Līdz ar kriptovalūtu popularitātes pieaugumu, arī Latvijā ir nepieciešams sākt aktualizēt šādus jautājumus:
- Ar kādiem naudas “atmazgāšanas” riskiem Latvijai tuvākajos gados būs jāsaskaras?
- Kā šajā jomā novērst noziegumus?
- Kādas ir mūsu zināšanas?
- Kāda ir mūsu kapacitāte?
Riski kriptovalūtu izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem
Kriptovalūtas ir tehnoloģisks jaunievedums, kas parādījies pēdējos desmit gados un ieguvis popularitāti pēdējos piecos gados. Vēl nesen mēs izmantojām tikai skaidras vai bezskaidras naudas norēķinus. Skaidras naudas norēķini var būt anonīmi, savukārt bezskaidras naudas norēķini ir izsekojami, un kriptovalūtas pretlikumīgām darbībām apvieno labāko no abiem – tās ir anonīmas un ļoti ātri pārvietojamas, un slēpjamas, tās ir ļoti grūti izmeklējamas un svešas vairumam tiesībsargājošo iestāžu. Līdz ar to risks kriptovalūtu izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem ir ļoti augsts.
Eksperti ir vienisprātis, ka apjoma ziņā darījumi ar kriptovalūtām nepārsniedz darījumus ar skaidras vai bezskaidras naudas norēķiniem, tomēr situācija mainītos, ja aplūkotu proporciju starp legāliem un nelegāliem darījumiem, izmantojot skaidru vai bezskaidru naudu un kriptovalūtas. Piemēram, eksperts cīņā ar nelikumīgi iegūtu kriptovalūtu legalizāciju Mārtens van der Zvans (Marteen Van der Zwan) norāda, ka Nīderlandē 2016. gadā 40% darījumu noziedzīgajā sektorā tika veikti kriptovalūtās. Arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) dati liecina par to, ka visbiežāk kriptovalūtas tiek izmantotas narkotiku, citu aizliegtu preču tirdzniecībai, krāpšanai, lai izvairītos no nodokļiem un sankcijām, kibernoziegumiem, cilvēku tirdzniecībai un terorisma finansēšanai.
Būtībā kriptovalūtas nav nelegālas. Tas ir nākotnes ieguldījumu veids, un jau šobrīd ikviens var izmantot kriptovalūtas. Viens no populārākajiem legālajiem kriptovalūtu izmantošanas veidiem ir investēšana jeb, kā to dēvē eksperti, spekulēšana, jo kriptovalūtu cenu svārstības gadā var palielināties par 100%, 500%, kādā gadījumā pat par 1000% vai arī samazināties par 1000%.
Tāpat populārs to izmantošanas veids ir mārketings. Kā atbilstošu piemēru var minēt aviokompāniju “airBaltic”, kas pirms laika piedāvāja izmantot kriptovalūtu (BitCoin) kā maksāšanas līdzekli. Arī privātajā sektorā kriptovalūtas var izmantot personas, kuras neuzticas esošās valūtas stabilitātei, un personas, kuras vēlas veikt darījumus, saglabājot privātumu, vienlaikus izbaudot virtuālās naudas ērtības darījumu ātrumā un starptautisko pārvedumu iespējās.
Virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji
Kriptovalūtu pakalpojumus, nodrošinot iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, par to saņemot komisijas maksu vai piedāvājot iegādāties un atpirkt virtuālo valūtu, izmantojot atzītu likumīgu maksāšanas līdzekli, piedāvā virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem Latvijā šobrīd ir reģistrēti 6 virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji.
Zemais virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju skaits, iespējams, skaidrojams ar kaimiņvalstu konkurenci. Latvijā uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem tiek attiecināts stingrāks regulējums, nekā tas ir, piemēram, Igaunijā, kur reģistrēti aptuveni 1300 virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju. Turklāt kaimiņvalstī normatīvais regulējums paredz šādu uzņēmumu licencēšanu, kas savukārt ir vilinoši uzņēmumu klientiem, jo rada priekšstatu par uzņēmuma uzticamību un stabilitāti.
Eksperti norāda, ka lielākais risks saistībā ar kriptovalūtu uzraudzību ir nereģistrētie virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji, kā arī fakts, ka valsts iestādēm nav iespējams piekļūt informācijai par šo pakalpojumu sniedzēju klientiem, kuri nereti ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu apritē.
Ja situāciju ar kriptovalūtu uzraudzību un aprites regulēšanu salīdzina Baltijas valstīs, Igaunijā ir regulējuma skaidrība – ieviesta virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju licencēšana, process ir prasmīgi izstrādāts, un, izejot caur šo procesu, pakalpojumu sniedzējs var paļauties, ka atbilst sektorā izvirzītajām prasībām. Arī Lietuvā pastāv virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju regulējums, tomēr tas attiecas ne tikai uz virtuālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī uz visu finanšu un tehnoloģiju sektoru.
Latvijas regulējuma aktuālie jautājumi
Latvijas finanšu sektors pēdējos gadus ir aizvadījis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas zīmē, fokusējoties tam, kā iespējami vairāk ierobežot jebkādas potenciālas nelikumīgas darbības vai kā iespējami nodrošināt, ka sektors ievēro prasības. Līdz ar to Latvijā nav rasts laiks, lai domātu par to, kā šo sektoru padarīt draudzīgāku uzņēmējiem.
Latvijas regulējumā ir daudz neatbildētu jautājumu. Ir skaidrs –, ja Latvijā sniedz virtuālo valūtu pakalpojumus, ir jāreģistrējas VID, jānorīko atbildīgā persona, jāizveido iekšējā kontroles sistēma. Tas ir pasākumu kopums, lai uzņēmums nodrošinātu, ka klienti uzņēmumu neizmanto nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijai (naudas “atmazgāšanai”).
Ir atvērts jautājums, kā jāizskatās šādai iekšējai kontroles sistēmai. Bankām Latvijā šie noteikumi ir detalizēti un konkrēti, savukārt virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem šādas skaidrības pagaidām nav. Jānorāda, ka VID ir izstrādājis un publicējis vairākas vadlīnijas virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem, tomēr manāmi trūkst konkrēta tiesiskā regulējuma.
Starptautiskā sadarbība uzraudzībā un kontrolē
Ņemot vērā kriptovalūtas ieguvumus un potenciālos riskus, ir nepieciešams rast balansu, lai mēs turpinātu veicināt tehnoloģiju attīstību un izmantošanu, vienlaikus neļaujot šos risinājumus izmantot noziedzīgiem mērķiem. Lai tiktu veidots balanss, VID uzsver nepieciešamību ieviest virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju licencēšanu arī Latvijā. Valsts iestādes norāda, ka kriptovalūtu uzraudzības nodrošināšanā notiek regulāra sadarbība starp valsts iestādēm, kā arī pieredzes apmaiņa ar citu valstu institūcijām. Ievērojot kriptovalūtu darījumu starptautisko pieejamību, starpvalstu sadarbība ir neatņemama uzraudzības un kontroles sastāvdaļa.
Ja runājam par perfekto formulu, lai efektīvi apkarotu naudas “atmazgāšanu” un noziedzīgas darbības ar kriptovalūtām, Valsts policija norāda, ka tas apvieno šādu gadījumu prevenciju, monitoringu un spēju aktīvi reaģēt pārkāpumu gadījumos. “Mums jābūt izglītotiem un aprīkotiem ar nepieciešamajām tehnoloģijām, kā arī gataviem sadarboties starptautiskā līmenī.”
***
Publikācija ir balstīta biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” rīkotajā sarunā “Kriptovalūtas un naudas atmazgāšana. Kā novērst šādus pārkāpumus?”, 2021. gada sarunu festivālā “LAMPA”.
Diskusijā piedalījās:
- Mārtens van der Zvans (Marteen Van der Zwan), eksperts cīņā ar nelikumīgi iegūtu kriptovalūtu legalizāciju, Nīderlande;
- Toms Platacis, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks;
- Agnese Rudzīte, VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore;
- Ruslans Grigs, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks;
- Kirils Solovjovs, IT drošības uzņēmuma “possible.lv” dibinātājs un e-Saeimas izstrādātājs;
- Agneta Rumpa, zvērināta advokāta palīdze zvērinātu advokātu birojā “Sorainen”.
Diskusiju moderēja Paulis Iļjenkovs, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks.
