NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
03. decembrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Noziedzība
1
3
1
3

Izstrādāts virtuālo valūtu risku novērtējums

FOTO: Freepik

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izstrādājis un publicējis virtuālo valūtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu. Tajā analizētas globālās tendences virtuālās valūtas nozarē, situācija Latvijā, normatīvais regulējums un noteikti riska indikatori.

īsumā
  • Pēdējos gados īpašu aktualitāti ir ieguvusi konkrēta “jaunā tehnoloģija” – virtuālā valūta.
  • Reģistrēto virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju skaits, kas praksē sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, Latvijā nepārsniedz piecus subjektus.
  • Starptautiskā līmenī par virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības institūciju valstis galvenokārt nosaka finanšu tirgus uzraugu.

Risku novērtējuma mērķis ir veicināt atbildīgo valsts iestāžu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu un citu ieinteresēto personu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL), terorisma (TF) un proliferācijas finansēšanas (PF) riskiem, kas saistīti ar virtuālajām valūtām un virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem, norāda FID.

Var radīt jaunas iespējas noziedzniekiem

Pēdējos gados īpašu aktualitāti ir ieguvusi konkrēta “jaunā tehnoloģija” – virtuālā valūta. Jautājums par virtuālo valūtu izmantošanu turpina saglabāt savu aktualitāti gan starptautiskā, gan nacionālā mērogā.

Virtuālās valūtas un virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji var tikt izmantoti visās NILL stadijās – izvietošanā, noslāņošanā un integrācijā –, norāda FID. Tāpat virtuālās valūtas un virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji var tikt izmantoti jebkāda noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijai, t. sk., kas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017.—2019. gadu identificēti kā tādi, kas rada būtiskākos nacionālā līmeņa NILL draudus:

  • izvairīšanās no nodokļu nomaksas un korupcija;
  • akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, t. sk. kontrabanda;
  • noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, it īpaši krāpšana, kas izdarīta lielā apmērā.

Pieci subjekti

Reģistrēto virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju skaits, kas praksē sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, Latvijā nepārsniedz piecus subjektus. Salīdzinot tikai reģionālā, Baltijas valstu līmenī, Latvijā reģistrēto virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju skaits ir ļoti zems.

Latvijā reģistrēto virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju NILL/TF/PF riski ir salīdzinoši zemi, jo reģistrēto virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības rādītāji ir zemi, tiem ir izveidotas NILL/TF/PF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas, tie ir pakļauti konstantai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzraudzībai no NILL/TF/PF novēršanas aspekta un tie sniedz pakalpojumus tikai klātienē un fiziskām personām.

2019. un 2020. gadā FID nav saņēmis nevienu ziņojumu par aizdomīgu darījumu no Latvijā vai ārvalstīs reģistrētiem virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt par aizdomām attiecībā uz TF šajos divos gados ir saņemts viens ziņojums.

FID 2019. un 2020. gadā tika saņemts viens ziņojums, izmantojot virtuālās valūtas. Kopumā Latvijā nav identificēti izteikti ar virtuālo valūtu izmantošanu saistīti TF riski.

Kas rada augstākos riskus

FID akcentē, ka no virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju viedokļa Latvijā augstākos NILL/TF/PF riskus rada:

  • Latvijas rezidenti – nereģistrētie virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji –, kuri apzināti neievēro NILL/TF/PF novēršanas prasības;
  • virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji ar vājām vai neesošām NILL/TF/PF novēršanas prasībām, kas reģistrēti valstīs ar vājām vai neesošām NILL/TF/PF novēršanas prasībām attiecībā uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem.

Latvijā, tāpat kā starptautiski, virtuālo valūtu NILL un TF risku kontekstā galvenās tendences ir virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji ar vājām vai neeksistējošām NILL/TF/PF novēršanas prasībām, kā arī anonimitāti pastiprinošas metodes un rīki.

Normatīvo aktu pilnveidošanas iespējas

Latvijas normatīvie akti neparedz licences saņemšanu kā priekšnosacījumu, lai persona varētu sniegt virtuālo valūtu pakalpojumus. Latvijā reģistrētie virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji šo apstākli vērtē negatīvi, jo licences neesamība ir apgrūtinošs faktors pakalpojumu sniegšanā. Pēc FID ieskatiem, vajadzētu paredzēt licences saņemšanu kā priekšnosacījumu virtuālās valūtas pakalpojumu sniegšanai Latvijā, nosakot skaidras prasības un pārbaudes procesu.

Būtu jānosaka arī prasības ārvalstīs reģistrētu virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju darbībai Latvijā (vismaz attiecībā uz Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu NILL/TF/PF novēršanas jomā), kā arī jāparedz tiesības kompetentajām institūcijām ierobežot tādu ārvalstīs reģistrēto virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā, kuri nepilda noteiktās prasības.

Uzraudzības institūcija

LV portāls ir rakstījis, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka no 2019. gada 1. jūlija virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji ir šī likuma subjekti un tos uzrauga VID.

FID riska novērtējumā akcentē, ka starptautiskā līmenī par virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības institūciju valstis galvenokārt nosaka finanšu tirgus uzraugu. Latvijas likumdevēja lēmums par virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūciju noteikt VID nav nepareizs, neņemot vērā to, ka NILL/TF/PF novēršanas prasību izpildē VID galvenokārt uzrauga nefinanšu sektora novēršanas likuma subjektus, norāda FID.

Tomēr, ja nākotnē virtuālo valūtu pakalpojumu sniegšanai tiks piemērotas tradicionālajiem finanšu pakalpojumiem līdzīgas prasības (ne tikai NILL/TF/PF novēršanas kontekstā), būtu lietderīgi apsvērt virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcijas maiņu, par virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūciju nosakot FKTK.

FID materiāls tapis sadarbībā ar Finanšu ministrijas, VID, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ekspertiem un ir pieejams šeit.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU