Labdien! Vai taisnība, ka, sākot ar 2019. gada beigām, zemesgrāmata neuztur tos apgrūtinājumus, kas noteikti uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Aizsargjoslu likuma pamata, bet jau ierakstītos šāda veida apgrūtinājumus pakāpeniski dzēsīs? Vai informāciju par šiem apgrūtinājumiem zemesgrāmata pati iegūst no Kadastra informācijas sistēmas? Vai arī pietiek, ja iepriekš minētos apgrūtinājumus reģistrē tikai Kadastra informācijas sistēmā?
Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 17. panta nosacījumiem (grozījumu redakcijā, kas stājās spēkā 01.12.2019.) zemesgrāmatas III daļas 1. iedaļā ieraksta lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, kā arī atzīmes par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem – ēku, ūdens lietošanu un ceļa servitūtu.
Savukārt likuma pārejas noteikumu 19. punkts noteic, ka, izskatot nostiprinājuma lūgumu, kas saņemts pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 17. pantā, tiesa dzēš apgrūtinājumus, kuri neatbilst šā likuma 17. panta nosacījumiem, jo turpmāk tos uzturēs VZD Kadastra informatīvā sistēma.
Tātad nekustamā īpašuma nodalījumā tiek dzēsti apgrūtinājumi, kuri, piemēram, ierakstīti saskaņā ar pirkuma līgumiem, kas noslēgti atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un ir saistīti ar kopīpašumā esošās daļas lietošanu, apgrūtinājumi, kuri ierakstīti uz Aizsargjoslu likuma pamata kā gaisvadu tīkli, elektrotīkli u. tml. Nekādā gadījumā netiek dzēstas tādas lietu tiesības kā servitūti un atzīmes par servitūtiem, valsts nozīmes kultūras pieminekļi u. tml.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!