SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. septembrī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Noziedzība
2
2

Grozīs skaidras naudas deklarēšanas kārtību

FOTO: Freepik.

Ar grozījumiem likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” plānots pārņemt jaunas Eiropas Savienības regulas prasības – tiek noteikts skaidras naudas un nepavadītas skaidras naudas termiņa jēdziens, izmaiņas skar skaidras naudas deklarēšanas veidlapu un tās iesniegšanas kārtību, kā arī precizētas normas par administratīvo atbildību pārkāpumu gadījumos.

īsumā
  • Jaunā regula plašāk nosaka, kas ir skaidra nauda un nepavadīta skaidra nauda.
  • Grozījumi veikti sadaļā par skaidras naudas deklarēšanas veidlapu un tās iesniegšanu.
  • Likumprojektā noteikts, ka tajās robežšķērsošanas vietās, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, šķērsos robežu un iesniegs veidlapu “sarkanajā” koridorā.
  • Ar likuma grozījumiem precizētas normas par administratīvo atbildību, ja netiek pildītas normas par skaidras naudas deklarēšanu.
  • Spraigas diskusijas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā raisījās par skaidras naudas kontroli uz Latvijas iekšējām robežām pēc kompetento iestāžu pieprasījuma.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” ” ir izstrādāts, ņemot vērā, ka ir stājusies spēkā jauna Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu.

Līdz ar jaunās Regulas Nr. 2018/1672 stāšanos spēkā tika atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās. 2005. gadā tā tika pieņemta, lai novērstu skaidras naudas pārvietošanas nelikumīgos nolūkos gadījumu skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), kas varētu radīt draudus finanšu sistēmai un ES iekšējam tirgum. Tā noteica, ka fiziskās personas, kurām ir līdzi skaidra nauda 10 000 eiro vai lielākā vērtībā, deklarē skaidro naudu tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs, caur kuru tie iebrauc vai izbrauc no ES.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jaunās Regulas Nr. 2018/1672 mērķis ir tāds pats kā iepriekšējai, proti, izveidot kontroles sistēmu skaidrai naudai, kuru ieved vai izved no ES.

Saistībā ar jauno regulu visā likumprojektā ir mainītas atsauces no iepriekšējās regulas uz jauno, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 7. septembrī skaidroja Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa.

Nosaka, kas ir skaidra nauda

Jaunā regula plašāk nosaka, kas ir skaidra nauda, tāpēc likumprojekts papildināts ar jaunu pantu. “Tā ir ne tikai monētas un banknotes, bet arī ceļojuma čeki, čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi u. tml., kas ir parakstīti, nenorādot saņēmēju, kā arī preces, kuras izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, piemēram, monētas, kas satur vismaz 90% zelta, zelta gabali, stieņi u. c.,” skaidroja J. Krastiņa.

Ar jaunu pantu grozījumos tiek noteikts, kas ir nepavadīta skaidra nauda. Šis regulējums ietver visus iepriekš minētos naudas veidus, ja tos pārvieto bez pārvadātāja, piemēram, pasta sūtījumos, kurjerpastā, nepavadītā bagāžā vai konteinerkravās.

Likumā plānots noteikt, kas ir nepavadīta skaidra nauda.

Papildinot likuma 4. pantu ar ceturto daļu, paredzēts noteikt, ka VSIA “Latvijas proves birojs” noteiks vērtību zeltam, tai skaitā monētām un zelta stieņiem, ja tie tiks pārvietoti pāri robežai, savukārt Nacionālā mantojuma kultūras pārvalde noteiks vērtību, ja tiks pārvietotas, piemēram, senas monētas, antikvāri un mākslas priekšmeti, kas arī varētu tikt izmantoti kā norēķinu līdzeklis.

Nebūs vajadzīgi atsevišķi MK noteikumi

Grozījumi veikti sadaļā par skaidras naudas deklarēšanas veidlapu un tās iesniegšanu. “Iepriekšējā kārtībā tā bija Eiropas Komisijas izstrādāta veidlapa ar ieteikuma raksturu, un Latvijā tā bija jānosaka ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem,” klāstīja J. Krastiņa.

Patlaban skaidras naudas deklarācijas veidlapa pieņemta ar Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 303 “Noteikumi par skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un sniegto ziņu pārbaudes kārtību”.

Pieņemot grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, nebūs vajadzīgi atsevišķi MK noteikumi, jo veidlapa jau ir noteikta ar jauno regulu.

Ar likumprojektu tiek paredzēts izteikt jaunā redakcijā likuma 5. pantu, kurā noteikts, kāda informācija ir jānorāda skaidras naudas deklarācijā.

Veidlapu iesniegs “sarkanajā” koridorā

Likumprojektā noteikts, ka tajās robežšķērsošanas vietās, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, šķērsos robežu un iesniegs veidlapu “sarkanajā” koridorā. “Tas ir saistīts ar to, ka praksē ir bijuši neskaidri gadījumi un pārpratumi, kas radījuši problēmas,” skaidroja J. Krastiņa.

Nepavadītas skaidras naudas pārvietošanas gadījumā būs jāiesniedz skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācija.

Ar likuma izmaiņām paredzēts, ka nepavadītas skaidras naudas pārvietošanas gadījumā personai, kas var būt gan nosūtītājs, gan saņēmējs, gan pārstāvis, ir jāiesniedz skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācija. Termiņš ir noteikts 30 dienas no pieprasījuma brīža. Šī prasība izriet no regulas.

Kontrole uz valsts iekšējām robežām

Ceļojot Eiropas Savienības valstīs, piemēram, dodoties vai atgriežoties no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas u. c., skaidru naudu Latvijā var ievest un izvest bez ierobežojumiem. Šādā gadījumā summa 10 000 eiro vai lielākā apmērā ir jādeklarē tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu pieprasījuma.

Lai turpinātu nodrošināt skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas, ar likuma grozījumiem tiek saglabātas normas, kas paredz, ka persona, šķērsojot valsts iekšējo robežu, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma rakstveidā aizpilda skaidras naudas deklarāciju. Prasības par iesniedzamo informāciju ir iekļautas likumprojektā. VID jauno veidlapu, kas būs vienāda gan uz ES ārējām, gan iekšējām robežām, publicēs savā tīmekļvietnē.

Precizē soda sankcijas

Ar likuma grozījumiem precizētas normas par administratīvo atbildību, ja netiek pildītas normas par skaidras naudas deklarēšanu.

Pašreiz likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7. pants nosaka, ka par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu, šķērsojot valsts robežu, piemēro naudas sodu 20% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt.

Izmaiņas regulējumā paredz, ka sods varētu būt līdz 20% no nedeklarētās summas.

“Var būt situācijas, ka nedeklarēšana vai nepareiza deklarēšana ir saistīta ar valūtas kursa svārstībām, proti, personai nav bijis mērķa naudu nedeklarēt, bet izveidojās pārpratums, kas, iespējams, nebūtu tik bargi vērtējams,” skaidroja J. Krastiņa.

Likuma grozījumos noteiktas arī sankcijas par nepavadītas skaidras naudas veidlapas neiesniegšanu.

Diskusijas par deklarējamo summu

Spraigas diskusijas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā raisījās par skaidras naudas kontroli uz Latvijas iekšējām robežām pēc kompetento iestāžu pieprasījuma.

Piemēram, deputāti vēlējās noskaidrot, vai visas ES valstis ir ieviesušas prasību deklarēt skaidru naudu, ja tās ir vairāk par 10 000 eiro, izbraucot no vienas Eiropas Savienības valsts uz otru, jo regula neprasa piemērot skaidras naudas deklarācijas kontroli uz iekšējām ES robežām.

FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas juriste Liene Jenerte argumentēja, ka Francijā un Vācijā, līdzīgi kā Latvijā, arī ir noteikta kontrole skaidrai naudai, ja tiek pārvadāts vairāk nekā 10 000 eiro. Savukārt Spānijā nepieciešams deklarēt skaidru naudu, šķērsojot iekšējās robežas, ja summa gada laikā pārsniedz 100 000 eiro. Turpretī Luksemburgā, Austrijā, Portugālē un Beļģijā nauda ir jādeklarē tikai tad, ja to pieprasa muitas iestādes.

Īrijā, tāpat kā Lielbritānijā, ir tiesības veikt izlases pārbaudes, kā arī jāsniedz skaidrojums par summu, kas pārsniedz 6038 eiro.

Tiesa, šādi nosacījumi minētajās valstīs bija pirms vairākiem gadiem, kad līdzīgu regulējumu ieviesa arī Latvijā. Iespējams, likumdošana pašreiz ir mainījusies, piebilda L. Jenerte.

Ieviesa pēc “Moneyval” rekomendācijas

Skaidras naudas plūsmas kontroli ne tikai uz Latvijas ārējās robežas, bet arī iekšējās robežas ieviesa 2019. gada 1. jūlijā ar grozījumiem likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.

Uzzini vairāk >>

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārstāvis Edgars Ukrainskis atcerējās, ka regulējums ieviests pēc Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijām cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. “Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad tiek pārvietoti noziedzīgi iegūti līdzekļi, ir ierosināti kriminālprocesi un lietas nodotas kriminālvajāšanai,” atklāja VID pārstāvis.

Tika izvēlēta summa 10 000 eiro apmērā, jo šāds naudas daudzums ir jādeklarē arī uz ārējām ES robežām, norādīja E. Ukrainskis.

Summu varētu mainīt

Komisijas sēdē izskanēja jautājums, vai tas, ka Latvija noteikusi skaidras naudas pārbaudes uz iekšējām robežām, nav pretrunā ES pamatprincipiem, kas paredz brīva kapitāla un cilvēku kustību. Vai, braucot uz Igauniju vai Somiju, lai nopirktu lietotu automašīnu vai laivu, būtu jāpilda deklarācija par to, kur persona vēlas izlietot skaidru naudu?

J. Krastiņa atbildēja, ka nesaskata pretrunu, jo deklarācija nav obligāti jāaizpilda, to iesniedz tikai pēc amatpersonu pieprasījuma, tātad ir informācija, kāpēc ir jāiesniedz šāda deklarācija.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins pauda neizpratni, vai 10 000 eiro ir tik milzīga summa, ka palīdz cīnīties ar naudas atmazgāšanu, vai to nevajadzētu mainīt kā minimums pret 100 000 eiro. Turklāt šogad inflācija ir 21%, līdz ar to skaidru naudu vajadzētu atļaut pārvadāt bez pārbaudes vismaz līdz 12 000 eiro.

A. Kiršteinam piekrita arī deputāts Reinis Znotiņš. Viņaprāt, tas drīzāk rada nevajadzīgu birokrātiju, sarežģījumus cilvēkiem, kuriem ir nauda un kuri ceļo Eiropā. Iespējams, komisijā summu varētu pārskatīt un mainīt.

To, ka bažas par skaidras naudas deklarēšanu uz Latvijas iekšējām robežām ir pamatotas, secinājis arī deputāts Igors Pimenovs.

“Uz ko VID fokusējas, kontrolējot skaidras naudas apriti arī uz iekšējām robežām? Vai uz trešo valstu pilsoņiem? Domāju, ka šādai kontrolei ir jēga, ja tā fokusējas uz trešo valstu pilsoņiem, kuri šķērso ES iekšējās robežas. Grūti saskatīt jēgu, ja šādi tiek kontrolēti savi pilsoņi,” bilda deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Neņemot vērā spraigās diskusijas, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, skatot grozījumus likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” uz pirmo lasījumu, tos atbalstīja.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU