Virtuālo valūtu izmantošana noziedzībā nemazinās

Kopš 2019. gada FID ik gadu veic jauno tehnoloģiju un ar tām saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu. Tas lielā mērā ir saistīts ar konkrētas “jaunās tehnoloģijas” – virtuālās valūtas – arvien lielo aktualitāti, norādīts Virtuālo valūtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā. Risku novērtējums ir izstrādāts kā papildinājums, un informācijas atjaunojums ir veidots atbilstoši 2021. gada novērtējuma redakcijai. Šī risku novērtējuma izstrādes pienākums ir nostiprināts Pasākuma plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam 1.2 punktā.

Reģistrēti 10 pakalpojumu sniedzēji

2022. gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzraudzībā ir desmit juridiskas personas, kas reģistrējušās kā virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji. 2021. gadā tādi bija tikai septiņi, bet 2020. gadā – četri. Virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti jau vairāk nekā trīs gadus (kopš 2019. gada 1. jūlija).

• Darījumi ar virtuālo valūtu – uzraudzība un riski

FID novērtējumā ir secināts, ka virtuālo valūtu izmantošana noziedzībā nemazinās, turklāt tiek ieviestas jaunas tendences.

Deviņu mēnešu periodā (no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. jūnijam) dienests saņēmis 43 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kuros izvēlēts indikators “Klients veic aizdomīgus darījumus ar virtuālajām valūtām”. 42 no šiem ziņojumiem ir sniegušas četras kredītiestādes.

Ziņojumos norādītā darījumu kopējā vērtība ir 7,9 miljoni eiro, un tie ietver vairāk nekā 2000 darījumu. Vidēji viena ziņojuma vērtība ir 188 tūkstoši eiro, bet vidējais darījumu skaits ir 49.

Kļūst par upuri krāpšanā

Tipoloģijas un tendences attiecībā uz FID saņemtajiem ar virtuālo valūtu saistītajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem saglabājas nemainīgas – pamatā kredītiestādes ziņo par saviem klientiem, kuri, izmantojot kriptovalūtas, kļuvuši par upuriem krāpšanā.

Izmeklēšanas stadijā esošajās lietās, kur iesaistītas virtuālās valūtas, joprojām ir aktuālas un pamatā figurē “naudas mūļu”, viltus brokeru un “darknet” (nelegāls “tumšais tīkls” internetā) iegādātu narkotiku lietas.

Nepieciešams regulējums

Pēdējā gadā, kopš iepriekšējā virtuālo valūtu risku novērtējuma, normatīvais regulējums Latvijā nav mainījies, līdz ar to joprojām ir nepieciešams virtuālo aktīvu visaptverošs regulējums, uzsvērts novērtējumā.

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir uzsvērusi, ka valstīm steidzami jāpaātrina atbilstoša regulējuma ieviešana attiecībā uz virtuālo valūtu un virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem, lai mazinātu to noziedzīgu un teroristisku izmantošanu.

Pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju, līdz 2023. gada 1. jūlijam paredzēts izstrādāt virtuālo aktīvu regulējumu, kas pielāgots Eiropas Savienības (ES) normatīvā regulējuma un FATF standartu prasībām virtuālo aktīvu regulējuma jomā. Minētajā termiņā paredzēts arī NACE 2 redakcijas klasifikatorā iekļaut virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju kodu, lai veiktu ar virtuālo aktīvu saistītas saimnieciskās darbības identificēšanu un uzskaiti.

Attiecībā uz virtuālo aktīvu un to pakalpojumu sniedzēju regulējumu (un uzraudzību) starptautiskie standarti pieļauj gan reģistrēšanas, gan licencēšanas mehānismus. Virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcijas – VID – ieskatā atbilstošākais ir licencēšanas mehānisms. Vienlaikus šādu viedokli atbalsta arī nozares pārstāvji, kuriem licence jeb valsts izsniegta atļauja veikt konkrētu saimniecisko darbību veicinātu potenciālo sadarbību ar kredītiestādēm un citiem sadarbības partneriem.

• Kriptovalūtas un naudas atmazgāšana: Latvijas regulējumā daudz neatbildētu jautājumu

Regulējums ES līmenī

ES līmenī kopš 2020. gada 3. ceturkšņa tiek strādāts pie ES vienotā regulējuma virtuālo aktīvu jomā (Markets in Crypto-Assets, MiCA), kas pēc tā izstrādes aizvietos valstu nacionālos regulējumus virtuālo aktīvu jomā. Tādējādi nacionālais regulējums būs jāpielāgo MiCA regulas tvērumam un prasībām. MiCA regula provizoriski stāsies spēkā 2025. gadā.

Jaunais virtuālo aktīvu regulējums:

• veicinās juridisko noteiktību attiecībā uz kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošie ES finanšu pakalpojumu tiesību akti un pēc kuriem pašlaik ir nepārprotama vajadzība;
• noteiks vienotus noteikumus kriptoaktīvu un kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem un emitentiem ES līmenī;
• aizstās esošos ES dalībvalstu likumus, kas tiek piemēroti virtuālajiem aktīviem, uz kuriem neattiecas pašreizējie ES finanšu pakalpojumu tiesību akti;
• noteiks īpašus lietošanas un uzturēšanas noteikumus t. s. “stabilajai virtuālajai valūtai” jeb “stabilajai kriptomonētai” (stablecoin).

MiCA regulējums sekmēs sadarbību starp valstīm, nodrošinās lielāku regulatīvo noteiktību tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti pārrobežu darbībās, un palīdzēs turpmākajām inovācijām un patērētāju izvēlei finanšu pakalpojumu jomā, norādīts FID virtuālo valūtu risku novērtējumā. Jaunais virtuālo aktīvu regulējums palīdzēs nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, piemērojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības attiecībās starp dalībniekiem, kuri iesaistīti virtuālo aktīvu darījumos.