FOTO: Freepik.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, parlaments to skata divos lasījumos.
2025. gada 8. maijā Saeima izskatīšanai nodevusi tikai vienu likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (turpmāk – likumprojekts) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Tā mērķis ir noteikt kārtību, kādā stacionārā ārstniecības iestādē uzņem un izvērtē nepilngadīgu pacientu, nepieciešamības gadījumā iesaistot tiesu un nodrošinot nepārtrauktu obligātu narkoloģiskās palīdzības procesu nepilngadīgajiem ar pārmērīgu, kaitējošu vielu lietošanas traucējumiem vai ar konstatētu atkarību.
Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju plānotās izmaiņas izstrādātas, reaģējot uz tiesībsarga 2024. gada 8. augusta ziņojumā “Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas” (turpmāk – tiesībsarga ziņojums) uzskaitītajiem trūkumiem narkoloģiskās ārstēšanas nodrošināšanā bērniem.
Šobrīd Ārstniecības likuma 61. pants paredz, ka alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi pēc viņu vēlēšanās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā.
Savukārt Ārstniecības likuma 62. pantā noteikts, ka gadījumos, kad sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu lietošanu, piedalīšanos azartspēlēs vai datorspēlēs slimnieks izdara sabiedriski bīstamas darbības, sistemātiski izdara administratīvos pārkāpumus vai ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuvākos radiniekus vai sabiedrību, nepilngadīgajiem tiek piemēroti likumā noteiktie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Vienlaikus atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 48. panta piektajai daļai bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija MK noteiktajā kārtībā.
Līdzīgi arī BTAL 49. panta trešajā daļā paredzēts, ka bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija MK noteiktajā kārtībā.
Abos norādītajos gadījumos, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic, ja saņemta bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišana.
Iepriekš minētās, spēkā esošās tiesību normas ir viens no tiesībsarga ziņojumā akcentētajiem trūkumiem. Proti, Ārstniecības likumā noteiktais, ka alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi, ir pretrunā BTAL norādītajam, ka bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana.
Tādējādi likumprojekts paredz papildināt Ārstniecības likumu ar 64.1 pantu, nosakot, ka ārstniecības iestādei, kurā nepilngadīgais nonācis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, ir tiesības ierobežot nepilngadīgajiem Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības – tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību –, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai, lai nodrošinātu veselības aizsardzību, par to informējot nepilngadīgo un viņa likumisko pārstāvi, tostarp izskaidrojot noteikto ierobežojumu būtību.
Piedāvātie grozījumi Ārstniecības likumā paredz, ka stacionārā ārstniecības iestāde 72 stundu laikā izvērtēs nepilngadīgā, kurš pārmērīgi lietojis atkarību vielas, veselības, dzīvības un sociālos riskus, kā arī pieņems lēmumu par obligātās ārstēšanas nepieciešamību. Ja tiks pieņemts lēmums par obligāto ārstēšanu, to nekavējoties nosūtīs apstiprināšanai tiesai.
Kā iepriekš norādījusi Veselības ministrija, procesā tiks iesaistīti arī sociālie dienesti, bāriņtiesa un policija, kas sniegs vajadzīgo informāciju risku izvērtēšanai:
“Turpretī tiesas apstiprinātais lēmums par obligāto ārstēšanu būs nekavējoši izpildāms, un ārstniecības iestādei būs jānodrošina nepilngadīgā nogādāšana uz turpmākās narkoloģiskās ārstēšanas vietu. Lēmumu varēs arī pārsūdzēt, kas tiesai būs jāizskata piecu dienu laikā, izvērtējot iesniegtos argumentus. Ja nepilngadīgais patvaļīgi atstās ārstniecības iestādi, informācija tiks nodota Valsts policijai un likumiskajam pārstāvim.”
Respektīvi, likumprojektā noteikts, ka nepilngadīgais, viņa likumiskais pārstāvis vai advokāts 10 dienu laikā no tiesneša lēmuma paziņošanas dienas varēs iesniegt sūdzību augstākas instances tiesai, bet prokurors – protestu. Rakstveidā iesniegtā sūdzība vai protests augstākas instances tiesai būs jāizskata piecu dienu laikā no sūdzības vai protesta iesniegšanas dienas. Izskatot sūdzību vai protestu, augstākas instances tiesa vērtēs tikai sūdzībā vai protestā ietvertos argumentus.
Vienlaikus iecerēts papildināt Ārstniecības likuma pārejas noteikumus ar 46. punktu, nosakot, ka 64.1 pants stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā un būs piemērojams VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža” ” un VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” ” līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai tā turpina darbu arī pie plānotajām izmaiņām Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā, kas paredz nepilngadīgo atbrīvošanu no kriminālatbildības atkārtotas narkotisko vielu lietošanas gadījumā, tādējādi sekmējot viņu resocializāciju:
“Likumprojekts 2025. gada februārī tika nodots sabiedriskajai apspriešanai tiesību aktu publiskajā portālā. Narkotisko un psihotropo vielu lietošanas dekriminalizācija nepilngadīgajām personām nav veicama bez papildu pakalpojumu attīstīšanas un tiesiskā regulējuma pilnveides.”
