LV portāla infografika
Saeimā iesniegtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, Administratīvās atbildības likumā un Krimināllikumā paredz novērst regulējuma nepilnības, kas līdz šim ļāva iereibušajiem transportlīdzekļu vadītājiem novilcināt alkohola pārbaudi izelpā, lai izvairītos no iespējamā soda vai pat kriminālatbildības.
Saeima 17. oktobrī nodeva darbam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Juridiskajā komisijā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kura mērķis ir precizēt regulējumu, kas saistīts ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudi.
Plānotās izmaiņas likumā paredz izslēgt nepieciešamību ikreiz, kad persona neļauj amatpersonai pārbaudīt alkohola koncentrāciju savā izelpā vai nepiekrīt tās rezultātiem, obligāti nogādāt viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Attiecīgajās komisijās izskatīšanai nodoti saistītie likumprojekti “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” un “Grozījums Krimināllikumā”.
Šīs izmaiņas likumos ir iekļautas 2025. gada valsts budžeta projekta pavadošajā likumprojektu paketē.
Praksē parasti nav grūti pierādīt transportlīdzekļa vadīšanas faktu un identificēt konkrēto transportlīdzekļa vadītāju. Savukārt, lai pierādītu transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā, Valsts policijas amatpersonas nereti saskaras ar sarežģījumiem.
Ceļu satiksmes likuma (CSL) grozījumu projekta anotācijā ir secināts, ka normatīvie akti par kārtību, kādā veicama alkohola koncentrācijas pārbaude, ir komplicēti.
Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz, ka faktu par transportlīdzekļa vadītāja atrašanos alkohola reibumā fiksē (pierāda) Valsts policijas vai – uz valsts robežas – Valsts robežsardzes veiktā personas izelpotā gaisa pārbaude. Konkrētos gadījumos šī fakta fiksēšanā obligāti iesaistāmas arī ārstniecības personas, kas pārbauda personas izelpoto gaisu vai citu bioloģisko vidi (asinis, urīnu, siekalas).
Proti, saskaņā ar CSL un Administratīvās atbildības likumu (AAL), lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, vienkāršiem vārdiem – alkometru, pārbaudīt personas izelpas gaisu.
Savukārt, ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisu nav iespējams pārbaudīt vai persona nepiekrīt pārbaudei vai tās rezultātiem, tad viņa ir jānogādā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Līdz ar to pašreizējais alkohola reibuma pārbaudes process ir pakārtots ne tikai objektīvam, bet arī subjektīvam kritērijam, tas ir, personas attieksmei pret veiktās pārbaudes rezultātiem, teikts anotācijā.
Arī atbildība par atteikšanos no alkohola lietošanas pārbaudes iestājas tikai tad, ja persona no tās atsakās ārstniecības iestādē.
Kā skaidrots CSL grozījumu projekta anotācijā, Valsts policija jau vairākus gadus norāda uz dažādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanu ārstniecības iestādēs.
Viens no tiem – dažos valsts reģionos nav tādu ārstniecības iestāžu, kas spētu nodrošināt šādu medicīnisko pārbaudi.
“Pamatā tas ir saistīts ar daudzu ārstniecības iestāžu nespēju nodrošināt sertificēta narkologa vai citas specialitātes sertificēta ārsta pieejamību 24 stundas diennaktī,” paskaidrots grozījumu anotācijā.
Piemēram, pērn Veselības ministrija informēja Iekšlietu ministriju, ka no 2023. gada 18. maija SIA “Ludzas medicīnas centrs” vairs nenodrošina alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudi un šo funkciju pārņems SIA “Rēzeknes slimnīca”.
Tas, ka Valsts policijai transportlīdzekļa vadītājs jānogādā uz cita valsts reģiona ārstniecības iestādi vai pat uz Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru, lai tiktu veikta alkohola koncentrācijas pārbaude, gan rada būtisku administratīvo slogu, gan arī ievērojami samazina jau tā nepietiekamo Valsts policijas klātbūtni tiešas ceļu satiksmes uzraudzības nodrošināšanā, teikts anotācijā.
Ja persona nepiekrīt tam, ka amatpersona veic alkohola pārbaudi, vai šīs pārbaudes rezultātiem, tad līdz brīdim, kamēr viņa nonāk ārstniecības iestādē, alkohola koncentrācija organismā var samazināties – atkarībā no izdzertā daudzuma, kā arī laika, kad alkohols lietots.
Transportlīdzekļa vadītājam, kurš saprot, ka ir vadījis transportlīdzekli alkohola reibumā, šobrīd izdevīgāk ir pēc iespējas attālināt pārbaudes veikšanas laiku no pieķeršanas brīža (t. i., atteikties no izelpotā gaisa pārbaudes vai nepiekrist tās rezultātiem).
Pārkāpumu izdarījusī persona tādā veidā iegūst laiku līdz medicīniskās pārbaudes veikšanai un alkohola koncentrācijas samazinājumam.
Tas apgrūtina pēc iespējas objektīvāku datu iegūšanu, kā arī var palīdzēt izvairīties no atbildības, tostarp kriminālatbildības, skaidrots anotācijā.
Tāpēc, lai apreibinošo vielu ietekme vai atteikšanās no pārbaudes tiktu konstatēta laika ziņā pēc iespējas tuvāk pārkāpuma izdarīšanas brīdim, likumā ir jānoteic, ka amatpersonas veic tūlītēju pārbaudi reibuma stāvokļa konstatēšanai ar tam speciāli paredzētu mēraparātu.”
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai gan amatpersonu veiktajā pārbaudē, gan medicīniskajā pārbaudē alkohola koncentrācija izelpas gaisā tiek pārbaudīta ar mēraparātiem, kuru uzrādītā alkohola koncentrācija ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs: “Tas nozīmē, ka alkohola koncentrāciju precīzi var noteikt ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, verificētiem portatīvajiem mēraparātiem. Nav nekāda pamata apšaubīt verificēto mēraparātu mērījumus.”
Ticamību alkohola koncentrācijas mērījumam nosaka arī alkohola koncentrācijas daudzums organismā jeb laiks, kāds ir pagājis starp alkohola lietošanas brīdi un mērījuma veikšanas brīdi.
Proti, ja alkohols lietots nelielā daudzumā tieši pirms izelpas gaisa mērījuma veikšanas ar mēraparātu, tad alkohola koncentrācijas daudzums būs lielāks, bet, paejot nelielam laika periodam, tas krasi samazināsies. Savukārt, ja alkohols lietots samērā lielā daudzumā, tad tā koncentrācija izelpas gaisā krasi nesamazināsies arī tad, ja būs pagājis kāds laiks no alkohola lietošanas brīža līdz mērījuma veikšanas brīdim.
Kā norādīts anotācijā, ievērojot šo izelpas gaisa mērījumu veikšanas specifiku, lai piešķirtu augstāku mērījumu ticamību, praksē ir aprobēts, ka tiek veikti divi secīgi izelpas gaisa mērījumi ar 15–20 minūšu intervālu.
CSL grozījumu projekts paredz izslēgt no tiesību normām nepieciešamību nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja persona nepiekrīt amatpersonas veiktās pārbaudes rezultātiem.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka arī par atteikšanos no amatpersonas veiktās izelpas gaisa pārbaudes persona būs saucama pie administratīvās atbildības.
Nav svarīgi, vai persona atsakās no amatpersonas veiktās izelpas gaisa pārbaudes pēc transportlīdzekļa apturēšanas uz ceļa vai ārstniecības personas veiktās pārbaudes ārstniecības iestādē. Rīcība abās situācijās ir vienlīdz kaitīga un attiecīgi sodāma.
Plānots, ka grozījumi CSL, AAL un KL stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
|
SPĒKĀ ESOŠĀ REDAKCIJA |
LIKUMPROJEKTA REDAKCIJA |
|
CEĻU SATIKSMES LIKUMS |
|
|
25. panta 2.1 daļas 4. punkts |
|
|
Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. |
Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas, psihotropas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieku vai robežsargu pieprasījuma, vai pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai no tās, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. |
|
27. panta sestā daļa |
|
|
Transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas, kā arī atteikties no šādas pārbaudes. |
Izslēgta, jo dublē tiesību normas |
|
30.1 panta piektā daļa |
|
|
Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic transportlīdzekļa vadītājam, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes. |
Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic transportlīdzekļa vadītājam, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.
|
|
43.5 panta pirmā daļa |
|
|
Lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un robežsargi (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. |
Lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki un robežsargi (uz valsts robežas) ir tiesīgi pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt. |
|
62. panta septītā daļa |
|
|
Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam trīsdesmit četru naudas soda vienību apmērā, bet mopēda vai cita transportlīdzekļa vadītājam – no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. |
Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga pieprasījuma, līdz izelpotā gaisa vai asins pārbaudei alkohola koncentrācijas noteikšanai vai pārbaudei, kas konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam trīsdesmit četru naudas soda vienību apmērā, bet mopēda vai cita transportlīdzekļa vadītājam – no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. |
|
62. panta astotā daļa |
|
|
Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam trīsdesmit četru naudas soda vienību apmērā, bet mopēda vadītājam – no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. |
Par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam trīsdesmit četru naudas soda vienību apmērā, bet mopēda vadītājam – no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. |
|
ADMINISTRATĪVĀS ATBILDĪBAS LIKUMS |
|
|
113. panta otrā daļa |
|
|
Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt vai persona nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai veiktās pārbaudes rezultātiem, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. |
Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai. |
| KRIMINĀLLIKUMS | |
|
262.1 pants |
|
|
(1) Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
|
(1) Par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
|
|
(2) Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. |
(2) Par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. |
LV portāla infografika
