Klientu izpēte būs jāveic kriptoaktīvu pakalpojumiem vismaz 1000 eiro vērtībā

Veidojot juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru, ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā tiek transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES.

Likums papildināts ar 18.⁴ pantu, nosakot pienākumu juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) uzturēt un aktualizēt informāciju par juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju.

Regulējums neaptvēra visus kriptoaktīvu pakalpojumus

Lai nacionālais regulējums atbilstu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām, uz likumprojekta otro – galīgo – lasījumu (grozījumi tika skatīti steidzamības kārtībā) Finanšu ministrija (FM) iesniedza vairākus priekšlikumus, kas definē kriptoaktīva jēdzienu un ar to saistītās normas.

Līdz šim likuma 1. pantā iekļautie termini “virtuālā valūta” un “virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs” neaptver visus kriptoaktīvu pakalpojumu veidus, ko nosaka FATF rekomendācijas, vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādīja FM.

Saskaņā ar FATF rekomendācijās noteikto terminoloģiju virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējs savas darbības veic citu fizisko un juridisko personas vārdā vai labā, un tās ietver:

1) virtuālo aktīvu, fiat valūtu un centrālās bankas valūtu maiņu;

2) viena vai vairāku virtuālo aktīvu veidu maiņu;

3) virtuālo aktīvu pārvedumus;

4) virtuālo aktīvu vai tādu instrumentu glabāšanu un/vai pārvaldību, kas nodrošina kontroli pār virtuālajiem aktīviem;

5) līdzdalību finanšu pakalpojumos un to sniegšanu saistībā ar emitenta piedāvājumu un/vai virtuālo aktīvu pārdošanu.

Paplašina subjektu loku, kas veic darbības ar kriptoaktīviem

Ņemot vērā FATF ieteikto kriptoaktīvu terminoloģiju, ar grozījumiem NILLTPFN likuma 1. pantā noteiktie termini “virtuālā valūta” un “virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs” aizstāti ar terminiem “kriptoaktīvs” un “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”, tādējādi paplašinot subjektu loku, kas veic darbības ar kriptoaktīviem.

Likumā noteikts, ka kriptoaktīvs ir digitāls vērtības atveidojums, ko var digitāli tirgot vai nodot un izmantot maksājumiem vai ieguldījumiem. Kriptoaktīvs neietver valstu centrālo banku emitētas valūtas, vērtspapīra vai digitālu cita finanšu aktīva atveidojumu.

NILLTPFN likums arī papildināts ar terminu “kriptoaktīvu pārvedums”, nosakot, ka kriptoaktīvu pārvedums ir jebkurš darījums, kura mērķis ir pārvietot kriptoaktīvus no vienas sadalītās virsgrāmatas adreses, kriptoaktīvu konta vai ierīces, kas ļauj glabāt kriptoaktīvus, uz citu sadalītās virsgrāmatas adresi, kriptoaktīvu kontu vai ierīci un kuru veic vismaz viens kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas iniciatora vai kriptoaktīvu saņēmēja vārdā neatkarīgi no tā, vai iniciators un kriptoaktīvu saņēmējs ir viena un tā pati persona, un neatkarīgi no tā, vai iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir viena un tā pati persona.

Lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji spētu tehniski sagatavoties ar šiem grozījumiem uzlikto pienākumu izpildīšanai, grozījums par NILLTPFN likuma 1. panta papildināšanu ar terminiem “kriptoaktīvs”, “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” un “kriptoaktīvu pārvedums” stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.

Prasības pakalpojumiem no 1000 eiro

Lai ieviestu FATF rekomendācijās norādītās prasības par informācijas apjomu, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, veicot kriptoaktīvu pārvedumu, iegūst par kriptoaktīvu pārveduma iniciatoru un saņēmēju, kā arī citas prasības, kas ir jāievēro šādu kriptoaktīvu pārvedumu gadījumā, NILLTPFN likums papildināts ar 11.² pantu “Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās papildu prasības attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem”.

Grozījumu mērķis ir pēc iespējas samazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kas rodas, sniedzot kriptoaktīvu pakalpojumus, norāda FM.

Jaunie likuma grozījumi paredz, ka klienta izpēte tiek veikta, ja kriptoaktīvu pakalpojuma apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

“Konkrētais regulējums ieviesīs FATF rekomendācijās paredzēto “Travel rule”, kas uzliek par pienākumu arī kriptoaktīvu sniedzējiem, līdzīgi kā bankām, katrai transakcijai pievienot klienta vārdu un personas kodu vai uzņēmuma reģistrācijas numuru, vai, ja tas nav iespējams, unikālo maksājuma identifikatoru. Kompānijām, kas Latvijā ir reģistrētas kā elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzējas, šīs prasības būs jāievieš līdz 2024. gada jūlijam,” skaidro biedrības “Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija” valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Uzkrās informāciju par kriptoaktīvu pārvedumu

Likuma grozījumi nosaka: ja kriptoaktīvu pārveduma apmērs ir mazāks par 1000 eiro, tad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam noteikts iegūt ziņas par kriptoaktīvu pārveduma iniciatora un saņēmēja – fiziskās personas – vārdu un uzvārdu vai, ja pārveduma iniciators un saņēmējs ir juridiskā persona, nosaukumu un unikālo darījuma identifikatoru.

Saskaņā ar FATF rekomendācijām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iegūs un uzkrās precīzu un aktuālu informāciju par kriptoaktīvu pārveduma iniciatoru un saņēmēju, priekšlikumu pamatojumā norādījusi FM.

Minētā informācija atbilstoši FATF rekomendācijām ir jāsniedz citām finanšu iestādēm vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam, Finanšu izlūkošanas dienestam, tiesībaizsardzības iestādēm un citiem kriptoaktīvu pārveduma saņēmējiem.

Lai uzņēmumi nebēgtu no Latvijas

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas valdes loceklis M. Puķe uzskata, ka grozījumu mērķis ir ieviest FATF rekomendācijas, kas palīdzēs iegūt labāku vērtējumu jaunajā Latvijas finanšu sektora novērtējumā, kas tiks veikts 2024. gada beigās.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka “būtu bijis labāk, ja Latvija nebūtu steigusies ar NILLTPFN likuma grozījumu ieviešanu, jo 2024. gada beigās stāsies spēkā grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006, un tad šis regulējums tiks ieviests visā Eiropas Savienībā”.

Finanšu izlūkošanas dienests jaunajā Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam ir norādījis, ka virtuālo aktīvu popularitātes dēļ ir pieaudzis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks. Šis ir viens no trim jaunajiem riskiem, kas skar Latvijas finanšu sistēmu un kas tuvākajā nākotnē ir jāsamazina ar atbilstošiem pasākumiem.

Savukārt M. Puķe norāda, ka “kriptoaktīvu nozare pēdējo gadu laikā ir gājusi cauri nozīmīgam attīrīšanās procesam”.

“Regulēta kriptoaktīvu nozare vairs netiek uzskatīta par nesamērīgu risku,” saka nozares pārstāvis. “Kā rāda dažādi pētījumi, kriptoaktīvu nozares riskus var salīdzināt ar komercbanku nozares risku naudas atmazgāšanas jomā. Par to liecina arī fakts, ka daudzas lielās bankas, institucionālie investori sāk uztvert kriptovalūtu kā vēl vienu aktīvu klasi, kuru var brīvi un droši tirgot. Iespējams, jau drīzumā redzēsim to, ka pensiju fondu 2. un 3. līmeņi tiks ieguldīti biržā tirgotajos kriptovalūtu fondos.”

M. Puķe uzskata, ka “pēdējos gados finanšu jomā bieži redz uzraugu un politikas veidotāju vēlmi pārregulēt, kā rezultātā šīs nozares biznesi pārceļas uz kaimiņvalstīm. Lietuva pēdējos gados ir pieredzējusi izrāvienu finanšu tehnoloģiju attīstības jomā, un šis sektors ir radījis desmitiem miljonos eiro mērāmus ienākumus nodokļos, kā arī tūkstošiem augsti apmaksātas darbavietas. Mums ir jācīnās pret naudas atmazgāšanu, tomēr regulējumam ir jābūt tādam, lai uzņēmumi nebēgtu no Latvijas”.