģistrētām finanšu iestādēm, bet arī pret finanšu iestādēm ārpus Krievijas, piemēram, Latvijā.
Cita starpā 12. jūnijā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs noteica sankcijas pret AS “Latvijas gāze” padomes locekli Kirilu Seļezņovu. OFAC sankcijas, kas noteiktas pret K. Seļezņovu, neietekmēs “Latvijas gāzes” darbību, apgalvo J. Ciguzis.
OFAC sankciju piemērošanā sankcionēto personu kontrole tiek vērtēta uz īpašumtiesību jeb 50% rule pamata.
Tas nozīmē – ja sankcionētajai personai pieder 50% vai ir lielāka līdzdalība kādā citā iestādē vai juridiskā veidojumā, tad šī otrā iestāde arī tiek uzskatīta par sankcionētu.
Jau iepriekš, 2019. gada 9. decembrī, OFAC noteica sankcijas pret uzņēmēju un politiķi Aivaru Lembergu kā pret personu, kura ir esošā vai bijusī valsts amatpersona, kas ir atbildīga vai līdzatbildīga korupcijā, norāda J. Ciguzis. Vienlaikus sankcionēta tika Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija kā A. Lemberga īpašumā vai kontrolē esošas juridiskās personas.
Būtiskākās sekas Latvijai radīja Ventspils brīvostas pārvaldes iekļaušana sankciju sarakstos, jo sankcijas apdraudēja Ventspils ostas darbību.
“Iekļaušana OFAC sankciju sarakstā nozīmē, ka banka nedrīkst apstrādāt šīs personas darījumus, bet sankcionētās personas sadarbības partneri riskē ar sekundārajām sankcijām,” skaidro J. Ciguzis.
“Ventspils brīvostai noteiktās sankcijas tika atceltas pēc tam, kad A. Lembergs atkāpās no brīvostas valdes un Latvijas valdība veica darbības, lai pārtrauktu A. Lemberga ietekmi ostā.”
Pret A. Lembergu sankcijas noteica tikai ASV, savukārt pret uzņēmēju Pjotru Avenu, kura bizness ir saistīts arī ar Latviju, sankcijas ir noteikusi ES, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Šveice, Austrālija, Ukraina un ASV. P. Avena iekļaušanai sankciju sarakstos nebija vērā ņemamas ietekmes uz Latviju, piebilst J. Ciguzis.
2022. gada 28. februārī ES sankciju sarakstos tika iekļauti “Alfa Group” akcionāri P. Avens un M. Fridmans kā personas, kas sniegušas materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām un atbalstījušas darbības un politiku, kura grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
M. Fridmans un P. Avens noteiktās sankcijas apstrīdēja Eiropas Savienības Tiesā (EST), jo uzskatīja, ka viņu iekļaušana sarakstā nav pamatota. Tiesa secināja, ka Padomes izvirzītie argumenti pierāda sava veida saistību ar sankcionēto V. Putinu vai viņam pietuvinātajām personām, bet tie neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kura grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.
EST šogad 10. aprīli apmierināja prasību par sankciju atcelšanu tikai periodā no 2022. gada februāra līdz 2023. gada martam, jo pamatojums P. Avena un N. Fridmana iekļaušanai vēlāk tika grozīts, skaidro J. Ciguzis. P. Avenam un M. Fridmanam noteiktie ierobežojumi paliek nemainīgi – šīm personām aizliegts darīt pieejamus ekonomiskos resursus, un šo personu īpašumā un kontrolē esošie aktīvi ir jāiesaldē.
Savukārt 18. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto Latvijas nostāju un nolēma iesniegt apelācijas par EST spriedumiem, ar kuriem atceltas miljardieriem P. Avenam un M. Fridmanam noteiktās ES sankcijas.
* Informācija pieejama Finanšu izlūkošanas dienesta mājaslapā: https://sankcijas.fid.gov.lv/aktualitates/pienemta-14-sankciju-pakotne
