Skatot digitālā satura veidotājas Sendijas Gabrielas Ozolas sūdzību par portāla “TV3.lv” rakstiem, kuros pārstāstīti viņas Instagram ieraksti, Ētikas padome nekonstatēja, ka būtu pārkāpts Ētikas kodekss. Sociālajos medijos publiski izliktās informācijas izmantošana mediju darbā ir arvien biežāk diskutēta tēma, un tajā saskaras cilvēku privātuma, mediju tiesību un sabiedrības interešu jautājumi. Šādās situācijās ir daudz nianšu, kas nosaka, vai ticis ievērots samērīgums. Ētikas padome secināja, ka konkrētajā gadījumā raksti veidoti par publisku personu, kas publiski, neizmantojot nekādus privātuma iestatījumus, dalījusies ar informāciju par ģimenes plānošanas jautājumiem, bet portāls pārtraucis par to veidot rakstus tiklīdz uzzinājis par iebildumiem.
Medijiem, kad tie izmanto informāciju, ko cilvēki publiskojuši sociālajos medijos, Ētikas padome rekomendē izvērtēt ne tikai tās patiesumu, bet arī vai šis saturs ir svarīgs sabiedrībai. Gadījumos, kad publiskota privāta informācija, ieteicams sazināties ar informācijas avotu, lai pārliecinātos, ka tam nebūs iebildumu vai lai informētu par medija nodomu. Savukārt cilvēkiem Ētikas padome rekomendē labāk apzināties, ka informācija, ar ko tie dalās publiski, var būt pieejama svešiniekiem, medijiem, mākslīgā intelekta rīkiem, tāpēc, to publicējot, vēlams izmantot saturam atbilstošākos privātuma iestatījumus. Savukārt cilvēkam situācijās, kad medijs sāk izmantot viņa publiskotu informāciju, kuru cilvēks uzskata par privātu, iesakāms nekavējoties nepastarpināti sazināties ar mediju un paust tam savas pretenzijas. Par sociālo mediju ierakstu izmantošanu mediju darbā Ētikas padome jau ir gatavojusi skaidrojumu un rekomendācijas. Tas pieejams Biedrības mājaslapas sadaļā “Cita noderīga informācija” šeit.
Skatot Latvijas Galda tenisa federācijas sūdzību par portāla “LA.lv” rakstu, Ētikas padome konstatēja, ka rakstā pārkāpti Ētikas kodeksā noteiktie principi, kas paredz faktu pārbaudi un kritisku attieksmi pret informācijas avotu. Padome secināja, ka medijs anonīmas interneta lapas sniegtajai informācijai savā rakstā bija ierādījis centrālo lomu, akcentējot to virsrakstā un pārpublicējot tās saturu pilnā apjomā, taču nebija neko darījis, lai kritiski izvērtētu un pārbaudītu šo informāciju. Ētikas padome piekrīt redakcijas viedoklim, ka temats par sporta federāciju pārvaldību, valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un potenciāliem interešu konfliktiem ir sabiedrības interešu jautājums, tomēr padome akcentē, ka arī veidojot materiālus par šīm tēmām, medijiem ir jāievēro profesionālie standarti, jo īpaši, kad medijs par kādu personu izplata tai kritisku informāciju.
Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Ētikas padome sniedza viedokli un rekomendācijas par interviju LTV raidījumā “Panorāma” ar Valdi Puriņu, kurš vadīja traģēdiju piedzīvojušo alpīnistu grupu Aļaskas kalnos. Šim notikumam bija liela rezonanse sabiedrībā, un ap to bija daudz spekulāciju. Šādās netipiskās situācijās mediji saskaras ar dažādām dilemmām, un pastāv atšķirīgi skatījumi, kā tās risināt. Vērtējot medija lēmumu veidot šo interviju, Ētikas padome uzskatīja, ka spekulācijas par notikušo bija aktualizējušas intervijas nepieciešamību, un medijam nebija pamatota argumentu atteikt iespējai veidot interviju. Tomēr Ētikas padome uzskatīja, ka nebija nepieciešamības uzsvērt intervijas ekskluzivitāti, jo šajā kontekstā medija motīvi norādīt, ka šī ir vienīgā intervija, palika nesaprasti un tika uztverti citādi. Ētikas padome aicina medijus ņemt vērā, ka eksluzivitātes norāžu uzkrītoša lietošana saistībā ar nāvi un traģēdiju ir nevietā, un rūpīgi izvērtēt ekskluzivitātes norāžu lietošanas ētiskos aspektus. Vērtējot intervijas emocionālos aspektus, vairums Ētikas padomes locekļi uzskatīja, ka lēmums saglabāt intervijā emocionāli dramatiskās epizodes, ir atbilstošs. Viena no svarīgākajām mediju vērtībām ir patiesība, tāpēc emociālo epizožu saglabāšanu var uzskatīt par veidu, kā tiek atklāta patiesība – intervētā grupas biedra sāpes un pārdzīvojuma dziļumu.
Ētikas padome vērēja arī iesniegumus par “TV3.lv” publikācijām “Rīgas centrā sieviete piedzīvo seksuālu uzmākšanos no, iespējams, migrantu puses. "Viņš sāka grābstīties gar krūtīm"”, un “LSM.lv” publikāciju “Kriminālprocesā noskaidros migrantu iespējamu uzbrukumu sievietei”. Ētikas padome uzskatīja, ka ar šiem materiāliem saistīti jautājumi par sociālajos medijos izplatītās informācijas izmantošanu mediju materiālu veidošanā, migrācijas un seksuālās vardarbības tēmu atspoguļošanu, faktu pārbaudi un kritisku attieksmi pret informācijas avotu. Situācijas problemātiskumu un sarežģītās mediju dilemmas raksturoja arī fakts, ka jau pēc Ētikas padomes sēdes Valsts policija izplatīja informāciju par kriminālprocesā veiktās izmeklēšanas rezultātiem, kas liek domāt, ka sieviete, kas izplatīja sākotnējo informāciju, notikušo bija izdomājusi.
Vērtējot publikācijas vēl pirms policijas paziņojuma par izmeklēšanā noskaidroto, Ētikas padome konstatēja, ka mediji reaģēja uz sociālajos medijos sacelto rezonansi, paļāvās uz informācijas sniedzējas godprātību, uzskatīja, ka notikumam nav citu aculiecinieku, un steidzās ziņot par notikušo, taču, to darot, nepārbaudītu informāciju padarīja par centrālo stāsta elementu – virsrakstos izmantoja nepārbaudītus informācijas avota formulējumus un ne vienmēr nošķīra faktus no informācijas avota viedokļa. Arī publikāciju saturā tika izcelts sievietes stāstīstais, nevis policijas sniegtā informācija. Šīs nepilnībās būtu bijis iespējams mazināt, kritiskāk vērtējot informācijas avotu un veidojot mazāk dramatiskas publikācijas.
Atskatoties uz šo notikumu, secināms, ka, visticamāk, informācijas avots migrācijas un seksuālas varmācības tēmas apzināti apvienoja, lai manipulētu ar sabiedrību un medijiem un radītu sensāciju. Savukārt mediji paļāvās uz informācijas avota godaprātu, atklātību, uzskatīja par savu pienākumu neignorēt notikušo, taču neievēroja vajadzīgo rūpību un kritisku attieksmi un tādejādi piedalījās sensācijas veidošanā. Ētiks padome uzsver arī pozitīvo – mediji turpināja ziņot par policijas izmeklēšanā secināto un tādejādi parādīja, ka migrācijas tēma tiek apzināti izmantota stereotipizācijai un manipulācijai ar sabiedrību.
Ētikas padome sniedza vērtējumu, skatot sūdzību par valodas lietojumu portāla “TV3.lv” publikācijas virsrakstā “Nelegālie imigranti laužas iekšā Latvijā – brīvdienās novērsti 163 personu mēģinājumi šķērsot robežu”. Ētikas padome uzkatīja, ka frāze “laužas iekšā” var tikt uztverta divējādi – kā žurnālista viedoklis vai arī veids, kā spilgtāk raksturot robežpārkāpēju grupu nebeidzamos centienus iekļūt valsts teritorijā ar visdažādākajām metodēm. Savukārt frāze “nelegālie migranti” ir iegājusies Latvijas mediju valodā. To lieto gandrīz visi mediji, kā arī valsts amatpersonas, tāpēc tās lietošanu vien nevar uzskatīt par ētikas pārkāpumu. Šobrīd tā raksturo Krievijas un Baltkrievijas uzkurinātā hibrīdkara ietvaros mērķtiecīgi veicinātos tuvo austrumu valstu pilsoņu centienus nelegāli iekļūt Latvijā caur austrumu robežu. Turklāt tie notiek laikā, kad valstī palielinās un kļūst redzamāka legālā imigrācija, kas nav bijusi Latvijai raksturīga ilgus gadus. Migrācijas kontekstā pastāv iespējas lietot arī citus terminus, piemēram, “robežpārkāpēji”, taču katram šādam terminam ir cita nokrāsa. Ētikas padome uzskata, ka medijiem un sabiedrībai ir tiesības izvēlēties formulējumus, tos nevar piespiest lietot un ne vienmēr arī ir lietderīgi mudināt lietot valsts iestādēs apstiprinātos terminus.
Tomēr raugoties uz valodas lietojuma ietekmi uz sabiedrību un mediju pienākumu nošķirt faktus no viedokļiem, Ētikas padome aicina medijus rūpīgi apsvērt izmantotos formulējumus un ņemt vērā, ka migrācijas tēma šobrīd tiek aktīvi izmantota sabiedrības radikalizācijai. Piemēram, konkrētajā gadījumā frāzes “nelegālie migranti” un “laužas iekšā” var uzskatīt arī par emocionāli pārsātinātu valodu, kurai nav faktoloģiska pamatojuma pašā rakstā. Tās ietver attieksmi un var tikt izmantotas neiecietības veidošanai pret jebkāda veida imigrantiem. Šādos apstākļos principiālāka Ētikas kodeksā noteiktā faktu un viedokļu nošķīruma ievērošana medijiem palīdzētu no tā izvairīties un nonākt pie mazāk emocionāliem un diskutabliem formulējumiem.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Kopš 2026. gada aprīļa tā strādā šādā sastāvā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
