SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zaida Kalniņa
LV portāls
08. februārī, 2024
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Īpašumtiesības
4
6
4
6

Vilcināšanās un neapdomīga taupīšana – risks zaudēt naudu un īpašumu

Gadījumi, kad mantotais nekustamais īpašums, kam slinkuma, naudas trūkuma vai citu iemeslu dēļ nav laikus sakārtoti īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, nonāk krāpnieku redzeslokā, nav nemaz tik reti. Arī šķietamais naudas ietaupījums, izmantojot internetā atrastus pirkuma līguma paraugus un veicot maksājumus skaidrā naudā, novedis strupceļā ne mazums īpašuma pārdevēju. Videoanimācijā “Nepieļauj sava īpašuma izkrāpšanu”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, sniedzam ieskatu, kā cilvēki visbiežāk kļūst par krāpnieku upuriem, lai palīdzētu šādas situācijas atpazīt un tādējādi pasargāt savu īpašumu.

Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) vairākkārt vērsusi uzmanību krāpniecības riskiem darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, aicinot mantiniekus neatlikt mantojuma lietu sakārtošanu, bet īpašuma pārdevējus – izmantot drošus zvērināta notāra pakalpojumus. 

Dažādu iemeslu vadīti, īpaši saistībā ar mantojumu, cilvēki mēdz dokumentu sakārtošanu atlikt. Savukārt, slēdzot nekustamā īpašuma darījumu, puses nereti izvēlas netērēt līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem un līgumu sagatavo pašu spēkiem. Izplatīta rīcība nolūkā ietaupīt uz nodokļu rēķina ir norādīt pārdošanas dokumentos ievērojami mazāku darījuma summu.

LZNP informācija liecina, ka notāru redzeslokā nonāk tikai 15% darījumu ar nekustamo īpašumu.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Tiesiskais regulējums Latvijā pieļauj, ka darījumos ar nekustamajiem īpašumiem dokumenti tiek sagatavoti privātā kārtībā, proti, pie notāra tiek apliecināti vien darījuma pušu paraksti. Šādu darījumu skaits ir liels, taču pastāv gadījumi, kad pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā notāra paraksts pat tiek viltots.

Valsts rīcībā nav precīzas statistikas par krāpniecības gadījumiem darījumos ar nekustamo īpašumu, tomēr Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) informācija apliecina – krāpnieki tos labprāt izmanto, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Tādās situācijās nekustamais īpašums tiek iegādāts, veicot maksājumu skaidrā naudā, kas ir likumpārkāpums. 

Norēķini par atsavināšanas darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem veicami tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Tas no 2019. gada 1. maija noteikts ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tātad ne fiziskā, ne juridiskā persona nav tiesīga par skaidru naudu pirkt vai pārdot nekustamo īpašumu.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Turpinot LV portāla videoanimāciju ciklu par cīņu pret netīrās naudas legalizāciju, šoreiz sadarbībā ar LZNP esam sagatavojuši ieskatu jau pazīstamo krāpnieku – Fredo un Hakera – shēmā, kā izkrāpt vieglprātīga mantinieka ilgstoši uz sava vārda nereģistrētu nekustamo īpašumu un apmuļķot labticīgu pensionāru pāri, kuri vēlas lētāk nopirkt sapņu mājiņu laukos.

Ar šo videoanimāciju LV portāls un LZNP vēlas ikvienam atgādināt, ka nekustamā īpašuma saimniekiem jābūt modriem, lai pasargātu sevi no krāpnieku slazdiem. Nedrīkst paļauties tikai uz otra cilvēka godaprātu un internetā apgūtajām zināšanām par juridiskajiem jautājumiem, pašrocīgi sagatavojot un parakstot juridiskos dokumentus, kā arī noticot solījumiem par ietaupītu naudu uz nodokļu nesamaksāšanas rēķina.   

***

Ieskaties arī citās LV portāla videoanimāciju cikla epizodēs, kas veltītas cīņai pret netīrās naudas legalizāciju! Sekojot līdzi izmanīgajam Fredo, kurš meklē vientiesīgus palīgus šķietami nekaitīgu, bet, kā izrādās, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, uzzināsiet noderīgu informāciju, kā atpazīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas un pasargāt sevi, jo agrāk vai vēlāk tās nonāk tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI