Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Likumprojektu par virtuālajiem aktīviem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem Finanšu ministrija plāno izstrādāt 2023. gadā. Gan virtuālo valūtas pakalpojumu sniedzēju uzraugošā institūcija – Valsts ieņēmumu dienests –, gan eksperti un nozares pārstāvji uzsver, ka visaptverošs regulējums nacionālā līmenī ir jāievieš iespējami ātrāk, pēc tam to pielāgojot attiecīgās Eiropas regulas tvērumam.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda, ka ar likumprojektu tiks nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (MiCA) prasību piemērošana Latvijā, nosakot likumprojektā institūciju, kura uzrauga virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus, tās pilnvaras un pakalpojumu sniedzēju licencēšanas kārtību. Līdz ar to nacionālajā regulējumā netiks iekļautas atšķirīgas prasības no MiCA ietvertā regulējuma.
Finanšu ministrija skaidro, ka MiCA noteiks prasības galveno virtuālo aktīvu emitentu un virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai un pārvaldībai, kā arī detalizētu aizsardzību virtuālo valūtu īpašniekiem un citiem pakalpojumu sniedzēju klientiem. Ņemot vērā, ka MiCA nodrošinās vienotu licencēšanas režīmu Eiropas Savienībā (ES), virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējam nebūs vajadzīga atļauja no katras atsevišķas ES valsts, lai piedāvātu savus pakalpojumus vēlamajā ES jurisdikcijā.
Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments ir panākuši provizorisku vienošanos par MiCA redakcijas tekstu, kuru Latvija kopumā atbalsta. MiCA stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tiks piemērota 18 mēnešus pēc tās stāšanās spēkā brīža, norāda A. Jarockis. Tiek prognozēts, ka MiCA regula varētu stāties spēkā 2025. gadā.
Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) rīkotajā diskusijā “Kāpēc Latvijā ir nepieciešams visaptverošs virtuālo aktīvu regulējums” gan nozares eksperti un Valsts policija, gan Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu nozares asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka Latvijā pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams regulējums virtuālajiem aktīviem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem.
“Delnas” juridiskā konsultante Krista Asmusa prezentēja blokķēžu datu platformas “Chainalysis” datus, kas liecina, ka 2021. gadā kibernoziedznieki kopumā atmazgāja kriptovalūtu 8,6 miljardu dolāru vērtībā. Tas nozīmē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aktivitāšu pieaugumu par 30%, salīdzinot ar 2020. gadu, kad “atmazgātās” virtuālās valūtas apmērs tika lēsts 6,6 miljardu ASV dolāru vērtībā.
“Situācija tuvākajā laikā nemainīsies, tāpēc ir svarīgi risināt problēmu un tai pievērst uzmanību,” tā K. Asmusa.
Savukārt Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas pārstāvis Mārtiņš Puķe LV portālam uzsvēra, ka netīrās naudas apgrozība kriptonozarē varētu veidot vien pāris procentus.
“Neesmu pārliecināts, ka kriptonozare ir daudz sliktāka nekā tradicionālā finanšu nozare. Kriptonozarē ir daudz vieglāk kontrolēt un identificēt netīro līdzekļu plūsmas. Blokķēdē kriptopakalpojumu sniedzējs var redzēt visas transakcijas, kuras ir veicis viņa klients no attiecīgā maciņa. Savukārt banka redz tikai tos līdzekļus, kas ienāk vai iziet no konta,” skaidroja M. Puķe.
Nacionālajam regulējumam “Delnas” ieskatā ir jābūt plašākam un jāaptver vairākas jomas, kuras mijiedarbojas, lai novērstu virtuālo aktīvu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, uzsvēra K. Asmusa, kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem minot virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju licencēšanu.
Šo aspektu diskusijā akcentēja arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. Starptautiskie standarti attiecībā uz virtuālo aktīvu un to pakalpojumu sniedzēju uzraudzību pieļauj gan reģistrēšanas, gan licencēšanas mehānismus. VID ieskatā atbilstošākais ir licencēšanas mehānisms.
Licencēšanu atbalsta arī Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija. “Tā ir galvenā lieta, kas būtu jāsakārto,” uzskata M. Puķe. “Nozares uzņēmumu licencēšana būtu vajadzīga, lai aizsargātu pakalpojumu lietotājus un izvairītos no dažāda veida krāpšanas gadījumiem. Savukārt kriptovalūtu uzņēmumiem tas dotu priekšrocību cīņā par klientu. Licencēšana parādītu, ka to darbība ir sakārtota, komersanti spēj pārvaldīt riskus un pakalpojumi ir droši. Tas ļautu veiksmīgāk cīnīties par klientiem.”
Vēl viens no licencēšanas ieguvumiem būtu potenciālas sadarbības veicināšana ar kredītiestādēm.
“Banku nozare Latvijā virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējus redz kā riskantāku nozari. Ir dzirdēti gadījumi, kad nav tik vienkārši atvērt bankas kontu, taču biznesam ir svarīgi, lai šāda iespēja būtu, jo bez bankas konta nevar darboties. Iespējams, pateicoties licencei, bankas uz šo biznesu turpmāk skatīsies citādi,” skaidroja M. Puķe.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. pantu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji ir šī likuma subjekti, un tos uzrauga VID.
Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta datiem 2022. gadā VID uzraudzībā ir desmit virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji, taču ne visi veic saimniecisko darbību.
Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas pārstāvis uzskata, ka jaunajā regulējumā vajadzētu noteikt, ka kriptouzņēmumus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura jau uzrauga bankas, maksājuma iestādes u. c. un kurai ir liela pieredze finanšu nozares uzņēmumu uzraudzībā, licencēšanas procesā. Viņaprāt, kriptovalūtu pakalpojumu sniedzēji pēc darbības ir līdzīgāki finanšu nozarei.
“VID vairāk ir koncentrējies uzņēmumu uzraudzībai tikai no naudas atmazgāšanas viedokļa, taču tas ir tikai viens no aspektiem, kas jāņem vērā uzraugam,” tā M. Puķe.
VID redzējumā, lai novērstu potenciālos riskus un veicinātu virtuālo aktīvu tirgus segmenta attīstību, visaptverošs regulējums ir jāievieš iespējami ātrāk, pēc tam to pielāgojot MiCA regulas tvērumam.
Virtuālās valūtas (aktīvu) pakalpojumu sniedzējiem šobrīd nav noteikts saimnieciskās darbības (pamatdarbības un papilddarbības) veids pēc NACE 2 klasifikatora, tādējādi apgrūtinot ar virtuālajiem aktīviem saistītas saimnieciskās darbības identificēšanu un uzskaiti. VID ieskatā ir nepieciešams papildināt NACE 2 klasifikatoru ar kategoriju, kas varētu tikt saistīta ar virtuālo aktīvu pakalpojumiem.
Ņemot vērā virtuālo aktīvu būtību, VID ir nepieciešami atbilstoši tehnoloģiskie risinājumi, lai nodrošinātu efektīvu virtuālo aktīvu un to pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Virtuālo aktīvu analīzes instrumenti ir nepieciešami gan izmeklētājiem, gan uzraugiem, gan nodokļu administrācijai. VID vērtējumā labākie ir kompānijas “Chainalysis” (“Know Your Transaction”) un “Elliptic” (“Crypto investigations”) radītie rīki.
Kā neskaidrību, pie kuras būtu jāstrādā nacionālajā regulējumā, K. Asmusa norādīja atbilstošas terminoloģijas ieviešanu. Šobrīd NILLTFN likumā ir definēts termins “virtuālās valūtas”, bet tas nav tas pats, kas virtuālie aktīvi.
Svarīgi, kādi nodokļi ir jāmaksā, ja gūti ienākumi no virtuālajām valūtām. VID ir sniedzis skaidrojumu šajā jautājumā, taču ir neskaidrības par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu.
Problemātiska ir virtuālo aktīvu vērtības noteikšana kriminālprocesā. Nav skaidrs, kurā brīdī ņemt vērā virtuālās valūtas vērtību – arestēšanas brīdī, sprieduma gatavošanas brīdī vai kādā citā.
Saskaņā ar Ministru kabineta grozījumiem noteikumos Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) no 2021. gada 27. marta nodarbojas ar virtuālās valūtas realizāciju. NVA ir jāuztur virtuālais maks, tomēr tā ir atkarība no privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tas ietver sava veida riskus, un aktuāls ir jautājums, kā tos novērst.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
