Kopš Latvijā skaidras naudas plūsmu kontrolē gan uz ārējās, gan uz iekšējās robežas un naudas sodi kļuvuši bargāki, aizpildīto deklarāciju skaits ir audzis, bet skaidras naudas apjoms – būtiski sarucis. Vidēji deklarētā skaidrās naudas summa vienai juridiskajai personai šogad četros mēnešos ir bijis 863 061 eiro, bet fiziskajai personai – 22 555 eiro.
Riska valstis, no kurām Latvijā ieved nezināmas izcelsmes naudu, pēdējos gados nav mainījušās – tās ir Krievija un Ukraina.
No 1. jūlija stājas spēkā Administratīvās atbildības likums, kas nosaka: no gada vidus par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu arī valsts iekšienē naudas sods būs 20% no summas, kuru bija pienākums deklarēt. Pagaidām šāds sods ir tikai par skaidras naudas nedeklarēšanu, kas skar valsts ārējo robežu. Līdz 2019. gada 30. jūnijam saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.15 pantu par noteiktā skaidras naudas apjoma nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Latvijas ārējo robežu, bija paredzēts naudas sods 5% apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas.
LV portāls jau rakstīja, ka 2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās, bet arī uz iekšējās robežas. Grozījumi saistīti ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) rekomendācijām, kas jāievieš, lai Latvijā aktīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem.
