Izmaiņas PVN maksātāju reģistrācijā un reģistrācijas sliekšņa noteikšanā no 2025. gada

Pievienotās vērtības likuma grozījumi stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 6. janvāra tiešsaistes seminārā “Reģistrācija PVN maksātāju reģistrā no 2025. gada”1 Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza skaidroja:

• kā no šā gada aprēķināt PVN reģistrācijas slieksni;
• kas ir atliktā reģistrācija;
• kas ir PVN “karantīnas” jeb pārejas periods.

Tāpat viņa atgādināja par likuma normām, kas nav mainījušās, piemēram, iespēju reģistrēties PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku.

Šajā publikācijā aplūkotās izmaiņas reģistrācijas kārtībā un apgrozījuma sliekšņu noteikšanā, kā arī atliktās reģistrācijas un “karantīnas” perioda ieviešana ir tikai daļa no PVN likuma grozījumiem. Grozījumu anotācijā norādīts, ka to mērķis ir pārņemt Eiropas Savienības (ES) direktīvas, lai vienkāršotu PVN piemērošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 

Kad rodas pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā

Ir vairākas situācijas, kad nepieciešams reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

Šajā reģistrā, neņemot vērā reģistrācijas slieksni, ir jāreģistrējas, ja uzņēmums:

• saņem pakalpojumus no ES vai trešo valstu nodokļa maksātājiem;
• sniedz pakalpojumus ES nodokļa maksātājiem.

Piemēram, tiek saņemti pakalpojumi no platformām “Amazon”, “Etsy”, “Ebay”, “Booking”, “Facebook”, “Instagram”, “Google” (no 2025. gada 1. jūlija gaidāmas regulējuma izmaiņas).

SVARĪGI! PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas pirms šo pakalpojumu saņemšanas neatkarīgi no darījumu apjoma.

PVN reģistrā jāreģistrējas, ja:

• tiek veikti ar PVN apliekami darījumi (var ņemt vērā reģistrācijas slieksni).

Kad ir tiesības nereģistrēties

Tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā ir tad, ja:

• tiek pārdotas preces un sniegti pakalpojumi, nepārsniedzot reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro kalendāra gadā;
• tiek iegādātas preces ES valstīs, nepārsniedzot 10 000 eiro kalendāra gadā.

Piemēram, uzņēmums sev pērk pamatlīdzekli – automašīnu – ES dalībvalstī. Ja darījuma slieksnis pārsniedz 10 000 eiro, tad jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā.

Jaunums: reģistrācijas sliekšņa summā (50 000 eiro) iekļauj arī noteiktus ar nodokli neapliekamus darījumus

Likumā 50 000 eiro slieksnis bija noteikts arī līdz šim, un tas nav grozīts. Taču tagad ir mainīta sliekšņa noteikšanas metodika.

Proti, aprēķinā tiek iekļauta ne tikai ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība, bet arī ar PVN neapliekamie darījumi, kas minēti likuma 52. panta pirmās daļas 20., 21., 22., 24., 25. un 26. punktā.

Piemēram, tie ir:

• apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumi;
• finanšu un nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi;
• ieguldījumu fondu, apdrošināšanas sabiedrību pārvaldes pakalpojumi;
• dzīvojamo telpu īres pakalpojumi;
• atlīdzība par likumiskās zemes lietošanas tiesībām (iepriekšējā piespiedu noma).

Svarīgi, ka aprēķins tiek veikts kalendāra gadā – no 1. janvāra līdz 31. decembrim (iepriekš slieksnis tika aprēķināts par pēdējiem 12 mēnešiem).

Ar katra nākamā gada 1. janvāri slieksni atkal sāk skaitīt no nulles.

50 000 eiro sliekšņa aprēķinā nav jāiekļauj:

• pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu pārdošanas vērtība (piemēram, ja uzņēmums pārdod saimnieciskajā darbībā izmantotas mēbeles, tad to vērtību PVN reģistrācijas slieksnim neņem vērā);
• slieksnī iekļaujamie neapliekamie ienākumi, ja tiem ir gadījuma raksturs, tie ir netipiski un nepārprotami atšķiras no ikdienas saimnieciskās darbības veida (piemēram, ja tiek pārdots nekustamais īpašums).

Ja 50 000 eiro sasniegti, veicot tikai ar nodokli neapliekamus darījumus, tad nav obligāti jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā.

Semināra laikā, atbildot uz jautājumu par to, kādēļ sliekšņa aprēķinā iekļauti arī ar PVN neapliekami darījumi, D. Bereza uzsvēra, ka reģistrācijas slieksnis noteikts, lai atvieglotu prasības mazajiem uzņēmumiem. Savukārt, iekļaujot noteikta veida neapliekamos darījumus sliekšņa aprēķinā, mazie uzņēmumi tiek nošķirti no lielākiem. Piemēram, ja uzņēmums veic apjomīgus, ar PVN neapliekamus darījumus, kas ir saistīti ar nekustamo īpašumu, finansēm un apdrošināšanu, tad tas vairs nav uzskatāms par mazu uzņēmumu.

Kas ir atliktā reģistrācija

Ja PVN reģistrācijas slieksnis – 50 000 eiro – tiek pārsniegts ne vairāk kā par 10% (5000 eiro), tad uzņēmējam ir tiesības atlikt reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā līdz gada beigām.

Likumā gan šāda jēdziena – atliktā reģistrācija – nav, piebilst D. Bereza, bet tas tiek izmantots sarunvalodā.

Praksē tas nozīmē to, ka turpmāk, pārsniedzot 50 000 eiro slieksni, nav tūlīt jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN, kā tas bija līdz šim. Tagad ir paredzēta iespēja atlikt reģistrāciju līdz gada beigām, ja sliekšņa pārsniegums nav lielāks par 5000 eiro.

Tātad, ja kopsummā gadā nebūs pārsniegti 55 000 eiro, tad PVN būs jāsāk maksāt no nākamā gada 1. janvāra.

Piemērs: SIA “A” 2025. gada 26. septembrī pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni. Kopējā darījumu vērtība ir 51 000 eiro. Uzņēmums 2025. gada 19. novembrī iesniedz iesniegumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā. VID 2025. gada 25. novembrī pieņem lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā ar 2026. gada 1. janvāri (atliktā reģistrācija). PVN jāsāk maksāt no 2026. gada 1. janvāra.

Ja ir plānots izmantot atlikto reģistrāciju, tad jāinformē VID, ka uzņēmumu PVN maksātāju reģistrā vajag iekļaut ar 2026. gada 1. janvāri. Taču, ja būs pārsniegts 55 000 eiro slieksnis, tad šī informācija VID jāsniedz vienas darba dienas laikā, jo šādā gadījumā reģistrā jāreģistrējas uzreiz.

Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums būs vai nebūs reģistrēts PVN maksātāju reģistrā, tāpat saglabāsies pienākums samaksāt PVN no pārsnieguma summas virs 55 000 eiro.

PVN reģistrācijas iesnieguma termiņi

Kas ir “karantīnas” jeb pārejas periods

Ja 2024. kalendāra gadā ir pārsniegts 50 000 eiro slieksnis, tad šogad (2025. gadā) ir jāturpina maksāt PVN – neatkarīgi no apgrozījuma.

“Karantīnas” periodā uzņēmējs nevar brīvprātīgi izslēgt sevi no VID PVN maksātāju reģistra.

Ja 2024. gadā ir pārsniegts 50 000 eiro slieksnis, tas ir aprēķināts pēc 2025. gada likuma normu kritērijiem un līdz 2025. gada 15. janvārim:

• ir iesniegts iesniegums reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, tad PVN par 2025. gada apliekamajiem darījumiem jāsāk maksāt no reģistrācijas brīža;
• nav iesniegts iesniegums reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, tad PVN par 2025. gada apliekamajiem darījumiem jāsāk maksāt no 2025. gada 1. janvāra.

Kā jāmaksā PVN, pārsniedzot dažādus sliekšņus

Vai fiziskajai personai, kas pārdod preces internetā, jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un citi jautājumi

Videosemināra izskaņā D. Bereza atbildēja uz vairākiem jautājumiem. Sniedzam ieskatu dažos no tiem. VID speciāliste norādīja, ka par atsevišķām situācijām būtu nepieciešams iegūt vairāk informācijas, lai varētu atbildēt precīzi.

• Kad jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, ja uzsāk preču pārdošanu ES vai trešajās valstīs?

Lai sniegtu atbildi, jāzina, kā notiek šī tirdzniecība. Ja tirdzniecība notiek Latvijā – šeit fiziski atrodas veikals, kurā var iepirkties jebkurš, – tad ir jāņem vērā reģistrācijas slieksnis. Ja preces tiek pārdotas ES un/vai trešajās valstīs, arī ir jāņem vērā reģistrācijas slieksnis, kuru sasniedzot nepieciešams reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

Savukārt, ja preces tiek pārdotas interneta vietnēs (platformās), piemēram, “Amazon” u. c., tad, iespējams, ir saņemts platformas izmantošanas pakalpojums. Pirms šī pakalpojuma saņemšanas personai ir jāreģistrējas par PVN maksātāju.

Var būt vēl citas nianses, kas jāņem vērā.

• Kurā brīdī vajadzētu reģistrēties VID, ja platformā “Amazon” tiek pārdotas digitālās grāmatas?  

Visticamāk, tiek saņemts šīs platformas izmantošanas pakalpojums. Pirms tam personai ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.

• Amatnieks 2024. gadā sāka tirgot preces “Etsy” platformā un nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. Visas preces ir nosūtītas uz ASV. Ja viņš reģistrējas 2025. gadā, par ko maksāt PVN? Kādu atskaiti sniegt? Pārdoto preču vērtība ir 300 eiro.

Šajā gadījumā ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no sliekšņa un darījuma apmēra. PVN būs jāmaksā par pakalpojumiem, kas saņemti no platformas. 

• Vai persona, kas 2024. gada novembrī reģistrējās PVN maksātāju reģistrā, jo izmanto tiešsaistes pakalpojumus citās ES valstīs un trešajās valstīs, šogad, kamēr darījumu summa nav sasniegusi 50 000 eiro, var dzēst sevi no reģistra?

Ja saņemat pakalpojumu no platformas vai sniedzat tajā pakalpojumu, tad jums pašlaik jāpaliek PVN maksātāju reģistrā. Tiem, kas saņem vai sniedz pakalpojumus interneta platformās, izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija.

• Vai, pārdodot nekustamo īpašumu, kas pieder uzņēmumam, uzņēmums kļūst par PVN maksātāju, ja darījuma summa pārsniedz 50 000 eiro?

Ja tas ir uzņēmuma nekustamais īpašums, kas tiek izmantots saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzeklis, tad pārdoto pamatlīdzekļu vērtība nav jāiekļauj PVN sliekšņa aprēķinā. Savukārt, ja uzņēmums nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību – pērk nekustamo īpašumu, lai to pārdotu, – tad, iespējams, ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, kad tiek sasniegts noteiktais slieksnis.

• Vai nekustamo īpašumu starpniekiem PVN tiek piemērots atšķirīgi?

Nozīme ir tam, kāda veida nekustamie īpašumi tiek pārdoti. Nelietotu (jaunu) nekustamo īpašumu pārdošanas ienākums ir apliekams ar PVN. Savukārt, ja tiek pārdots lietots nekustamais īpašums un par darījumu nav jāmaksā nodoklis, tad nevajag obligāti reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Savukārt, ja tiek veikts darījums, kas apliekams ar PVN, bet pārējie darījumi ar nodokli nav apliekami un ir ieskaitāmi PVN sliekšņa aprēķinā, tad jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā.

• Ja fiziskā persona pārdod savu dzīvokli, vai viņai jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā?

Svarīgi saprast, vai persona veic saimniecisko darbību PVN likuma izpratnē. Ja fiziskā persona pārdod savu vienīgo nekustamo īpašumu – dzīvokli –, tad viņai nav jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. PVN likumā ir noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tostarp jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciskā darbība). Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana nolūkā sistemātiski gūt no tā ienākumus šī likuma izpratnē arī ir saimnieciskā darbība.

• Uzņēmums 2024. gada decembrī ir kļūdaini reģistrējies PVN maksātāju reģistrā un pēc 10 dienām tika no tā izslēgts, jo neatbilda reģistrācijas prasībām. Vai tiešām 2025. gadā uzņēmumam jāreģistrējas atkārtoti?

Ja 2024. gadā uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 50 000 eiro (apliekamo un neapliekamo darījumu vērtība kopā), tad ir jāiesniedz atkārtots iesniegums reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā.

1 VID tīmekļvietnes sadaļā “Aktualitātes” > “VID semināru materiāli” ir ievietots šī semināra ieraksts, kā arī prezentācija, kurā jaunās reģistrācijas normas paskaidrotas ar piemēriem un atsaucēm uz konkrētiem likuma pantiem. Semināra dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus. Uz daļu no tiem atbildes ir atrodamas videoierakstā. Kā norādīja VID pārstāvji, atbildes uz pārējiem jautājumiem tiks sagatavotas un pievienotas semināra materiāliem.