Freepik
Lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un īstenotu Eiropas Savienības (ES) regulas tiešu piemērošanu, 16. maijā stājas spēkā grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Tie attiecas uz skaidras naudas deklarēšanas veidlapu un tās iesniegšanas kārtību, kā arī precizē normas par administratīvo atbildību pārkāpumu gadījumos.
Tā kā ir stājusies spēkā jauna Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu, veikti arī grozījumi nacionālajā normatīvā – likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.
Grozījumos tiek skaidroti termini, kas ir skaidra nauda un kas – nepavadīta skaidra nauda.
LV portāla publikācijā par gaidāmajām izmaiņām Finanšu ministrija iepriekš norādīja, ka jaunajā regulā izvērstāk noteikts, kas ir skaidra nauda. Piemēram, tā ir ne tikai monētas un banknotes, bet arī ceļojuma čeki, čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un tamlīdzīgi, kas parakstīti, nenorādot saņēmēju, kā arī preces, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, piemēram, monētas, kas satur vismaz 90% zelta, zelta gabali, stieņi u. c.
Ar jaunu pantu grozījumos tiek arī noteikts, kas ir nepavadīta skaidra nauda. Tā ietver visus iepriekšminētos naudas veidus, ja tos pārvieto bez pārvadātāja, piemēram, pasta sūtījumos, kurjerpastā, nepavadītā bagāžā vai konteinerkravās.
Līdz ar likuma 4. panta paplašināšanu ar ceturto daļu noteikts, ka Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "iii" punktā minētās deklarējamās skaidrās naudas vērtību nosaka likumā "Par valsts proves uzraudzību" minētā Latvijas proves iestāde un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktā iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā un veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.
Ar likuma grozījumiem precizēts 5. pants. Tas nosaka, ka persona, kurai saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 1. punktu ir pienākums deklarēt skaidru naudu, aizpilda skaidras naudas deklarāciju saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 2. punktu, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un, šķērsojot valsts ārējo robežu, iesniedz deklarāciju konkrētai kompetentās iestādes amatpersonai.
Muitas kontroles punktos robežšķērsošanas vietās, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, muitas robežu šķērso un skaidras naudas deklarāciju iesniedz "sarkanajā koridorā".
Ja fiziska persona šķērso valsts ārējo robežu, jādeklarē summas, kas skaidrā naudā ir 10 000 eiro vai lielākā vērtībā.
Likums ir papildināts ar 5.1 un 5.2 pantu. 5.1 pantā noteikts, ka fiziskā persona, kura, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijā vai izved no tās skaidru naudu 10 000 eiro vai vairāk, pirms skaidras naudas izvešanas no Latvijas vai pēc skaidras naudas ievešanas Latvijā pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma aizpilda skaidras naudas deklarāciju, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un iesniedz deklarāciju konkrētai kompetentās iestādes amatpersonai.
5.1 pantā noteikta informācija, kas ir jānorāda šajā deklarācijā.
Valsts ieņēmumu dienests jauno veidlapu, kas ir vienāda gan uz ES ārējām, gan iekšējām robežām, publicēs savā tīmekļvietnē.
5.2 pantā ir paredzēta kompetentās iestādes rīcība un personas pienākumi skaidras naudas kontroles laikā.
Ar likuma grozījumiem precizētas normas par administratīvo atbildību, ja netiek pildītas normas par skaidras naudas deklarēšanu. Atbilstoši izmaiņām regulējumā sods varētu būt līdz 20% no nedeklarētās summas.
Administratīvā pārkāpuma procesu veic Valsts ieņēmumu dienests.
Plašāk par tēmu >>
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
