Valsts policijas (VP) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte uzsver, ka NILL paņēmieni ir atkarīgi no noziegumu izdarītāju darbības sfēras, pieejamajiem resursiem un tā brīža un vietas sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Tomēr izmeklētāji visbiežāk saskaras ar tādiem paņēmieniem kā tirdzniecības darījumos balstīta legalizācija (over-under invoicing – pārāk mazs rēķins, ghost shipments – spoku sūtījumi, nepatiesi deklarēti darījumi u. c.), neeksistējošu pakalpojumu sniegšana, trešās puses iesaistīšana.
Starptautiskajā konferencē tika secināts, ka arvien vairāk valstu savā praksē ievieš “stand alone” naudas konfiskācijas regulējumu, kas sniedz iespēju izņemt no aprites noziedzīgi iegūtus līdzekļus atsevišķi no tiesvedības par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Šādos gadījumos, it īpaši, ja tās ir situācijas, kad predikatīvais noziegums nav skaidri identificējams un nav ticis pierādīts, aktuālais jautājums ir par pierādījumu pietiekamību (ticamības pārsvaru).
Čaulas veidojumi
Konferencē tika arī diskutēts par čaulas veidojumiem un profesionāliem legalizācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas ir un būs pastāvīga aktualitāte, norāda S. Grāvīte. “Šī noziedzības veida apkarošanas paņēmieni un metodes ir dažādi un tiek pastāvīgi pilnveidoti. Tomēr diemžēl nav paredzams, ka šīs problēmas būtu iespējams pilnībā izskaust. Ir jārunā par kapacitātes stiprināšanu un normatīvā regulējuma pilnveidošanu, tostarp sekojot līdzi aktuālajām starptautiskajām tendencēm, un ātru nākotnes regulu ieviešanu,” tā VP pārstāve.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2021. gadā publicējusi pētījumu par nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) gadījumiem Baltijas valstīs, kurā secināja, ka joprojām pastāv riski saistībā ar čaulas veidojumiem un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem.
Trīs stadijas
S. Grāvīte norāda, ka visā pasaulē pieaug kriptovalūtu izmantošana. “Kaut arī virtuālajai valūtai ir piemērots tāds pats trīs posmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas process, anonimitāte un standarta globālā regulējuma trūkums attiecībā uz kriptovalūtām ir radījis jaunas iespējas NILL,” uzsver VP pārstāve.
Jāpiebilst, ka NILL, kā skaidrots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā, parasti ir trīs stadijas:
- ievietošana (placement), kad skaidra nauda vai tās ekvivalents tiek ievietots finanšu sistēmā;
- izkārtošana (layering), kad tiek veikta virkne sarežģītu finanšu darījumu, lai maskētu naudas izcelsmi;
- integrācija (integration), kad līdzekļi tiek integrēti atpakaļ ekonomikā tā, lai izskatītos, ka to izcelsme ir likumīga.
Jāpaaugstina prasmes
“Lai izsekotu darījumus kriptovalūtas sfērā, likumsargiem ātri jāpaaugstina prasmes,” secina VP pārstāve. “Izprotot minēto fenomenu, tiesībsargājošās iestādes vairāk izmanto inovatīvās un modernās metodes, lai apkarotu kriptovalūtas NILL darbības. Šīs metodes vienmēr attīstās, pilnveidojas un arī pielāgojas jauniem apstākļiem un tehnoloģijām.”
Turklāt pētnieki pastāvīgi meklē jaunus veidus, kā iegūt informāciju par dažiem kriptovalūtas darījumiem, kas iepriekš tika uzskatīti par neidentificējamiem. Pēdējā laikā lielākā uzmanība VP ir vērsta arī izmeklēšanas stratēģijas izvēlei, tās pielāgošanai jauniem izaicinājumiem.
Uzzini vairāk >>
- Darījumi ar virtuālo valūtu – uzraudzība un riski
- Aģentūra sākusi realizēt arestēto virtuālo valūtu
- Izstrādāts virtuālo valūtu risku novērtējums
- Kriptovalūtas un naudas atmazgāšana: Latvijas regulējumā daudz neatbildētu jautājumu
Rosina diskusiju un apmainās viedokļiem
Ikgadējās starptautiskās konferences mērķis bija vienkopus pulcināt krimināltiesību nozares praktiķus un jomas ekspertus, lai rosinātu diskusiju un apmainītos viedokļiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jaunajiem virzieniem un tendencēm, izmeklēšanas metodēm un aktuālajiem izaicinājumiem.
Valsts policijas un prokuratūras īstenotā konference par finanšu sistēmu bez netīrās naudas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana un apkarošana” tika organizēta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projekta Nr. EEZ/VP/2020/1 “Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā” un ESF projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros.
