Kriptoaktīvu nozari turpmāk regulēs un uzraudzīs: ar ko jārēķinās komersantiem Latvijā

Daļa kriptoaktīvu, proti, tie, kas kvalificējas kā finanšu instrumenti, jau iepriekš tika pakļauti regulējumam, kas izrietēja no Finanšu instrumentu tirgus likuma. Turpmāk finanšu tirgus pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, brokeru sabiedrības, fondu pārvaldnieki u. c. –, kuri vēlēsies darboties MiCA (Regulation on crypto-assets markets) regulētajā jomā, tiks ietekmēti.

Regula (ES) 2023/1114 noteiks, kādas prasības būs jāpilda personām, kuras iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, un tiem, kuri sniedz pakalpojumus saistībā ar kriptoaktīviem.

Jaunā regula pilnībā stāsies spēkā 2024. gada 30. decembrī, daļēji pat agrāk – 2024. gada 30. jūnijā –, tāpēc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vēl ir pietiekami daudz laika, lai pielāgotos noteikumiem.

Kontrole aptvers plašāku ar kriptoaktīviem saistīto loku. Arī citiem kriptoaktīviem tiks pieprasīts, lai to emitents gatavotu “balto grāmatu”, kas būs attiecīgā kriptoaktīva apraksts.

“Baltā grāmata” pirms tās publicēšanas nebūs jāapstiprina pie pārraugošās iestādes, proti, Latvijas Bankas. Tās forma un saturs vēl nav zināms. Tehniskie standarti ir izstrādes stadijā, bet secināms, ka “baltās grāmatas” saturs un prasības ir aizgūti pēc analoģijas no finanšu instrumentiem piemērojamajām prasībām, tomēr faktiskais regulējums (prasības) varētu būt salīdzinoši “vieglāks”.

Līdzīgi varētu būt ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Tiem piemērojamās prasības izstrādātas pēc analoģijas ar finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējiem piemērojamajām prasībām, bet, šķiet, tās arī būs “vieglākas” nekā citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Minimālā kapitāla prasība, atļaujas saņemšana un nokļūšana uzraugāmo iestāžu sarakstā

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs būt gan esošie finanšu tirgus dalībnieki (kredītiestādes, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operators, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki), gan jaunpienācēji – juridiskās personas, kuras vērsīsies Latvijas Bankā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai. Jaunajiem tirgus dalībniekiem būs jāiesniedz nepieciešamā dokumentu pakete. Pēc tam Latvijas Banka izvērtēs, vai izsniegt attiecīgo atļauju. Arī esošajiem finanšu tirgus dalībniekiem (pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas) būs jāvēršas Latvijas Bankā, lai uzsāktu darbību jaunajā nozarē.

Šobrīd Eiropas Savienības līmenī norit darbs pie tehnisko standartu projektu izstrādes, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj pieteikumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai. Savukārt paralēli likumdevējs strādā pie MiCA regulējuma pilnveidošanas, respektīvi, papildus tehnisko standartu izstrādei katras dalībvalsts kompetentās iestādes var precizēt atsevišķus noteikumus, pārejas termiņus, prasības vai administratīvos sodus saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu jomu.

Minimālā kapitāla prasības, ņemot vērā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu veidus, būs robežās no 50 000 līdz 150 000 eiro. Prasība ir saprotama no uzraudzības un kopējā finanšu tirgus aspekta –, nosakot minimālā kapitāla slieksni, tiek veicināta pārliecība, ka jaunpienācējs tirgū būs pietiekami turīgs, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja sekmīgu un ilgtspējīgu darbību. Atliek cerēt, ka Latvijā esošie uzņēmēji, kuri iesaistījušies un sekmīgi darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sfērā, veiksmīgi sagatavosies un adaptēsies, piebiedrojoties citām relatīvi jaunām finanšu tirgus apakšnozarēm, kā, piemēram, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs trīs galvenie jaunumi – atļaujas saņemšanas pienākums, minimālā kapitāla prasība un nokļūšana uzraugāmo iestāžu sarakstā.

MiCA ieviešana stiprinās uzticamību kriptoaktīvu industrijai, jo tā lielā mērā kļūs par regulētu un uzraudzītu industriju. Vienlaikus jācer, ka dokumentācijas apjoms un saturs neradīs pārmērīgu slogu jaunpienācējiem. Arī MiCA regulas preambulā rosināts, lai uzņēmumi netiktu pakļauti pārmērīgam un nesamērīgam administratīvajam slogam. No nozari pārraugošās iestādes Latvijā – Latvijas Bankas – pašreiz nav publiski izskanējis, vai tā ir plānojusi precizēt noteikumus. Tāpat nav zināms, vai tiek plānota maksa par izsniedzamajām atļaujām (licencēm) vai gada maksa saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Jāpiebilst, ka ar pēdējiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (kas pieņemti Saeimā 2023. gada 23. novembrī) no minētā likuma paredzēts izslēgt terminus “virtuālā valūta” un “virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs”, tos aizvietojot ar MiCA ieviestajiem terminiem – “kriptoaktīvs”, “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” – u. c. saistītajiem terminiem. Tādējādi pēc minēto grozījumu stāšanās spēkā (paredzēts no 2024. gada 1. jūlija) kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji kļūs par šī likuma subjektiem, un tiem tiks piemērotas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumiem, līdzīgi kā tas patlaban attiecas uz citiem finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējiem.