DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 9 minūtes

Mediju ētikas padome novembrī sniedz sešus atzinumus par aizskarto cilvēku sūdzībām

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” novembrī sniedza sešus atzinumus. Tajos skatītas aizskarto cilvēku sūdzības par virkni rakstiem un sižetiem, kas tapuši balstoties uz sociālajos medijos izplatītu video: par publikāciju, kas aprakstīja Gulbenes vēstures personības un notikumus; par sižetu saistībā ar krāpniecību; par raksta ilustrēšanu ar fotogrāfiju, kurā līdzās apsūdzētajam redzama tiesas darbiniece; par Jura Ulmaņa dēvēšanu par rusofobu; par viedokļrakstu, kas aizskāra sportistus ar invaliditāti. Tāpat Ētikas padome atgādina medijiem, ka materiālos par iespējamajiem noziegumiem nepieciešams nodrošināt nepilngadīgo cietušo identitātes aizsardzību.

Ētikas padome saskatīja ētikas pārkāpumus vairāku mediju darbā, nepietiekami veicot informācijas pārbaudi

Mediji bija paļāvušies uz sociālajos medijos izplatīto un ažiotāžu sacēlušo video, kurā jaunieši bija veikuši provocējošu eksperimentu, lai parādītu kāda cilvēka, iespējams, amorālo un nelikumīgo rīcību, un viņu konfrontējuši. Balstoties uz jauniešu sagatavoto video, mediji bija izplatījuši informāciju par šī cilvēka identitāti un publiskojuši video fragmentus, bet nebija veikuši pietiekamu izpēti, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par notikušo.

Ētikas padome nesaskatīja ētikas principu pārkāpumu portāla “press.lv” rīcībā

Rakstu par spiegošanā apsūdzēto Sergeju Ņikitinu redakcija bija ilustrējusi ar tiesā uzņemtu foto, kurā blakus apsūdzētā sejai redzama tiesas darbinieces seja. Arī Ētikas padomei šķita, ka otras sejas klātbūtne fotogrāfijā bija mulsinoši uzkrītoša, – lai neradītu pārpratumus, medijam būtu bijis vēlams izvēlēties citu foto.

Tomēr padome secināja, ka portāls ziņas ilustrēšanai bija izmantojis vienīgo ziņu aģentūras LETA foto, kurā redzama apsūdzētā seja. Citos foto apsūdzētais seju slēpa un aizsedza. Ētikas padome arī konstatēja, ka ziņu aģentūra attēlam pievienotajā aprakstā bija korekti paskaidrojusi, ka blakus esošā persona ir tiesas darbiniece, savukārt portāls attēlam nebija pievienojis, ne atsauci uz fotogrāfijas avotu, ne aprakstu. Ētikas padome portālam ieteica turpmāk lietot nepieciešamās norādes.

Ētikas padome balsojumā nekonstatēja ētikas kodeksa pārkāpumu portāla “Delfi” publicētajā viedokļrakstā: “Armands Puče: Valsts slaukšana kā sporta veids“

Tomēr Ētikas padomes locekļu domas atšķīrās. Daļa uzskatīja, ka rakstā nepārprotami pausta nievājoša attieksme un ņirgāšanās par parasportu kā neīstu sportu. Kritika sporta organizācijām pausta nevis cieņpilni, skaidri nošķirot sporta organizāciju vadību no cilvēkiem ar invaliditāti, bet noniecinot cilvēkus ar invaliditāti. Citi Ētikas padomes locekļi, lai arī nepiekrita pilnīgi visiem raksta autora apgalvojumiem, uzskatīja, ka viedokļrakstos pieļaujama robeža asu izteikumu lietošanā nav pārkāpta.

Līdzīgā, nevienprātīgā balsojumā Ētikas padome nekonstatēja ētikas pārkāpumu Gulbenes novada laikraksta “Dzirkstele” rakstā par kādu pirms 20 gadiem nogalinātu novadnieku un viņa dzīvesveidu

Rakstā bija minēta viņa iespējamā saistība ar organizēto noziedzību un pieminētas baumas, ka arī uz viņa sirdsapziņas varētu būt cilvēku dzīvības. Raksts sāpināja šī cilvēka tuviniekus. Sūdzības izskatīšanas laikā medijs veica rakstā precizējumu. Daļa Ētikas padomes locekļu tomēr uzskatīja, ka šādu baumu pieminēšana raksta ievadā, īpaši ņemot vērā, ka materiālā neviens no laikabiedriem nemin šādas aizdomas un redakcijas rīcībā nav nekādas konkrētākas informācijas, kas pamatotu šādu norādi, ir nekorekta un nevietā attiecībā pret nogalinātā tuviniekiem. Citi ētikas padomes locekļi uzskatīja, ka šāda veida vēstures liecību materiālā var būt vieta arī tādai informācijai. Konkrētās baumas, visticamāk, ir pastāvējušas, un kāds tās joprojām atceras, tāpēc, medijs, nepiešķirot tām lielāku lomu, varēja tās arī pieminēt. Turklāt medija veiktais precizējums tās mazina.

Ētikas padome konstatēja diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma un faktu un viedokļu nošķīruma principu pārkāpumus portāla “bb.lv” publicētajos rakstos, kuros Juris Ulmanis tika dēvēts par rusofobu

Iepazīstoties ar rakstiem, Ētikas padome secināja, ka šis apzīmējums lietots arī virsrakstos, raksti ir apzināti tendenciozi, un to veidošanā nav ievērots faktu un viedokļu nošķīrums. Medijiem neapšaubāmi ir tiesības atspoguļot materiālos kādas personas viedokli, ka cita persona ir, piemēram, rusofobs, antisemīts u.tml., taču, to darot, skaidri jānorāda, ka tas ir konkrēta cilvēka viedoklis un jārūpējas par šādu izteikumu iekļaušanas pamatotību un ietekmi uz viedoklī minētajām personām un dažādām sabiedrības grupām. Šādu, ar etnisku apdraudējumu saistītu terminu lietošanai jābūt atbildīgai, jo to izplatīšana attiecīgajai etniskajai grupai var radīt un sakāpināt apdraudējuma sajūtu un raisīt naidu pret cilvēkiem, kam attiecīgais termins un uzskati tiek piedēvēti. Šajā gadījumā minēto vērtējumu autors lietojis pašmērķīgi, bezatbildīgi un pasniedzis kā faktu. Ētikas padome uzskata, ka portāla rīcība, likumsakarīgi, ir veicinājusi naida kurināšanu, un tas atspoguļojies arī komentāru sadaļā.

Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu LSM raidījuma “De Facto” sižetā un rakstā “Gadiem ilgas shēmas juridisko konsultāciju aizsegā: policija sāk procesu pēc «De facto» sižeta”

Rakstā un sižetā minētais apsūdzētais un nu jau atstādinātais maksātnespējas administrators iebilda pret viņa identitātes atklāšanu un uzskatīja, ka informācija par viņu pasniegta maldinoši. Ētikas padome uzskatīja, ka vārda atklāšana bija pamatota. Vērtējot sūdzības iesniedzēja norādīto fragmentu, Ētikas padome uzskatīja, ka tas ir jāvērtē raksta un sižeta kontekstā, nevis atrauti.

Norādītajā fragmentā cietušo advokāts runājis par citu šajā kriminālprocesā iesaistītu personu, par kuru sižeta veidotāji pirms tam izskaidrojuši, ka tai nav bijis atbilstošas izglītības un tiesību nodarboties ar maksātnespējas administrāciju. Tiešs paskaidrojums novērstu atšķirīgas interpretācijas, tomēr šāda precizējuma trūkums nebūtu uzskatāms par Ētikas kodeksa pārkāpumu, bet par nepietiekamu precizitāti. Tāda nereti rodas, informāciju no viena medija formāta (televīzija) pārceļot uz citu (rakstisks teksts).

Lasītājs nesaņem sižeta satura vizuālo informāciju, tekstam tiek pievienotas papildus detaļas (piemēram, sadaļu virsraksti), kā rezultātā lasītājam ir vieglāk izlaist kādu informāciju, “pārlekt” uz priekšu un pārprast. Ētikas padome iesaka medijiem situācijās, kad pēc sižeta pārraidīšanas tiek sagatavots transkripts vai pārstāsts, rūpēties, lai nerastos pārpratumi – pievienot norādes, paskaidrot u. tml.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Ētikas padome sniedza arī vērtējumu par kāda portāla publikāciju par bijušā Rīgas domes deputāta attiecībām ar nepilngadīgo

Ētikas padome aicina medijus izturēties ļoti atbildīgi pret cietušo identitātes aizsardzību, piemēram nesniegt norādes, kas paziņām tos ļautu identificēt, ja par to nav saņemta cietušā tieša un nepastarpināta piekrišana, vai nav pārliecības, kas cietušais apzinās iespējamos identitātes atklāšanas riskus un sekas.

Materiālos, kas skar nepilngadīgos cietušos, nepieciešamība atklāt vai dot norādes uz to identitāti jāapsver vēl jo īpaši rūpīgāk, un šī piesardzība jāievēro arī situācijās, kad informāciju, kas ļauj identificēt bērnus, ir atklājusi vai ir gatava atklāt trešā persona, bērnu vecāki vai aizbildņi, vai to gatavs atklāt pats nepilngadīgais.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Kopš 2026. gada aprīļa tā strādā šādā sastāvā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI