Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vairākus gadus paralēli parastajai valūtai jeb naudai pastāv arī kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin, Ethereum, Binance u. c. Kaut arī darījumos ar kriptovalūtām ir iespējami augsti krāpniecības riski un kriptovalūtas nav īsta valūta, jo to vērtība nav nostiprināta un tās nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, darījumi ar tām notiek. Sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu un Finanšu nozares asociāciju veidotās videoanimācijas varoņiem – būvnieku Jāni Nadziņu un pašvaldības amatpersonu Andri Sietiņu – skaidrosim, kas ir kriptovalūtas, kāpēc tās ir iecienījuši nelegālo darījumu īstenotāji un ar ko jārēķinās, ja maksājums ir saņemts kriptovalūtā.
Ir cilvēki, kuri izmanto – pērk, pārdod – kriptovalūtas un atzīst to vērtību. Ne Eiropas Savienībā, ne citās pasaules valstīs, izņemot Salvadoru, kriptovalūtas nav juridiski atzītas, to vērtība nav nostiprināta, un tās pat nav likumīgs maksāšanas līdzeklis.
Lai darījumus ar kriptoaktīviem padarītu legālus un noteiktu atbildību tirgus dalībniekiem, ir paredzēts, ka 2024. gadā stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula par kriptoaktīvu tirgiem, ar ko tiek grozīta Direktīva (ES) 2019/1937 Markets in Crypto Assets regulation (MiCA regula).
MiCA regula būs jauns plaša spektra ES tiesību akts un viens no pirmajiem mēģinājumiem visā pasaulē visaptveroši regulēt kriptoaktīvu tirgu. Regulas galvenie darbības mērķi ir nozares regulējums, patērētāju tiesību aizsardzība, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršana un kriptovalūtu tirgus godprātības saglabāšana. MiCA regulas prasības attieksies uz visiem ES kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no reģistrēšanās vietas.
Paralēli nepieciešams arī nacionālā līmeņa regulējums.
Vairāk par tēmu >>
Kriptovalūtas ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko var iegūt, izmantojot datora jaudu, – risinot matemātiskas vienādības, kā rezultātā veidojas virtuālās monētas, vai nopērkot no citiem kriptovalūtu īpašniekiem vai pie kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem.
Tās nav taustāmas. Iegādātās kriptovalūtas īpašniekam pieder virtuāla atslēga, kas ļauj to uzglabāt un nosūtīt citai personai. Ja personai pieder kriptovalūta, bet neviens nav gatavs to pieņemt, tad tā ir bezvērtīga.
Finanšu izlūkošanas dienests vērš uzmanību, ka kriptovalūtu iegāde un izmantošana darījumos nav aizliegta. Tomēr īpaši pārrobežu līmenī kriptovalūtas tiek izmantotas arī nelikumīgos darījumos, piemēram, korupcijā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā.
Vairāk par tēmu>>
Turpinot LV portāla videoanimāciju ciklu par cīņu pret netīrās naudas legalizāciju, šoreiz sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un Finanšu izlūkošanas dienestu esam sagatavojuši ieskatu skolasbiedru Jāņa Nadziņa un Andra Sietiņa darījumos ar kriptovalūtām.
***
Ieskaties arī citās LV portāla videoanimāciju cikla epizodēs, kas veltītas cīņai pret netīrās naudas legalizāciju! Sekojot līdzi izmanīgajam Fredo, kurš meklē vientiesīgus palīgus šķietami nekaitīgu, bet, kā izrādās, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, uzzināsiet noderīgu informāciju, kā atpazīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas un pasargāt sevi, jo agrāk vai vēlāk tās nonāk tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
