Valsts amatpersona no 2004. gada maija līdz 2016. gada oktobrim atradās dienestā Ieslodzījuma vietu pārvaldēs struktūrās (cietums). No dienesta Ieslodzījuma vietu pārvaldē amatpersona pēc paša vēlēšanās tika atvaļināta saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar specialajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 47. panta, pirmās daļas 1. p. un iestājās dienestā NBS (Jūras spēki, Zemessardze). Militārā dienesta likuma 48. panta otrajā daļā noteikts: “Karavīram izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku profesionālajā dienestā (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim – aktīvajā dienestā un ierindas dienestā), obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, valsts aizsardzības militārajā dienestā, Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm un citas valsts bruņotajos spēkos nodienēto laiku, bet karavīram, kurš pieņemts aktīvajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, arī 80 procentus no civilajās iestādēs nostrādātā laika.” Kā zināms, dienests Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldē faktiski veido vienotu sistēmu (skat. AT Senāta tiesas spriedumu lietā Nr. SKA-131/2011 6. p.). Kāpēc dienests Ieslodzījuma vietu pārvaldē netiek ieskaitīts izdienas stāžā? Vai nepilnības Militārā dienesta likuma 48. panta otrajā daļā (nav minēta Ieslodzījuma vietu pārvalde) pieļauj nevienlīdzīgu attieksmi izdienas stāža aprēķināšanā amatpersonai, kura dienēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē, un amatpersonām, kuras dienēja Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un pēc tam iestājās un turpina dienestu NBS?
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Aizsardzības ministrija (AM), atbildot uz jautājumu, kāpēc dienests Ieslodzījuma vietu pārvaldē atbilstoši Militārā dienesta likuma 48. panta otrajai daļai netiek ieskaitīts karavīra izdienas stāžā, norāda, ka līdz 2000. gada 1. janvārim Ieslodzījumu vietu pārvalde bija Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, un attiecīgi pārvaldē nodienētais laiks atbilstoši toreiz spēkā esošajam likumam “Par Aizsardzības spēkiem” (zaudēja spēku ar 2002. gada 1. jūliju) tika ieskaitīts aktīvajā dienestā iesaukto personu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu.
Proti, likuma “Par Aizsardzības spēkiem” 46. panta sestā daļa paredzēja:
“Aktīvajā dienestā iesaukto personu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, tiek ieskaitīts citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā, Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs nodienētais laiks, kā arī 80 procenti no civilajās iestādēs nostrādātā laika. Piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieka atestācijas rezultātiem. Izdienas pensija tiek maksāta tikai tām personām, kuras nesaņem citas valsts pensiju.”
Pēc strukturālām reformām no 2000. gada 1. janvāra Ieslodzījumu vietu pārvalde nonāca Tieslietu ministrijas padotībā.
Tajā laikā nedz likums “Par Aizsardzības spēkiem”, nedz tā vietā pieņemtais Militārā dienesta likums (stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā) netika papildināts ar atsevišķu atrunu par Ieslodzījumu vietu pārvaldē nodienētā laika ieskaitīšanu karavīra izdienas stāžā. Šī iemesla dēļ dienests Ieslodzījuma vietu pārvaldē pašlaik netiek ieskaitīts karavīra izdienas stāžā.
AM, virzot kārtējos grozījumus Militārā dienesta likumā, plāno vērtēt iespēju papildināt tā 48. panta otro daļu ar norādi, ka karavīra izdienas stāžā ieskaita arī pēc 2000. gada 1. janvāra Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodienēto laiku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
