Sabiedriskajā apspriešanā likumprojekti, kas paredz narkotiku lietošanas dekriminalizāciju un piespiedu narkoloģisko ārstēšanu nepilngadīgajiem

Minētās izmaiņas paredz likumprojekti:

• “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”;
• “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Nepilngadīgas personas par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu varētu nesaukt pie kriminālatbildības

Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā iecerēts noteikt, ka pilngadīgas personas administratīvā pārkāpuma procesā tiks brīdinātas par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, kā rezultātā pilngadīgas personas joprojām būs saucamas pie kriminālatbildības par narkotiku atkārtotu lietošanu. Savukārt nepilngadīgām personām šāda brīdinājuma nebūs, kas nozīmē – bērni par attiecīgo vielu lietošanu tiks saukti nevis pie kriminālatbildības, bet administratīvās atbildības –, tomēr konkrēto vielu iegāde vai glabāšana joprojām tiks pakļauta Krimināllikuma regulējumam.

Kā paskaidrots grozījumu projekta anotācijā, nepilngadīgas personas, kuras lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskās sekas un to ietekmi uz nākotni, baidās vērsties tiesībsargājošajās iestādēs un meklēt medicīnisko palīdzību. Vienlaikus nepilngadīgām personām, kurām par narkotisko vielu lietošanu tiek piespriesta kriminālatbildība, mazinās iespējas veiksmīgai resocializācijai un efektīvai ārstēšanai no narkotisko vielu lietošanas atkarības. 

Anotācijā norādīts, ka līdz ar izmaiņām nepilngadīgām personām netiks radīta nesodāmības un visatļautības sajūta un tiks novērsti potenciālie riski nepilngadīgo iesaistei narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izplatīšanā, jo kriminālatbildība par minēto vielu iegādi vai glabāšanu arvien tiks saglabāta. 

Plašāk ar paredzētajiem grozījumiem iespējams iepazīties šeit.

Stacionārās ārstniecības iestādes varētu lemt par nepilngadīgu personu piespiedu narkoloģisko ārstēšanu

Reaģējot uz tiesībsarga 2024. gada 8. augusta ziņojumā “Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas” uzskaitītajiem trūkumiem narkoloģiskās ārstēšanas nodrošināšanā bērniem, izstrādāts grozījumu projekts Ārstniecības likumā, ietverot normu par obligātas ārstēšanas nodrošināšanu bērna labākajās interesēs.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā nepilngadīgais nonācis apreibinošo vielu ietekmē, 72 stundu laikā jāizlemj par bērna turpmākās ārstēšanas nepieciešamību un norisi, izvērtējot atkarību izraisošās vielas lietošanas riskus nepilngadīgā veselībai un dzīvībai, kā arī sociālos riskus, kas var ietekmēt ārstēšanas rezultātu.

Iecerēts noteikt pienākumu sociālajam dienestam, bāriņtiesai un policijai nekavējoties sniegt ārstniecības iestādei informāciju, kas nepieciešama risku izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, ja ārstniecības iestāde to pieprasīs.

Par pieņemto lēmumu ārstniecības iestāde nekavējoties informēs pacientu un viņa likumisko pārstāvi un, pieņemot lēmumu par nepilngadīgā obligātu narkoloģisko ārstēšanu stacionārā, elektroniski nosūtīs lēmumu apstiprināšanai rajona (pilsētas) tiesai (atbilstoši ārstniecības iestādes atrašanās vietai).

Kā vēstīts anotācijā, ārstniecības persona lēmumā norādīs turpmākās ārstēšanas veidu un ilgumu. Lēmuma izpilde jānodrošina nekavējoties, taču tas neliegs bērna vai jaunieša uzturēšanos sākotnējā ārstniecības iestādē līdz veselības stāvokļa stabilizācijai.

Ārstniecības iestādei jānodrošina apstākļi, lai jaunietis nevarētu patvaļīgi pamest ārstniecības iestādi līdz lēmuma pieņemšanai un tā izpildes laikā. Ja persona ārstniecības iestādi tomēr patvaļīgi atstās, par to jāinformē Valsts policija.

Paredzēts, ka tiesa lems par slimnīcas pieņemtā lēmuma apstiprināšanu

Grozījumi noteic, ka tiesai ārstniecības iestādes pieņemtais lēmums par nepilngadīgā obligātu narkoloģisko ārstēšanu stacionārā jāapstiprina vai jānoraida 72 stundu laikā pēc dokumentu saņemšanas no stacionāra.

Par iesniegto dokumentu izskatīšanas dienu, laiku, vietu un formu tiesai jāinformē rajona (pilsētas) prokuratūra, nepilngadīgā likumiskais pārstāvis un ārstniecības iestāde. Tāpat tiesai nekavējoties jālūdz Latvijas Zvērinātu advokātu padome nepilngadīgā interešu pārstāvībai norīkot juridiskās palīdzības sniedzēju.

Likuma grozījumos skaidrota arī kārtība tiesneša lēmuma apstrīdēšanai, kas veicama 10 dienu laikā no tiesneša lēmuma paziņošanas dienas, vēršoties augstākas instances tiesā.

Plašāk ar grozījumiem iespējams iepazīties šeit.