Ētikas padome nekonstatēja pārkāpumu laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” rīcībā, rakstā dēvējot politisko apvienību “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” par prokremlisku. Ētikas padomē ar sūdzību bija vērsusies kāda kandidāte no šīs apvienības vēlēšanu saraksta, kura apgalvoja, ka laikraksta rīcība viņai radot smagas politiskas un reputācijas sekas. Ētikas padome uzskatīja, ka medijam ir bijis skaidrs un faktos balstīts pamatojums tā lietošanai, un lietotā frāze konkrētajā situācijā uzskatāma par faktos balstītu apzīmējumu, nevis par subjektīvu un nepārbaudāmu vērtējumu, kas būtu skaidri jānorobežo no faktiem. Vienlaikus Ētikas padome uzskata, ka šādās situācijās, kad medijs ziņu formāta rakstos cenšas pievērst uzmanību kādiem ar partijas vai politiskās apvienības darbību saistītiem aspektiem, būtu vēlams iekļaut arī paskaidrojumu, kas izvērstāk pamato izvēlēto apzīmējumu. Tas izslēgtu atšķirīgās interpretācijas par faktu un viedokļu nošķiršanu un sniegtu lasītājiem papildus informāciju.
Ētikas padome konstatēja ētikas kodeksa pārkāpumu “Helio Media” televīzijas kanāla "360" realitātes šovā "Ģimene burkā" 65. epizodē, kurā kāda ar raidījuma filmēšanu nesaistīta ģimene tai aiz muguras bija padarīta par šova “dalībniekiem”. Šova veidotāji bija organizējuši gaisa balona lidojumu, kas veica nosēšanos kādā lauku īpašumā. Ar uzmodināto īpašnieku atļauju tie iebrauca sējumā uzņemt balonu un pasažierus. Tomēr vienlaikus, nesaskaņojot ar īpašniekiem, tie filmēja šova epizodi, iefilmēja un atrādīja televīzijā un sociālo mediju reklāmas rullīšos arī mājas pagalmu, ēkas, automašīnu, bet saimniekiem raidījumā veltīja stigmatizējošus un izsmejošus komentārus. To, ka viņu īpašumā vienlaikus notikusi šova filmēšana, mājas saimnieki uzzināja tikai no reklāmām un noskatoties raidījumu. Ētikas padome secināja, ka šova filmēšana privātīpašumā bija notikusi bez sabiedriski nozīmīga mērķa, nebrīdinot tā īpašniekus un iedzīvotājus un nesaņemot piekrišanu. Sižetā tika ne vien atrādītas īpašuma mājas un pagalms, bet māju saimniekiem tika veltīti noniecinoši apzīmējumi un tie izsmieti, kas konkrētajā situācijā bija pilnīgi nevietā. Turklāt, pretēji medija skaidrotajam, sižetā tika vairākkārtīgi izcelts māju nosaukums. Attiecīgo raidījuma fragmentu izmantošana reklāmās negatīvo efektu tikai pastiprināja. Ētikas padome secināja, ka šova veidotājiem ir problēmas ar darba caurskatāmību – iesaistītajām pusēm godīgi izstāstīt par savu darbu un tā mērķiem un saņemt nepieciešamo piekrišanu, un tie nav ievērojuši nepieciešamo godprātību un cieņu.
Ētikas padome nesaskatīja privātuma pārkāpumus TV3 raidījuma “Bez Tabu” veidotāju rīcībā, veidojot sižetu “Jauniete lietotu automašīnu placī iegādājas BMW: neilgi pēc pirkuma atklājas būtiski defekti”. Žurnālisti bija ieradušies tirdzniecības vietā, lai iegūtu pārdevēja skaidrojumu, taču viņu centieni iegūt informāciju saskārās ar pretestību, radās konflikts, kas robežojās ar žurnālistu apdraudējumu, bet pašiem žurnālistiem tika pārmesta privātuma pārkāpšana. Jautājumā par žurnālistu un informācijas avotu saziņu Ētikas padome uzskata, ka pārmetumus un konfiktsituācijas ikdienišķās situācijās palīdz risināt pieturēšanās pie informācijas vākšanas procedūras. Tā rekomendē medijiem vispirms sazināties un piedāvāt vai lūgt interviju un, ja intervija tiek atteikta vai nav nekādas reakcijas, tikai tad braukt filmēt bez pieteikuma. Ētikas padome uzskata, ka var būt situācijas, kad „pārsteiguma vizīte” ir vienīgā iespēja saņemt atbildes, bet tās būtu uzskatāmas par izņēmumiem. Tāpat Ētikas padome uzskata, ka, žurnālistiem, pildot savus darba pienākumus ikdienišķās situācijās, būtu jāstādās priekšā. To vēlams darīt arī atbildot uz svešinieku jautājumiem, kas interesējas, kāpēc tiek filmēts.
Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Ētikas padome sniedza viedokli un rekomendācijas saistība ar sūdzību par kāda portāla rakstu, kurā bija apskatīta mūziķa Snoop Dog negatīvā pieredze ar augstas bīstamības sintētisko narkotiku un pieminēts, ka mūziķis regulāri lieto marihuānu. Sūdzībā Ētikas padomei tika norādīts, ka šī norāde kopā ar rakstam pievienoto fotogaleriju normalizē marihuānas lietošanu, lai gan Latvijā tā ir aizliegta. Ētikas padome piekrita, ka rakstam pievienotā fotogalerija, kurā mūziķis pārsvarā redzams, smēķējot paštītas cigaretes, var tikt uztverta tādā veidā. Vienlaikus Ētikas padome pozitīvi novērtēja, ka portāls pēc sūdzības izvērtēšanas rakstu bija papildinājis ar informāciju, ka Latvijā marihuānas glabāšana un lietošana ir aizliegta. Ētikas padomes uztverē jautājums, vai medijs, ziņojot par rīcību, kas atzīta par likumīgu citā valstī, to normalizē Latvijā, ir sarežģīts. Konkrētajā situācijā ir jāņem vērā, ka Snoop Dog mītnes valstī, ASV, daudzos štatos, kā arī vairākās Eiropas valstīs marihuānas lietošana ir likumīga un ka tā ir daļa no mūziķa personīgās un skatuves dzīves. Līdz ar to mūziķa pieredzes atspoguļojums var ietvert arī marihuānas legālu lietošanu. Ētikas padome uzskata, ka šādās situācijās arī mediji Latvijā savos materiālos var pieminēt darbības, kas Latvijā nav atļautas. Tomēr Ētikas padome uzskata, ka medijam ir jāņem vērā arī Latvijas konteksts un jāizvairās no aizliegtu vielu lietošanas normalizēšanas. Tā rekomendē medijiem pievērst pienācīgu vērību šiem aspektiem. Piemēram, materiālu gatavošanā un atlasē nepieciešams labi apzināties atsevišķu tēmu atšķirīgo uztveri vietējā kontekstā un sekot līdzi, lai riskantas darbības netiktu romantizētas vai padarītas pievilcīgas.
Ētikas padome nesaskatīja pamatu kādā iesniegumā minētajiem pārmetumiem, par vārda “krievi” lietojumu TV3 reportāžā no frontes Ukrainā. Ētikas padome uzskatīja, ka publikācijas un sižeta kopējais saturs ir vērtējams vienotā kontekstā, nevis atrauti tikai pēc atsevišķas virsrakstā vai intervijas citātā izmantotas frāzes. No materiāla bija skaidri saprotams, ka reportāžā lietotie apzīmējumi attiecināti uz Krievijas agresijā iesaistītajiem militārajiem spēkiem, nevis uz visiem krievu tautības cilvēkiem, Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem vai jebkurai citai ar etnisko izcelsmi identificējamai personu grupai. Mēģinājumus ierobežot šādu vārdu lietojumu reportāžās no frontes Ētikas padome uzskata par amorāliem centieniem notušēt Krievijas un tās lielākās etniskās grupas atbildību par karu. Šāds iesniegums Ētikas padomei arī nebija pārsteigums, jo tā iesniedzējs jau ir pazīstams kā kremļa propogandists, un ir nonācis Valsts drošības dienesta redzeslokā.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Kopš 2026. gada aprīļa tā strādā šādā sastāvā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
