NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
24. augustā, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
7
7

Darījumi ar virtuālo valūtu – uzraudzība un riski

FOTO: Freepik

Pēdējo gadu laikā virtuālā valūta kļūst atpazīstamāka, tās veidu skaits pasaulē pieaug. Jau divus gadus šo pakalpojumu sniedzēju darbību naudas atmazgāšanas novēršanas jomā uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Būtiski pārkāpumi nav konstatēti, taču nozares pārstāvji un uzraugi norāda uz nepieciešamību pilnveidot likumdošanu.

īsumā
  • Pēdējos divos gados virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēju skaits lēnām krītas, un patlaban VID uzrauga sešus uzņēmumus, kas reģistrējuši kompāniju Latvijā.
  • Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 6000 virtuālo valūtu. Salīdzinājumam – 2013. gadā to bija tikai 60, bet 2014. gadā – ap 500.
  • 2021. gadā sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju “Bitpay” aviokompānija “Air Baltic” sniedz iespēju iegādāties biļetes arī ar citām kriptovalūtām, tostarp bitkoiniem (Bitcoin), ēteriem (Ethereum) un dogekoiniem (Dogecoin).
  • Lielākoties Latvijas iedzīvotāji izmanto tiešsaistes maiņas pakalpojumu sniedzējus, taču ir arī uzņēmumi, kuri, tāpat kā valūtas maiņas punkti, nodrošina virtuālās valūtas apmaiņu.
  • Valsts ieņēmumu dienesta praksē ir bijis viens gadījums, kad, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, VID ņēma uzskaitē par noziedzīgi atzītu un konfiscētu virtuālo valūtu: 0,02221 bitkoinu.
  • Nākotnē virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējus visdrīzāk būtu nepieciešams licencēt.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka ar 2019. gada 1. jūliju virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji ir šī likuma subjekti un tos uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pēdējos divos gados virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēju skaits lēnām krītas, un patlaban VID uzraudzībā ir seši uzņēmumi, kuri reģistrējuši kompāniju Latvijā un kuriem jāievēro NILLTPFN likuma prasības.

Kas ir virtuālā valūta

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES noteikusi virtuālās valūtas definīciju, proti, “virtuālā valūta” ir digitāls vērtības atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kam nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Virtuālo valūtu sauc arī par kriptovalūtu, turklāt katram tās veidam ir savs nosaukums, piemēram, bitkoini, ēteri, dogekoini u. c.

Pēc vietnes statista.com datiem, šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 6000 virtuālās valūtas veidu. Salīdzinājumam – 2013. gadā to bija tikai 60, bet 2014. gadā – ap 500.

Maiņas līdzeklis

Tā kā virtuālajai valūtai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, to varētu uzskatīt par maiņas līdzekli, nevis maksāšanas līdzekli, norādīts VID vadlīnijās “Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu”.

Tomēr pastāv daudz pieņemamu maksāšanas metožu, kurās netiek izmantoti likumīgi maksāšanas līdzekļi. Piemēram, Latvijas nacionālā aviokompānija “Air Baltic” 2014. gadā sāka pieņemt bitkoinus kā maksājuma līdzekli. Pakalpojumu līdz šim izmantojuši vairāk nekā 1000 klientu, veicot vienu vai vairākas rezervācijas, atklāj uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Kad klients izvēlas veikt maksājumu kriptovalūtā, maksājumu sistēmas nodrošinātājs “Bitpay” saņemtos maksājumus automātiski konvertē uz eiro, līdz ar to “Air Baltic” maksājumus kriptovalūtā nesaņem.

2021. gadā sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju “Bitpay” aviokompānija sniedz iespēju iegādāties biļetes lidsabiedrības mājaslapā arī ar citām kriptovalūtām, tostarp bitkoiniem, ēteriem un dogekoiniem.

Ikdienas maksājumos neizmanto

IT uzņēmumu īpašnieks un finanšu blogeris Kristaps Mors norāda, ka ikdienas maksājumos virtuālā valūta netiek izmantota. Tās galvenais izmantojums ir finanšu spekulācijas. Pēdējo desmit gadu laikā bitkoinu vērtība ir ļoti strauji augusi, tāpēc tas ir jauns veids, kur ieguldīt un potenciāli nopelnīt.

Tiesa, VID norāda, ka investoriem lielus zaudējumus var radīt straujās vērtību svārstības, kā arī tas, ka virtuālajai valūtai nav nekāda seguma un tās vērtība balstās uz šīs valūtas turētāju ticību virtuālās valūtas vērtībai.

Otrs veids, kā virtuālā valūta tiek izmantota ikdienā, ir starptautiskie maksājumi. “Mēdz būt situācijas, kad biznesa partneri atrodas citās valstīs ārpus Eiropas, kur veikt maksājumus ir komplicēti – pa vidu ir daudz banku, ir lielas komisijas maksas, tas aizņem daudz laika. Tādos gadījumos ir potenciāli izdevīgi izmantot virtuālo valūtu: maksājumus iespējams veikt gandrīz momentā, var būt drošs, ka nauda netiks iesaldēta vai pazaudēta,” saka K. Mors.

Mēdz būt situācijas, kad biznesa partneri atrodas citās valstīs ārpus Eiropas, kur veikt maksājumus ir komplicēti – pa vidu ir daudz banku, ir lielas komisijas maksas, tas aizņem daudz laika. Tādos gadījumos ir potenciāli izdevīgi izmantot virtuālo valūtu: maksājumus iespējams veikt gandrīz momentā, var būt drošs, ka nauda netiks iesaldēta vai pazaudēta.

Izmanto tiešsaistes maiņas pakalpojumus

Ir vairāki veidi, kā Latvijā tiek sniegti virtuālās valūtas maiņas pakalpojumi, skaidro VID. Lielākoties Latvijas iedzīvotāji izmanto tiešsaistes maiņas pakalpojumu sniedzējus, taču ir arī uzņēmumi, kuri, tāpat kā valūtas maiņas punkti, nodrošina virtuālās valūtas apmaiņu.

Lai tiešsaistes platformā iegādātos virtuālo valūtu, klientam jāizveido tā saucamais virtuālais maks un jāpabeidz identifikācijas process. Kad tas izdarīts, klients ar savu bankas karti var pirkt virtuālo valūtu, kuru atbalsta pakalpojuma sniedzējs. Ja klients virtuālo valūtu vēlas iegādāties ar skaidru naudu, tad viņam iepriekš ir jāizveido virtuālās valūtas maciņš un jādodas pie virtuālās valūtas maiņas pakalpojuma sniedzēja klātienē iegādāties valūtu.

VID rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par strauju virtuālās valūtas darījumu pieaugumu Covid-19 pandēmijas ietekmē.

Nav regulējuma

Viens no sešiem virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir SIA “WM Group”, kas Komercreģistrā ierakstīta 2013. gadā un kā darbības veidu uzrādījusi citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, kā arī citas finanšu pakalpojumus papildinošas darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu.

“WM Group” pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, norādīja, ka nozares galvenā problēma ir tā, ka nav speciāla likuma, viss – elektroniskā nauda, virtuālā valūta – tiek mests vienā kaudzē. Turklāt Latvijā esot spēcīgs banku lobijs, kas aizsargā tirgu no dažādām maksājumu sistēmām.

Runājot par naudas atmazgāšanas problēmu virtuālās valūtas jomā, “WM Group” pārstāvis to salīdzināja ar 100 draugiem, no kuriem viens, iespējams, dara apšaubāmas lietas. Lielākā daļa cilvēku, kas izmanto virtuālās valūtas pakalpojumus, to izmanto kā finanšu investīcijas, lai nopelnītu.

Konstatētie pārkāpumi

Galvenie virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju kā NILLTPFN likuma subjektu pienākumi ir:

  • reģistrēties kā likuma subjektam – iesniegt ziņojumus par darbības veidu un atbildīgās personas iecelšanu;
  • izveidot iekšējās kontroles sistēmu;
  • ziņot par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

VID divu gadu laikā, kopš uzrauga darījumus ar virtuālo valūtu, ir konstatējis pārkāpumus saistībā ar riska novērtēšanu, atbildīgo personu iecelšanu, klienta izpēti un riska faktoru ievērošanu. Nepilnības konstatētas arī attiecībā uz darījuma attiecību uzraudzību, klienta padziļināto izpēti, politiski nozīmīgu personu ideintifikāciju un pārbaudi un informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai.

Pārkāpumu cēloņi ir dažādi, bet viens no tiem varētu būt pieredzes trūkums un nepietiekama resursu atvēlēšana uzraudzības procesam, atzīmē VID.

Viens gadījums

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kriminālprocesos nav veikta virtuālās valūtas konfiskācija.

VID praksē ir bijis viens gadījums, kad, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, VID ņēma uzskaitē par noziedzīgi atzītu un konfiscētu virtuālo valūtu: 0,02221 bitkoinu.

Rīcību ar valstij piekritīgo mantu – virtuālo valūtu – VID nodrošināja saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumiem Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”.

VID ņēma valsts uzskaitē valstij piekritīgo mantu – virtuālo valūtu –, veica cenu aptauju, un ar uzvarētāju, kurš izteica finansiāli izdevīgāko piedāvājumu, tika parakstīts līgums. Pēc apmaksas veikšanas uz norādīto virtuālās valūtas maciņa adresi VID nosūtīja iegādāto virtuālo valūtu.

2021. gada 27. martā stājās spēkā grozījumi 2011. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”, kuros noteikts, ka virtuālo valūtu ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.

Pieaugs riski

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska risku novērtējuma ziņojumā par 2017.–2019. gadu atzīst, ka tiesībsargājošām iestādēm joprojām ir minimāla pieredze virtuālās valūtas izsekošanā, izņemšanā un konfiskācijā. Virtuālās valūtas aprites uzraudzība ir apgrūtinoša, jo Latvijā reģistrēti un tiek uzraudzīti tikai daži virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji.

Virtuālās valūtas īpašnieks, atrodoties Latvijā, šo valūtu var glabāt, mainīt uz citu valūtu un pārvērst naudā vai citās vērtībās ārpus Latvijas teritorijas, piemēram, Igaunijā, kur pēdējos gados reģistrēts vairāk nekā tūkstotis šādu pakalpojumu sniedzēju. Turklāt ārvalstīs reģistrētie virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji netiek uzraudzīti no Latvijas uzraudzības un kontroles iestādes puses un tie neziņo FID, līdz ar to ir apgrūtināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NILL) izsekošana.

Ņemot vērā virtuālās valūtas anonimitāti, arvien pieaugošo šādu valūtu veidu skaitu un dažādību, kā arī predikatīvo noziedzīvo nodarījumu pakāpenisku pārcelšanos uz interneta vidi, FID prognozē, ka palielināsies arī virtuālās valūtas radītie NILL riski.

VID piekrīt, ka darījumos ar virtuālo valūtu pastāv risks daudzas plaši nezināmas virtuālās valūtas izmantot krāpšanas shēmās. Starptautiski arvien biežāk izskan informācija par kiberuzbrukumiem, kuros kā izpirkuma maksa tiek pieprasīta virtuālā valūta.

Savukārt K. Mors norāda: tiešsaistes pētījumi neliecina, ka naudas atmazgāšanas ziņā aktivitāte ar virtuālo valūtu būtu ļoti liela, daudzas transakcijas var izsekot. Noziedzīgām darbībām ērtāk esot izmantot skaidru naudu, jo tā neatstāj pēdas.

Vajadzētu licencēt

Lai gan NILLTPFN likums sniedz pietiekami plašu juridisko tvērumu, lai efektīvi kontrolētu virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniegšanu elektroniskajā vidē Latvijas rezidentiem, kā arī ņemot vērā, ka šiem pakalpojumiem ir pārrobežu daba, būtu nepieciešams papildu regulējums, kā tas ir azartspēļu gadījumā, uzskata VID.

Dienesta ieskatā nākotnē virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējus visdrīzāk būtu nepieciešams licencēt. Skaidras licencēšanas prasības veicina jaunu pakalpojumu ienākšanu tirgū, ko apliecina Igaunija, kurā licenci virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniegšanai ir saņēmuši desmitiem virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēju, kamēr Latvijā reģistrēto virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēju skaits saglabājas niecīgs.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU