NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. decembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Energoresursi
13
13

Spriedze enerģijas tirgū

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

Pēdējā pusgada laikā strauju cenu kāpumu ir uzrādījuši visi būtiskākie energoresursi – ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija. Energoresursu sadārdzinājums ir bijis ārkārtējs un iepriekš nepieredzēts – līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas, atzīst Ekonomikas ministrija. Dabasgāze un elektroenerģija ir sasniegušas arī vēsturiskos cenu rekordus. Diemžēl arī šī brīža nākotnes cenu prognozes liecina, ka dabasgāzes cena ziemas mēnešos saglabāsies augstā līmenī. Lai amortizētu cenu kāpumu, valdība jau ir pieņēmusi, kā arī plāno, vairākus pasākumus.

īsumā
  • Augstās enerģijas cenas uz augšu dzen pārtikas, transporta, mājokļa un citas izmaksas, kas atspoguļojas inflācijas rādītājos.
  • Prognozē, ka līdz ar apkures sezonas beigām nākamā gada pavasarī gāzes cenas kritīsies, taču tās saglabāsies augstākas, nekā pirms Covid-19 pandēmijas.
  • Aukstā ziema 2021. gada pirmajā ceturksnī, kā arī ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 krīzes, ir radījusi strauju dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē, īpaši Āzijas tirgos.
  • Krievija ir negribīgi palielinājusi krājumus Eiropas gāzes krātuvēs, argumentējot, ka sākotnēji bija nepieciešams nodrošināt iekšējās rezerves, un tikai tad iespējams palielināt plūsmu Eiropas virzienā.
  • Elektroenerģijas cenas kāpumu galvenokārt ietekmēja aukstums ziemā, karstums un sausums vasarā, straujš dabasgāzes cenu kāpums, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no pandēmijas izraisītās krīzes.
  • Valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai amortizētu to ietekmi uz iedzīvotājiem.
  • Ekonomikas ministrijas ieskatā būtu jāpalielina enerģētiskā neatkarība, aizvietojot fosilo energonesēju importu ar vietējos atjaunīgajos energoresursos balstītas enerģijas ražošanu.

Augstās enerģijas cenas uz augšu dzen pārtikas, transporta, mājokļa un citas izmaksas, kas atspoguļojas inflācijas rādītājos, – pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem novembrī vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 7,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) jau runā par to, ka bez valsts iejaukšanās elektroenerģijas tirgus cenas neprognozējamais lēciens radīs graujošu iespaidu uz tautsaimniecību. Tās ieskatā ir jāatzīst valsts enerģētiskā krīze un steidzami jārīkojas.

Savukārt Ekonomikas ministrija argumentē: “Lai gan rekordliels energoresursu un pakalpojumu cenas pieaugums patērētājiem negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmumus, pašreizējos apstākļus nevar klasificēt kā enerģētisko krīzi, jo kopumā elektroapgāde tiek nodrošināta un nav apdraudēta.”

Vairākkārtīgi pieaugumi

Kāda situācija patlaban ir izveidojusies energoresursu tirgū? Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka novembrī tika novērota jauna vēsturiski augstākā mēneša vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā, sasniedzot 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī. Attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir bijusi pat 3,1 reizi augstāka (2020. gada novembris – 41,1 eiro/MWh). 

Kopš 2021. gada sākuma elektroenerģijas cena ir pieaugusi no 53,54 līdz 125,39 eiro/MWh (vairāk nekā 2,3 reizes). Savukārt vēsturiski augstākā diennakts vidējā elektroenerģijas cena tika sasniegta 7. decembrī – 469,03 eiro/MWh.

Šī gada janvārī dabasgāzes biržas vidējā cena Latvijā bija pielīdzināma dabasgāzes biržas cenai 2020. gada janvārī, tomēr turpmākajos mēnešos cenas ir būtiski augušas. Šī gada novembra biržas cena Latvijas—Igaunijas cenas apgabalam ir 5,6 reizes lielāka (78 eiro/MWh), nekā 2020. gada novembrī (13,55 eiro/MWh). Savukārt dabasgāzes cenas pieaugums no 2021. gada sākuma līdz novembrim ir 5,4 reizes (no 14,38 līdz 78 eiro/MWh).

Nākotnes prognozes

Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Dace Bērziņa, salīdzinot energoresursu cenas pērnā gada decembra beigās un šī gada decembrī (8. decembra dati), secina, ka cenas ir pieaugušas šādi:

  • naftas nākotnes līgumu cena (Brent oil futures) par 46% (no 51,80 USD/barrel līdz 75,82 USD/barrel);
  • Eiropas gāzes nākotnes līgumu cena (Nīderlandes biržas cenas) par 434% (no 19,03 EUR/MWh līdz 101,55 EUR/MWh);
  • elektroenerģijas cena (Nord Pool biržas cena Latvijai) par 780% (no 49,99 EUR/MWh līdz 439,69 EUR/MWh).

Savukārt akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” (LG) informē, ka no 2022. gada 1. janvāra dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām, ņemot vērā patēriņu, pieaugs robežās no 54% līdz 93%.

D. Bērziņa prognozē, ka līdz ar apkures sezonas beigām nākamā gada pavasarī kritīsies gāzes cenas, taču tās saglabāsies augstākas, nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Kādi ir iemesli cenu kāpumam

Energoresursu cenu kāpumam eksperti saredz gan ekonomiskus, gan politiskus iemeslus.

LG uzskata, ka aukstā ziema 2021. gada pirmajā ceturksnī, kā arī ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 krīzes, ir radījusi strauju dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē, īpaši Āzijas tirgos. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotāji iepriekšējos gados Eiropas tirgiem (t. sk. Baltijai) piegādātās LNG kravas realizē Āzijas tirgos, kur dabasgāzes cena ir vēl augstāka nekā Eiropā, tādējādi radot resursa deficītu.

Atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir nepietiekamas.

LG kā vienu no cenu kāpuma iemesliem min arī kavēšanos ar “Nord Stream 2” cauruļvada sertifikāciju Vācijā. Arī Eiropas Savienības uzsāktais “Zaļais kurss”, lai mazinātu oglekļa dioksīda (CO2) izmešus un globālo sasilšanu, ir mazinājis fosilo kurināmo – akmeņogļu, naftas un lignīta – izmantošanu Eiropas enerģētikā, pieprasījumu pēc dabasgāzes palielinot vēl vairāk. Savukārt atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir nepietiekamas.

Eiropai zudusi kapacitāte cenu līdzsvarošanai

LB eksperte D. Bērziņa kā vienu no energoresursu cenu kāpuma iemesliem akcentē to, ka Krievija šogad ļoti negribīgi palielina krājumus Eiropas gāzes krātuvēs, argumentējot, ka sākotnēji bija nepieciešams nodrošināt iekšējās rezerves, un tikai tad iespējams palielināt plūsmu Eiropas virzienā. Arī saskaņā ar starptautisko ekspertu (International Energy Agency) novērtējumu Krievijai ir brīvas jaudas palielināt gāzes eksportu uz Eiropu. Vienlaikus Krievija norāda, ka ilgtermiņa saistības tiek pildītas. Šajā brīdī Eiropas centieni liberalizēt gāzes tirgu, atsakoties no ilgtermiņa līgumiem un paļaujoties uz tirgus mehānismiem, ir izgaismojuši trūkumus un vājās vietas, lai arī ilgtermiņā šāds tirgus mehānisms joprojām ir uzskatāms par izdevīgu Eiropas patērētājiem.

Eiropai ir zudusi papildu kapacitāte gāzes cenas līdzsvarošanai periodos, kad gāzes cenas piedzīvo straujas svārstības.

Arī Nīderlande ir samazinājusi savu gāzes atradņu ieguves apjomus. Tas saistīts ar to, ka atradnes galvenokārt jau ir izstrādātas, kā arī ar seismiskām svārstībām ieguves reģionā. Tādējādi Eiropai ir zudusi papildu kapacitāte gāzes cenas līdzsvarošanai periodos, kad gāzes cenas piedzīvo straujas svārstības.

Kāpēc aug elektroenerģijas cenas

Arī elektroenerģijas cenas kāpumu ietekmējis vairāku faktoru kopums – galvenokārt aukstums ziemā, karstums un sausums vasarā, straujais dabasgāzes cenu kāpums, ogļskābās gāzes kvotu cenu kāpums, kā arī ekonomikas atveseļošanās no pandēmijas izraisītās krīzes, secina Ekonomikas ministrija.

Vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un zemi elektroenerģijas izstrādes no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) apjomi veicināja pārējo energoresursu pieprasījumu, palielinot elektroenerģijas izstrādi fosilo kurināmo elektrostacijās, kas savukārt ietekmēja emisijas kvotu un fosilo energoresursu cenu pieaugumu.

Atbalsts mazturīgajiem un mazāka OIK

Laikā, kad strauji aug energoresursu cenas, valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai amortizētu to ietekmi uz iedzīvotājiem. Ministru kabineta noteikumi Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”, kas stājās spēkā šī gada 1. septembrī, nosaka atbalstu mazaizsargātiem lietotājiem (mājsaimniecībām). Kopumā aplēstais atbalsta saņēmēju skaits Latvijā ir apmēram 170 000 cilvēku, no valsts budžeta līdzekļiem šim atbalstam paredzot 32 miljonus eiro.

Starp Ekonomikas ministriju, AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” ir panākta vienošanās, ka tuvākā gada laikā netiks celti sistēmas pakalpojumu tarifi, tādējādi nepastiprinot elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi uz galalietotāju rēķiniem, īpaši attiecībā uz rūpniecības un ražošanas sektoru.

Latvijā dzīvojošajiem un vakcinētajiem iedzīvotājiem virs 60 gadu vecuma (senioriem) no šī gada novembra līdz 2022. gada marta beigām maksās ikmēneša pabalstu 20 eiro mēnesī, tā kompensējot komunālo maksājumu pieaugumu.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi, un Ministru kabinets 30. novembrī atbalstīja priekšlikumu, kas nodrošinās straujāku obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mazināšanu, paredzot, ka OIK vidējā likme no 2022. gada būs 7,55 eiro/MWh (2021. gadā – 17,51 eiro/MWh). Tas ir samazinājums par aptuveni 60%.

Valdības nākamie soļi

Lai mazinātu elektroenerģijas gala cenu elektroenerģijas lietotājiem, 13. decembra sadarbības partneru sanāksmē Ekonomikas ministrija piedāvāja vairākus iespējamos rīcības variantus, no kuriem vienošanās tika panākta un tuvākajās dienās tiks turpināts darbs pie sadales sistēmas tarifa subsīdijas no valsts budžeta līdzekļiem. Subsīdijai paredzētie līdzekļi tiktu attiecināti sadales sistēmas operatoram, kompensējot tā piemērotos samazinātos sadales tarifus galalietotājiem.

Iepriekš piedāvātais atbalsta instruments – terminēts pievienotās vērtības nodokļa samazinājums – netika apstiprināts.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi vērtē gan centienus OIK samazināšanai, gan iniciatīvu par elektroenerģijas terminētu sadales tarifu samazinājumu 50% apmērā, tomēr uzsver, ka tie ir nepietiekami “plati” kopējā pasākumu risinājuma kontekstā, lai saglabātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Jāpalielina enerģētiskā neatkarība

Kas valstiski būtu jādara, lai Latviju otrreiz neskartu tāds energoresursu šoks?

Ekonomikas ministrijas ieskatā būtu jāpalielina enerģētiskā neatkarība, aizvietojot fosilo energonesēju importu ar vietējos atjaunīgajos energoresursos balstītas enerģijas ražošanu. Ministrija strādā pie normatīvo aktu grozījumiem, kas sekmēs saules un vēja enerģijā balstītas ražošanas attīstību, kā arī aplēš iespējas turpināt sekmīgo biomasas izmantošanu, vienlaikus veicinot vietējās biogāzes ražošanas un izmantošanas kapacitātes.

D. Bērziņa: “Lai mazinātu ikdienas elektroenerģijas izmaksas, svarīgi ir efektīvi izmantot esošos resursus – optimizēt elektroenerģijas un gāzes patēriņu. Pasākumu kopums ir ļoti plašs – no ikdienas ieradumu maiņas līdz ēku siltināšanai un tehnoloģisko procesu izmaiņām.”

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU