VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. februārī, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Ārlietas
18
18

Vai starptautiskās sankcijas apturēs Krieviju

LV portālam: INNA ŠTEINBUKA, Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Pašreiz ieviestās starptautiskās sankcijas pret Krieviju noteikti ietekmēs tās ekonomiku, bet diezin vai mainīs šīs valsts kursu un pārtrauks bruņoto iebrukumu Ukrainā.  Maksimālas sankcijas, kuras nekur nav apspriestas, ir vēršanās pret Krievijas Centrālās bankas valūtas rezervēm – to iesaldēšana būtu kā kodolkarš ekonomikā, intervijā saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja INNA ŠTEINBUKA. Emocionāli secinot – labāk lai ir bankas sistēmas kolapss, nevis karš, zaudētas dzīvības un vienas no skaistākajām galvaspilsētām Eiropā bombardēšana.

īsumā
  • Sankciju ietekmes scenāriji bija aprēķināti, un Krievijas prezidents apzinājās sekas. Tomēr sagaidāmās sankcijas neietekmēja Krievijas valdības lēmumu sākt militāro iebrukumu Ukrainā.
  • Nav izmantotas visas sankciju rezerves – Krievijas finanšu sistēma nav atslēgta no SWIFT maksājumu sistēmas. Sankcijas minimāli ir skārušas arī enerģētikas sektoru.
  • Analizējot pret Krieviju vērsto sankciju ietekmi, secināju, ka kopš 2014. gada ieviesto ekonomisko sankciju efektivitāte ir bijusi diezgan zema.
  • Cerēt, ka ekonomiskās sankcijas, lai gan ļoti sāpīgas, var mainīt Krievijas prezidenta nostāju, rīcību un domāšanas veidu, būtu naivi.
  • Maksimālas sankcijas, kuras nekur nav apspriestas, ir vēršanās pret Krievijas Centrālās bankas valūtas rezervēm. Valūtas rezervju iesaldēšana būtu kā kodolkarš ekonomikā.
  • Krievija mēģinās pielāgoties un centīsies, runājot par tehnoloģijām, meklēt alternatīvu Ķīnā un citās valstīs.
  • Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir paziņojusi, ka Eiropa izdzīvos pat tad, ja vispār tiks atslēgta no Krievijas gāzes vada, jo šo gāzi ir iespējams aizvietot.

Kādu finansiālu ietekmi redzat pašreizējām ASV, Lielbritānijas, Japānas, Austrālijas, Kanādas un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju, tās amatpersonām un dažādiem uzņēmumiem? Vai tās būs iedarbīgas?

Viss atkarīgs no tā, ko saprotam ar vārdu “iedarbīgas”. Krievija bija gatava sankcijām, ASV un ES līderi vairākas reizes brīdināja par iespējamo sankciju tvērumu, un Krievijas analītiķiem tas nebija nekāds noslēpums. Līdz ar to sankciju ietekmes scenāriji bija aprēķināti, un Krievijas prezidents apzinājās sekas. Tomēr sagaidāmās sankcijas neietekmēja Krievijas valdības lēmumu sākt militāro iebrukumu Ukrainā.

Ļoti nozīmīgi ir tas, ka Rietumu pasaule zibenīgi atbildēja Krievijas militārajai rīcībai. Vairākus gadus strādāju Eiropas Komisijā un neatceros nevienu gadījumu, kad lēmums tiktu pieņemts tik ātri. Ļoti svarīgi, ka sankcijas nosaka ne tikai ES, ne tikai ASV, bet tām pievienojas arī citas valstis. Bez jūsu pieminētajām valstīm arī Jaunzēlande, Taivāna un Turcija stingri iestājas pret Krievijas politiku Ukrainā. Rietumu pasaule demonstrē vienotību, un tas ir spēcīgs signāls Krievijai. Šodien izlasīju, ka ES dalībvalstu vienošanās par sankcijām pret Krieviju paredz iesaldēt arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu saistītus aktīvus.

Vai sankciju ieviešana de facto atturēs Krievijas valdību no iebrukuma turpinājuma un motivēs pārtraukt karu?

Gribētos tam ticēt, bet līdz šim potenciālo sankciju draudi “nenostrādāja”.

Analizējot sankciju piemērošanas pieredzi vairākās valstīs, secināju, ka sankciju panākumi ir atkarīgi no vairākiem nosacījumiem, no kuriem galvenie ir: 1) tirdzniecības apjomam pirms sankcijām ir jābūt lielam; 2) sankcijas visefektīvākās parasti ir to ieviešanas pirmajos gados; 3) sankcijas, visticamāk, gūs panākumus, ja mērķis būs demokrātiskāks (ne tik autoritārs).

Krievijas gadījumā sankciju efektivitāte ir diskutabla, jo uz to ir attiecināms tikai pirmais priekšnoteikums. Tādējādi sankciju mērķis ir ne tikai ieviest pārmaiņas, bet arī novērst iespējamo situācijas pasliktināšanos.

25. februārī ES atbalstīja otro sankciju paketi finanšu, enerģētikas un transporta jomā ar “maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti”. Tomēr ir izlaisti galvenie komponenti, kurus uzskata par visefektīvākajiem Maskavas sodīšanai, raksta Bloomberg.

Protams, nav izmantotas visas sankciju rezerves – Krievijas finanšu sistēma nav atslēgta no SWIFT maksājumu sistēmas. Sankcijas minimāli ir skārušas arī enerģētikas sektoru. Labi saprotu, ka šādu sankciju ieviešana būtu sāpīga ne tikai Krievijai, bet arī sankciju “sūtītājiem”.

Jau sen ES gan kopumā, gan atsevišķas tās dalībvalstis (piemēram, Vācija) ir ļoti atkarīga no gāzes un naftas piegādēm no Krievijas, turklāt pēdējos gados šai atkarībai ir bijusi tendence pieaugt. Savukārt Krievijas finanšu sistēmas atslēgšana no SWIFT maksājumu sistēmas negatīvi ietekmēs Rietumu investorus, un tam atsevišķas Rietumu valstis, šķiet, pagaidām nav gatavas.

Ļoti spēcīgs ir Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča mudinājums strādāt pie vēl stingrākām sankcijām, tās piemērojot arī Baltkrievijai.

Kāda ir sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku?

Tikko izlasīju vienu rakstu, kurā analizēta tikai ASV sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku. Tās varētu samazināt iekšzemes kopproduktu (IKP) par vienu procentu. Ja tiktu ieviestas sankcijas pret enerģētikas sektoru un Krievijas finanšu sistēma tiktu atslēgta no SWIFT maksājumu sistēmas, tas maksātu 5% no IKP.

Ir aksioma – jo ātrāk ir pieņemtas stingras sankcijas, jo lielāks ir to efekts. Ja tās ir izstieptas vairāku gadu garumā, valstij ir vieglāk adaptēties.

Analizējot pret Krieviju vērsto sankciju ietekmi, secināju, ka kopš 2014. gada ieviesto ekonomisko sankciju efektivitāte ir bijusi diezgan zema. Rakstā, kas bija publicēts aizvadītajā gadā, secināju: “Tā kā sankcijas ir bijušas spēkā vairākus gadus un pastāv apgrieztā attiecība starp sankciju ilgumu un to efektivitāti, tad varbūtība, ka tās novedīs pie krīzes un spriedzes ar Ukrainu beigām, ir diezgan zema. Krievija ir pielāgojusies sankcijām un daļēji pārvarējusi to sekas, veicot ekonomikas diversifikāciju, kā arī, valstij kontrolējot pilsonisko sabiedrību. Tomēr sankcijām būs ilgtermiņa ietekme uz Krievijas ekonomiskajām perspektīvām, jo tās bloķē valsts modernizāciju un palīdz uzplaukt korupcijai.” Diemžēl mana prognoze piepildījās.

Krievijas ekonomika šobrīd ir daudz noturīgāka, nekā 2014. gadā. Iepriekšējā gadā IKP ir pieaudzis par 4,7%, valstī ir minimāls budžeta deficīts, ir diezgan zems valsts parāds un milzīgas – 640 miljardu eiro – vērtas valūtas un zelta rezerves, kas ir trešās lielākās pasaulē.

Līdz ar to cerēt, ka ekonomiskās sankcijas, lai gan ļoti sāpīgas, var mainīt Krievijas prezidenta nostāju, rīcību un domāšanas veidu, būtu naivi. Turklāt Krievija mēģinās pielāgoties un centīsies, runājot par tehnoloģijām, meklēt alternatīvu Ķīnā un citās valstīs. Vai tās var pilnībā aizstāt Rietumvalstu preču kvalitāti? Domāju, ka ne, bet sankciju ieviešana nenozīmē Krievijas ekonomikas galu.

25. februāra rītā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis mikroblogošanas vietnē Twitter publicēja šādu ierakstu: “Jau tagad ir jāsāk darbs pie nākamajām sankcijām pret Krieviju. Esot indikācijas, ka Krievijas Centrālā banka jau sāk veikt intervences finanšu tirgos, lai mēģinātu stabilizēt situāciju pēc ieviestajām sankcijām.” Kādas būtu maksimālās sankcijas? Vai tās vajadzētu nekavējoties ieviest?

Tagadējās sankcijas, pat ja tās būs vēl stingrākas, noteikti ietekmēs Krievijas ekonomiku, īpaši vidējā termiņā un ilgtermiņā, pasliktinās cilvēku labklājību, vājinās ekonomisko attīstību un palēninās militārā potenciāla pieaugumu.

Taču, kamēr naftas, gāzes un daudzu citu izejvielu, kuras Krievija eksportē, cenas ir augstas, tai ir “drošības spilvens”. Turklāt Krievijas izejvielas pasaules tirdzniecības bilancē aizņem gana lielu daļu.       

Bet nenovērtēt sankciju ietekmi arī nebūtu pareizi. Jau tagad redzam, cik strauji kritās Krievijas rubļa vērtība un kas notiek ar akcijām.

Protams, sankcijas nekad nevienam nevar uzlabot dzīvi, tām noteikti ir negatīvs efekts. Vai tās palīdzēs mainīt Krievijas kursu? Šobrīd ne, tad jau redzēsim.

Maksimālas sankcijas, kuras nekur nav apspriestas, ir vēršanās pret Krievijas Centrālās bankas valūtas rezervēm. No 640 miljardiem eiro 400 miljardi elektroniski glabājas Federālajā rezervju sistēmā ASV, Eiropas Centrālajā bankā un Anglijas Centrālajā bankā. Krievijai sāpīgs sitiens varētu būt tās Centrālās bankas rezervju iesaldēšana. Valūtas rezervju iesaldēšana būtu kā kodolkarš ekonomikā. Krievijas banku sistēmas kolapss varētu iestāties dažu dienu laikā.

Vai tā vajadzētu darīt?

Nemāku teikt. Par Krievijas atslēgšanu no SWIFT arī pagaidām nav pieņemts lēmums. Turklāt SWIFT atslēgšana ir daudz maigāks pasākums, nekā vēršanās pret Krievijas Centrālās bankas rezervēm. Nezinu, vai pasaulē ir bijis šāds precedents.

Emocionāli spriežot, – labāk lai ir bankas sistēmas kolapss, nevis karš, zaudētas dzīvības un vienas no skaistākajām galvaspilsētām Eiropā bombardēšana.

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons parlamenta debatēs teica, ka ir jāatver acis: Krievijas netīrā nauda gadiem tikusi iepludināta Lielbritānijas un citu valstu ekonomikā, kur tā tiek atmazgāta, sākot ar sporta klubiem u. c. Vai dažādām valstīm, piemēram, Lielbritānijai, Šveicei, Kiprai būtu stingrāk jāvēršas pret Krievijas netīrās naudas atmazgāšanu?

Man vienmēr ir bijusi sajūta, ka, salīdzinot ar citām valstīm, pret Latviju tika vērsti daudz nopietnāki pasākumi, mudinot beigt atmazgāt noziedzīgi iegūto naudu. Tagad Latvija visai pasaulei var būt kā izlēmības piemērs, jo finanšu sistēmas “kapitālais remonts” bija veiksmīgs.

Taču Latviju, pat naudas atmazgāšanas “zelta laikos”, nevar salīdzināt ar Šveici, Kipru vai Apvienoto Karalisti. Naudas apjoms, kāds tiek atmazgāts šajās valstīs, mums pat sapņos nekad nav rādījies. Civilizētā pasaulē nav vietas dubultiem standartiem, visiem ir jābūt vienādiem noteikumiem – nevar no vienas valsts prasīt stingru rīcību, pieverot acis uz citu valstu “grēkiem”.

Sankcijas ietekmēs ne tikai Krieviju, bet arī Rietumu pasauli. Turklāt ekonomiskais karš no Krievijas puses sākās jau šoziem, Eiropai piegādājot mazāk gāzes, nekā noteikts līgumos. Šāda rīcība un citi faktori krasi paaugstināja energoresursu cenas. Kas ekonomiski un enerģētiski sagaida Latviju, Baltiju un ES?

Sagaidīsim ES trešo sankciju paketi un tad spriedīsim. Bet arī no tā, kas notiek tagad, ir pilnīgi skaidrs, ka energoresursu cenas turpinās augt.

Latvijā samazināsies tūrisms. Tagad Krievijas pilsoņiem iebraukšanai vairs netiek izsniegtas vīzas, droši vien tās uz Krieviju nesaņems arī Latvijas pilsoņi. Tas ietekmēs tūrismu apkalpojošās nozares (transportu, viesnīcas u. c.).

Ģeopolitiskie apstākļi ietekmēs investīciju klimatu. Sagaidāms, ka Ukrainā uzsāktā karadarbība atstās negatīvu ietekmi uz investīciju vidi Baltijas jūras reģionā, tostarp Latvijā. Kopīga robeža ar Krieviju un Baltkrieviju varētu samazināt reģiona pievilcību.

Trešais jautājums ir bēgļi. Ja Latvijā tiešām ieradīsies 10 000 bēgļu no Ukrainas, viņiem, vismaz sākumā, būs nepieciešama palīdzība no budžeta. Jau tagad ir aprēķināts, cik tas varētu izmaksāt (apmaksājot izdevumus par izmitināšanu viesnīcās, rosinot pabalstu izmaksu un citus pasākumus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai, Latvija varētu atvēlēt līdz 34,7 miljoniem eiro; šeit – red. piez.). Budžetam tas ir papildu slogs apstākļos, kad 2022. gada plānotais budžeta deficīts ir viens no augstākajiem ES.

Noteikti ietekme būs arī citās jomās, jo būs traucēta ārējā tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju.

Tiešo un netiešo sankciju ekonomisko ietekmi analizēsim vēlāk, šobrīd manā rīcībā vēl nav precīzu datu.

Latvijas ekonomikas lielākā ievainojamība slēpjas nozīmīgajā energoatkarībā no Krievijas.

Protams, tas ir ļoti ievainojams sektors, šaubu nav. Šobrīd gāzes cenu pieaugums ir sasniedzis ļoti augstu robežu. Labā ziņa – ziema ir teju beigusies un (gāzes) rezerves šobrīd ir pietiekamas, jāskatās, kāda būs situācija rudenī. Kas attiecas uz nākamajiem gadiem, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir paziņojusi, ka Eiropa izdzīvos pat tad, ja vispār tiks atslēgta no Krievijas gāzes vada, jo šo gāzi ir iespējams aizvietot.

Piemēram, Vācija iekonservēja savus kodolreaktorus. Varbūt ārkārtas situācijā tos varētu izmantot enerģijas ieguvei? Vai arī akmeņogles. Labi apzinos, ka šāda rīcība var būtiski kaitēt klimatam un ir pretrunā Eiropas zaļajam kursam, bet, ja vajag izdzīvot, tas uz laiku varētu būt papildu resurss. Arī no ASV tiks piegādāta sašķidrinātā gāze. 

Dažus gadus vajadzēs “pārziemot”, kamēr attīstīsies jaunas zaļās ekonomikas tehnoloģijas.

Ar kādu situāciju iedzīvotājiem jārēķinās tuvākajos gados?

Dzīve varētu kļūt dārgāka.

Ko darīt tālāk, kad sankcijas būs izsmeltas?

Bez sankcijām vienmēr paliek ceļš diplomātijai, un tā ir daudz labāks instruments nekā sankcijas. Ja ar diplomātiju neko nevar panākt, tad ir sankcijas, citu paņēmienu nav.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU