Izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši līdzšinējiem spēkā esošiem tiesību aktiem – pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības.
“Līdz šim izdienas pensijas piešķīra atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks strādājis konkrētā amatā vai profesijā un kāds ir viņa vecums. Taču noteikumi dažādās nozarēs veidoti atšķirīgi – katrai ar saviem īpašiem nosacījumiem. Tas radīja nevienlīdzību starp profesijām, jo vieniem nosacījumi pensijas piešķiršanai bija vieglāki, bet citiem grūtāki. Atšķīrās arī aprēķini. Turklāt šie nosacījumi netika regulāri pārskatīti, ņemot vērā pārmaiņas darba tirgū un nozarēs, kā arī valsts budžetam tas izmaksāja arvien vairāk un vairāk,” iepriekš pauda par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Izmaiņas veiktas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027.gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, mainīsies arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
Kā izdienas pensijas saņēmēji vairs nebūs prokurori un tiesneši, jo šīm grupām paredzēta speciāla pensija, kā arī diplomāti. Tāpat izmaiņas skars baleta, cirka un kora māksliniekus, leļļu teātra aktierus, orķestra māksliniekus, solistus, vokālistus, teātra aktierus, šo profesiju pārstāvjiem paredzot arī atbalsta pasākumus, tostarp pārkvalifikācijai citā profesijā.
Saskaņā ar izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.
Noteikts, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo tā radīja ļoti strauji augošu fiskālo slogu – pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegtu 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.
Saeima izmaiņas veica deviņos likumos – likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, Militārpersonu izdienas pensiju likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, Diplomātu izdienas pensiju likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā, Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā, Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā un Militārā dienesta likumā.
Izmaiņas stāsies spēkā pakāpeniski, sākot ar 2027. gadu.
