E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 39131
Lasīšanai: 4 minūtes

Prasību par kopīpašuma izbeigšanu var celt tiesā

J
jautā:
29. septembrī, 2026
Andris E

Labdien! Brālis jau ilgstoši dzīvo tēva mājā. Pēc tēva nāves saskaņā ar testamentu īpašumu mantojām mēs abi: katrs ½ domājamo daļu. Brālis bija cerējis mantot visu īpašumu, un kopš tā laika mūsu attiecības ir izjukušas. Viņš pašlaik lieto visu māju, bet man nav nodrošināta iespēja to lietot vai gūt ienākumus no savas daļas izīrēšanas, lai gan par savu mājas daļu es maksāju nekustamā īpašuma nodokli. Kā šādā situācijā panākt kopīpašuma sadalīšanu vai manas daļas izpirkšanu? Kā rīkoties, ja brālis nevar vai nevēlas izpirkt manu daļu par tās tirgus vērtību un savstarpēja vienošanās nav iespējama?

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Ja nav iespējams ar brāli labprātīgi vienoties par īpašuma dalītas lietošanas kārtību vai kopīpašuma izbeigšanu, jūs ar atbilstošu prasību varat vērsties tiesā. Proti, tiesas ceļā prasīt noteikt kopīpašuma dalītas lietošanas kartību (ja konkrēto īpašumu var atbilstoši sadalīt) vai arī prasīt izbeigt kopīpašumu.

Civillikuma 1072. pants noteic: katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt. Savukārt 1074. pants paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Izskatot kopīpašuma dalīšanas jautājumu, atbilstoši Civillikuma 1075. pantam tiesa atkarībā no dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:

  • piespriež katram kopīpašniekam reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai;
  • atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā;
  • noteic lietu vai daļu pārdot;
  • izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram kopīpašniekam paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš apmierināms ar naudu;
  • noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamajām telpām.

Augstākā tiesa ir skaidrojusi, ka kopīpašnieka personiskās attiecības pret dalāmo nekustamo īpašumu, tostarp tādi faktori kā dzimtas īpašums vai kopīpašnieka dzīvesvieta, ietilpst apstākļos, kas ņemami vērā, tiesai nosakot kopīpašuma dalīšanas veidu atbilstoši Civillikuma 1075. pantam. Apstākļi, kas saistīti ar kopīpašuma lietas personisko nozīmi kādam kopīpašniekam, tomēr ir jāvērtē kopsakarā ar pārējiem kritērijiem, kuriem ir nozīme, tiesai izraugoties dalīšanas veidu (skat. Senāta 2024. gada 16. decembra spriedumu lietā Nr. SKC‑438/2024).

Uzzini vairāk LV portālā:

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 189 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas