NFT galvenokārt raksturo trīs pazīmes:
- tie atspoguļo kādu unikālu objektu, kuru var nepārprotami saistīt ar digitālo maku;
- tie nav reproducējami vai savstarpēji aizstājami;
- tos nevar sadalīt daļās.1
Lai gan NFT ir uzskatāmi par virtuālajiem aktīviem, uz tiem nereti netiek attiecinātas tādas pašas prasības kā uz citiem virtuālajiem aktīviem to neaizvietojamās dabas dēļ. Šādu prasību neesamība rada paaugstinātus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILL) riskus gan minēto platformu lietotājiem, gan finanšu sistēmas integritātei kopumā.
NFT riski
Papildu NILL riskiem, kas raksturīgi visiem virtuālajiem aktīviem, NFT saistās ar tādiem krāpniecības riskiem kā viltošana un pircēju maldināšana. NFT piemīt arī riski, kas izriet no līdzības ar mākslas priekšmetu tirgiem, ietverot anonimitāti, nereģistrētus pārdošanas darījumus un augsta riska jurisdikciju izmantošanu.2
Daudzus no šiem riskiem pastiprina neregulēta NFT tirdzniecība, kas ļauj apgrozīt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un sekmēt izvairīšanos no sankcijām.
NFT no citiem virtuālajiem aktīviem atšķir to tirgus līdzība mākslas priekšmetu tirgum. Vāji regulētajā NFT tirgū riska faktori ir ar pircēju un darījumu saistītās informācijas nepieejamība (anonimitāte), pašregulēts tirgus, necaurskatāma cenu noteikšana un augstas vērtības darījumi. Minētie faktori rezultējas liela apjoma darījumos starp nezināmiem darījuma partneriem, kā arī paver iespēju dažādām krāpnieciskām darbībām NFT tirdzniecības vietās un līdzīgās vietnēs.3
Tāpat kā virtuālo valūtu gadījumā, NFT īpašumtiesību nodošana nav ierobežota atrašanās vietas ziņā, tā notiek bez papildu izmaksām un trešo personu iejaukšanās. Tādējādi NFT īpašumtiesības var tikt lielā ātrumā mainītas starp dažādiem makiem un patiesajiem labuma guvējiem. Minētais rada labvēlīgu vidi arī fiktīvajai tirdzniecībai (wash trading), kad NFT īpašnieks vairākkārtīgi pērk un pārdod izveidotos NFT starp viltotiem kontiem, tādējādi ar katru transakciju paaugstinot to vērtību. Rezultātā tiek mākslīgi paaugstinātas NFT cenas.
Vienkārša un pieejama NFT pirkšana un pārdošana rada arī pašlegalizācijas risku – par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek iegādāti NFT, kurus pēc tam pārsūta uz citu digitālo kontu, blokķēdē reģistrējot pārdošanas darījumu, un iegūtos līdzekļus tālāk iepludina ekonomikā kā šķietami likumīgi iegūtus.
Līdzīgi kā ar citiem virtuālajiem aktīviem, NFT tiek veidoti blokķēdē, kas ļauj tos pakļaut “miksēšanas” pakalpojumiem. “Miksēšana” ir pakalpojums, kur, strukturējot virtuālo valūtu caur daudzskaitlīgiem darījumiem dažādās blokķēdēs, tiek maskēta tās sasaiste ar oriģinālo avotu. “Miksēšanas” rezultātā NFT tiek attālināti un tiek maskēta to sasaiste ar aizdomīgiem makiem un darījumiem, apgrūtinot iespēju izsekot virtuālā aktīva kustību un noskaidrot patiesā labuma guvēju.
Tāpat nenoliedzams un šībrīža ģeopolitiskajā situācijā īpaši svarīgs ir sankciju apiešanas risks. Maks, pret kuru noteiktas sankcijas, tiek “slēgts”, un NFT tiek pārnesti uz citu digitālo maku. Jaunizveidotais maks ir spējīgs veikt darījumus ar šo NFT.4
NFT regulējums
Kaut arī tehnoloģiski NFT ir salīdzināmi ar virtuālajiem aktīviem, Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action Task Force, turpmāk – FATF) norāda, ka visbiežāk NFT tiek izmantoti kā kolekcionējami priekšmeti un netiek uzskatīti par virtuālajām valūtām.5 Līdz ar to NFT veidotāji netiek uzskatīti par virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus FATF norāda, ka, ja NFT praksē izmanto maksājumu un ieguldījumu veikšanai, uz tiem var tikt attiecināta virtuālo valūtu definīcija.6
Latvijā virtuālās valūtas tiek definētas kā vērtības digitālais atspoguļojums.7 Tādējādi, kamēr NFT netiek izmantoti maksājumu veikšanai, virtuālo valūtu definīcija uz tiem neattiecas.
Citās valstīs virtuālie un digitālie aktīvi tiek tulkoti plašāk, paredzot iespēju aptvert arī NFT.
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests, analizējot ārvalstu regulējumu, ir secinājis, ka tādu valstu kā Francija un ASV tiesiskajā regulējumā NFT tirdzniecības vietas varētu tikt uzskatītas par virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad NFT tiek izmantoti maksājumu vai ieguldījumu veikšanai. Savukārt Apvienotajā Karalistē NFT faktiski atrodas mākslas un virtuālo valūtu sektora krustpunktā, tomēr šobrīd ne mākslas, ne virtuālo valūtu normatīvais regulējums nav tieši piemērojams NFT darījumos.8
Secinājumi
NFT riski ir salīdzināmi ar citiem virtuālo aktīvu riskiem, tomēr atšķirībā no virtuālajiem aktīviem NFT saistās ar papildu sarežģījumiem to statusa noteikšanā. Lai gan tie tiek veidoti blokķēdē un ir tehnoloģiski salīdzināmi ar citiem virtuālajiem aktīviem, to neaizvietojamā daba un riski, kuriem pakļauti NFT, ļauj NFT tirgu salīdzināt ar mākslas priekšmetu tirgu. Valsts iestādēm ir nepieciešams rīkoties proaktīvi un būt gataviem reaģēt uz NFT radītajiem riskiem – vajag ieviest un stiprināt noteikumus saistībā ar NFT pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā, veikt NFT pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un veidot izmeklēšanas iestādēm tehnisko un zināšanu bāzi, lai izmeklētu iespējamus noziedzīgus nodarījumus, kuros izmantoti NFT. Ir nepieciešams rast risinājumu, kā efektīvi un vienoti regulēt ar NFT saistītos jautājumus, lai noteiktu NILL risku mazinošas prasības NFT pakalpojumu sniedzējiem. Ir jānodrošina, ka NFT pakalpojumu sniedzējiem ir jāizpilda vismaz minimālās prasības attiecībā uz klientu izpēti, lai iespējami mazinātu NILL, sankciju apiešanas riskus, kā arī īpaši NFT raksturīgos krāpšanas, pašlegalizācijas un fiktīvo darījumu riskus.
1 Finanšu izlūkošanas dienests. Neaizvietojamo digitālo vērtību (NFT) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums. 2022, 4. lpp.
2 Turpat, 9. lpp.
3 Turpat.
4 Measures Needed to Address NFT-Enabled Sanctions Evasion. Pieejams: https://articles.sanctionsassociation.org/measures-needed-to-address-nft-enabled-sanctions-evasion/.
5 Updated Guidance for a Risk-Based Approach to Virtual Assets and Virtual Asset Service Providers. 2021. Pieejams: https://www.fatfgafi.org/publications/fatfrecommendations/documents/guidance-rba-virtual-assets-2021.html.
6 Updated Guidance for a Risk-Based Approach to Virtual Assets and Virtual Asset Service Providers. 2021. Pieejams: https://www.fatfgafi.org/publications/fatfrecommendations/documents/guidance-rba-virtual-assets-2021.html.
7 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 2.2 punkts.
8 Finanšu izlūkošanas dienests. Neaizvietojamo digitālo vērtību (NFT) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums. 2022, 7. lpp.
