SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. martā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
11
11

Kā sankcijas ietekmēs maksājumus ar Krieviju un Baltkrieviju

Sankcijas ir noteiktas arī virknei Krievijas banku, kas nozīmē, ka nevarēs veikt maksājumus ar šīm bankām. Sankciju regulējums paredz iespēju FKTK sniegt atļaujas maksājumu veikšanai, ja tas ir saistīts ar personu pamatvajadzību nodrošināšanu, piemēram, pensiju saņemšanu, valsts nodevu maksājumiem, medicīniskajiem un izglītības izdevumiem u. tml.

Freepik

Saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas agresiju pret Ukrainu un plaša mēroga militāro uzbrukumu, Eiropas Savienība un citas valstis ir noteikušas sankcijas pret abām šīm valstīm. LV portāls skaidro, kā sankcijas ietekmēs veiktos un saņemtos maksājumus uz un no konkrētajām valstīm un kas uzņēmējiem jāņem vērā, sadarbojoties ar Austrumu kaimiņiem.

īsumā
  • Kopš 23. februāra Eiropas Savienība saistībā ar sankcijām ir pieņēmusi 12 dažādas regulas un lēmumus. Ierobežojošie pasākumi kopumā attiecas uz 680 fiziskām un 53 juridiskām personām.
  • Sankciju regulējums paredz iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegt atļaujas maksājumu veikšanai, ja tas ir saistīts ar personu pamatvajadzību nodrošināšanu.
  • Ja personas maksājums neietilps vispārējā saskaņojuma tvērumā, bet pēc savas būtības un rakstura būtu atzīstams par nepieciešamu personas pamatvajadzību nodrošināšanai, persona var vērsties ar lūgumu apkalpojošā bankā.
  • Ja uzņēmumam ir sadarbības partneris no Krievijas, būtu jāveic tā īpašnieku struktūras izpēte.
  • Krimināllikuma 84. pantā ir noteikta atbildība par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Sankciju mērķis ir panākt uzvedības maiņu un novērst draudus mieram un drošībai. Sankciju ievērošana ir ieguldījums nacionālajā drošībā,” 1. martā preses konferencē uzsvēra Ārlietu ministrijas pārstāve Kristīne Līce, piebilstot, ka tās ir apjomīgākās un demokrātiskās pasaules visstraujāk pieņemtās sankcijas, kas aptver ļoti plašu nozaru spektru. 

Pieņemtās ES sankcijas

Kopš 23. februāra Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 12 dažādas regulas un lēmumus.

23. februārī ES Padome paplašināja ierobežojošos pasākumus, aptverot 351 Krievijas Valsts domes deputātu, kuri, 15. februārī balsojot, atzina pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku” neatkarību. Papildus tam tiks piemēroti mērķtiecīgi ierobežojoši pasākumi vēl 27 redzamām personām un vienībām, kas ir piedalījušās Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanā vai apdraudēšanā.

Starp ierobežojošajiem pasākumiem ir aktīvu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus finanšu līdzekļus sarakstā iekļautajām personām un vienībām. Sankciju sarakstā iekļautajām personām liegts ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. ES Padome nolēma ieviest sektorālu aizliegumu finansēt Krievijas Federāciju, tās valdību un Centrālo banku, ierobežojot piekļuvi ES kapitālam un finanšu tirgiem un pakalpojumiem.1

24. februārī ES līderi vienojās par turpmākām sankcijām pret Krieviju, kuras vērstas pret finanšu nozari, enerģētikas un transporta nozarēm, divējāda lietojuma precēm, eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku u. c.

25. februārī ES nolēmusi iesaldēt arī Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina un ārlietu ministra Sergeja Lavrova līdzekļus.

28. februārī stājās spēkā nākamā ES Padomes sankciju pakete, kas ietver:

  • aizliegumu veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku;
  • aizliegumu visu veidu Krievijas pārvadātājiem pārlidot ES gaisa telpu un piekļūt ES lidostām;
  • jaunas sankcijas pret personām un organizācijām.

Līdz ar to publikācijas tapšanas brīdī ierobežojošie pasākumi kopumā attiecas uz 680 fiziskām un 53 juridiskām personām.2

Sankcijas, savstarpēji koordinējot pieņemtos lēmumus, ir noteikušas arī vairākas citas pasaules valstis, piemēram, ASV, Kanāda, Japāna, Austrālija u. c.

Sankciju piemērošana finanšu sektorā

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktors Kristaps Markovskis skaidroja, kā sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēs veiktos un saņemtos maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas.

Ar noteiktajām finanšu sankcijām tiks iesaldēti Krievijas un Baltkrievijas sankcionēto personu līdzekļi, kas atrodas Latvijas finanšu iestādēs. Personām nebūs iespējams veikt un saņemt maksājumus sankcionētajām personām, kā arī veikt maksājumus par sankcijās noteiktajām precēm un pakalpojumiem, kā arī veikt operācijas ar finanšu instrumentiem atbilstoši sankcijās paredzētajiem ierobežojumiem.

Sankcijas ir noteiktas arī virknei Krievijas banku, kas nozīmē, ka nevarēs veikt maksājumus ar šīm bankām.

Latvijas bankām ir pienākums FKTK ziņot par visiem iesaldētajiem līdzekļiem, par kontiem, kas ir sankcionētajām personām. Visi šobrīd aktīvi strādā, lai ieviestu šīs sankcijas,” teica K. Markovskis, apstiprinot, ka atsevišķās Latvijas bankās atrodas sankcionēto personu konti un finanšu līdzekļi jau ir iesaldēti.

Atļaujas, lai nodrošinātu pamatvajadzības

Vienlaikus sankciju regulējums paredz iespēju FKTK sniegt atļaujas maksājumu veikšanai, ja tas ir saistīts ar personu pamatvajadzību nodrošināšanu, piemēram, pensiju saņemšanu, valsts nodevu maksājumiem, medicīniskajiem un izglītības izdevumiem u. tml.

Saprotot šo sankciju apmēru un plašumu, visos gadījumos nevarēsim operatīvi pieņemt individuālas atļaujas,” skaidroja K. Markovskis. Ņemot vērā, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir saikne ar Krieviju un Baltkrieviju, 1. martā FKTK padome ar lēmumu finanšu iestādēm ir apstiprinājusi vispārējo saskaņojumu šādu maksājumu izpildei.

FKTK sadarbosies ar ārvalstu kolēģiem, lai no sankcijām neciestu tie, kuriem no tām nav jācieš.

Šāda atļauja darbosies tikai Latvijā. Daudzi maksājumi, līdz tie nonāk pie gala saņēmēja, iziet garu maksājumu ķēdi caur dažādām citām maksājumu iestādēm vai bankām citā valstī. Līdz ar to FKTK atļauju varētu ietekmēt naudas plūsma caur citām valstīm, ir svarīgi, kā citas valstis piemēros sankcijas un vērtēs pamatvajadzības, norādīja FKTK pārstāvis. Taču FKTK sadarbosies ar ārvalstu kolēģiem, lai no sankcijām neciestu tie, kuriem no tām nav jācieš.

Iespējami papildu jautājumi

Ja personas maksājums neietilps vispārējā saskaņojuma tvērumā, bet pēc savas būtības un rakstura būtu atzīstams par nepieciešamu personas pamatvajadzību nodrošināšanai, persona var vērsties ar lūgumu apkalpojošā bankā. Savukārt banka pēc individuāla maksājuma izpildes atļaujas tālāk vērsīsies FKTK.

FKTK aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni, ja bankas uzdod papildu jautājumus par maksājumu uz vai no Krievijas vai Baltkrievijas izpildes mērķi vai maksājumu detaļām. Tas tiek darīts, lai pārliecinātos, ka maksājumi netiek veikti sankcionētajām personām vai to interesēs.

Vai varēs saņemt pensijas

Kā sankcijas var ietekmēt Latvijā dzīvojošos Krievijas pensiju saņēmējus? FKTK pārstāvis solīja, ka tiks atrasts risinājums, lai katram pensionāram nebūtu jāraksta iesniegums par pensiju izmaksu no sankciju sarakstā esošās Krievijas bankas. Sankcijas nav attiecināmas uz pensionāriem, kuri dzīvo Latvijā,” piebilda K. Markovskis.

Sankcijas nav attiecināmas uz pensionāriem, kuri dzīvo Latvijā.

Arī nekustamo īpašumu apsaimniekotāji ir satraukti, ka situācijās, kad daļu īpašumu ir iegādājušies Krievijas rezidenti, kuriem konti ir sankciju skartajās bankās, komunālo maksājumu kavējumu dēļ zaudējumi var rasties daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopībām, kas savlaicīgi nespēs veikt norēķinus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

FKTK pārstāvis norādīja –, ja persona ir iekļauta sankciju sarakstā, komunālo pakalpojumu nomaksai būtu nepieciešams saņemt atļauju, jo komunālie maksājumi ir pamatvajadzība.

Komunālo pakalpojumu nomaksai būtu nepieciešams saņemt atļauju, jo komunālie maksājumi ir pamatvajadzība.

Tomēr K. Markovskis vērsa uzmanību, ka gadījumos, kad naudas pārskaitījumi notiek starp vairākām valstīm, pastāv risks, ka šīs operācijas netiks izpildītas.

Savukārt attiecībā uz kredītu atmaksu FKTK pārstāvis pieļāva, ka, iespējams, varēs veikt arī šīs finanšu operācijas.

Uzņēmumiem jāpārliecinās, vai sadarbības partneri nav sankciju sarakstos

K. Markovskis iezīmēja divus galvenos virzienus, kā būtu jārīkojas uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka netiek pārkāptas sankcijas. Pirmais attiecas uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, piemēram, naftas un aviācijas nozarē. 

Uzņēmumiem, kuri strādā riska jomās, ir svarīgi ieviest iekšējās kontroles mehānismus, lai pārliecinātos, ka preces un pakalpojumi netiek nogādāti Krievijas teritorijā, jo tas ir aizliegts.

Otrs sankciju virziens attiecas uz konkrētām personām un viņu kontroli pār dažādiem uzņēmumiem. Tas nozīmē –, ja uzņēmumam ir sadarbības partneris no Krievijas, būtu jāveic tā īpašnieku struktūras izpēte un jāpārliecinās, vai tajā nav kāda persona, kurai ir īpašumtiesības vai kontrole pār konkrēto uzņēmumu un kura ir iekļauta sankciju sarakstā. Ja tas tiek konstatēts, darījumu attiecības ar šo uzņēmumu būtu jāpārtrauc.

Grūtāk ir konstatēt netiešo kontroli, kas neparādās caur īpašumtiesībām, bet starp personām ir saslēgti līgumi. Šajā gadījumā sadarbību var pārtraukt vai arī turpināt, apzinoties visus riskus.

Ja sadarbības partnera īpašnieku struktūra ir nepārskatāma un nevar saprast, kas kontrolē konkrēto uzņēmumu, būtu jāpieņem lēmums, ka nevar turpināt sadarbību ar partneri, jo nav saprotams, kas ir īpašnieks, iesaka FKTK pārstāvis. Šādā gadījumā pastāv iespējamība, ka aiz sarežģītas īpašnieku struktūras cenšas slēpties noteiktas personas, kuras negrib tikt identificētas.

Kāds ir sods par sankciju pārkāpumiem

Krimināllikuma 86. pantā ir noteikta atbildība par starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu.

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Infografika: ES Padome

1 Eiropas Savienības Padome: ES pieņem sankciju paketi, ar ko reaģē uz Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu valdības nekontrolēto teritoriju atzīšanu un Krievijas bruņoto spēku iesūtīšanu minētajās teritorijās

2 Krievijas militārā agresija pret Ukrainu: Padome noteica sankcijas 26 personām un vienai vienībai

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU