“Latvija turpina savu eiropeisko kursu demokrātijas stiprināšanā un veic darbu, lai nacionālajā likumdošanā nostiprinātu demokrātijai un vārda brīvībai fundamentāli svarīgā Eiropas Mediju brīvības akta pamatprincipus un prasības. To mērķis ir ne vien aizsargāt mediju plurālismu un neatkarību, bet arī nodrošināt lielāku caurskatāmību attiecībā uz valsts un pašvaldību piešķirto finansējumu medijiem par reklāmas pakalpojumiem. Izmaiņas likumos tiek ieviestas pakāpeniski, nodrošinot gan regulas prasību izpildi, gan arī uzlabojot mediju tiesību aktus pēc būtības,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Nacionālajā likumdošanā tiks veiktas izmaiņas likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem," ieviešot normas, kuras nepieciešamas Regulas prasību piemērošanas nodrošināšanai, tostarp ietvertas definīcijas, noteikta par atsevišķu Regulas prasību pantu piemērošanu kompetentā atbildīgā iestāde, kā arī papildināti mediju pakalpojumu sniedzēju un publisko iestāžu vai struktūru pienākumi.
Savukārt “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” aizstāta tajā norādītā Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī, ņemot vērā likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" paredzētos grozījumus, papildināta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) noteiktā kompetence.
Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanai noteikti šādi uzdevumi:
- likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs tā uzturētajā Masu informācijas līdzekļu (MIL) reģistrā iekļauj un dara publiski pieejamu mediju pakalpojumu sniedzēju pašdeklarēto informāciju par publiskā finansējuma, kas tiem piešķirta valsts reklāmai, gada kopējo summu;
- NEPLP noteikta par mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanu atbildīgo iestādi;
- noteikts, ka NEPLP būs tā valsts iestāde, kas uzraudzīs un katru gadu ziņos par publisko iestāžu un subjektu finansējumu valsts reklāmai, ko tās piešķīrušas mediju pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat noteikts, ka jāveic ar MIL reģistra uzturēšanu saistīto aspektu (reģistrācijas procedūras, definīciju, subjekta izslēgšanas kārtības no reģistra) pārskatīšanu, paredzot esošā MIL reģistra konceptuālu pārveidi uz mediju pakalpojumu sniedzēju, nevis masu informācijas līdzekļa jeb mediju pakalpojuma reģistrāciju un jānodrošina jaunas datu kopas pakāpenisku izveidošanu Latvijas Atvērto datu portālā par publisko personu finansējuma piešķīrumiem valsts reklāmai.
KM jau informējusi, ka likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” šodien valdībā apstiprinātās izmaiņas skar Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanu; sarunas par likuma 7. pantu ar mediju nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām tiks turpinātas jaunā mediju likuma izstrādes gaitā.
Pie Eiropas Mediju brīvības akta prasību izvērtēšanas strādāja KM izveidota starpinstitūciju darba grupa,** kuras locekļi 11 sanāksmēs un vairākās atsevišķās diskusijās sagatavoja priekšlikumus pakāpeniskai tā ieviešanai.
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regula (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts).
** pārstāvētas KM, EM, FM, Ģenerālprokuratūra, Konkurences padome, NEPLP, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, SEPLP, Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs, kā arī pieaicinātās institūcijas – Iepirkumu uzraudzības birojs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Mediju ētikas padome, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reģionālo mediju asociācija, LTV, Reklāmas asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, SIA Gemiuss, SIA TNS Latvia.
