Ētikas padome skatīja arhitektes Indras Ķempes iesniegumu par portāla “apollo.lv” publikāciju, kas aprakstīja tiesvedību, kurā tika skatīti arhitektes iebildumi pret iecerēto būvniecību kāpu zonā Liepājā. Ētikas padome rakstā konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu, jo ziņā bija ne vien kļūda, bet arī raksta autora paustais arhitektes subjektīvais raksturojums nebija ne pamatots, ne skaidri nodalīts no ziņām. Turklāt arhitekte bija sazinājusies ar portālu, lūdzot novērst nepilnības, taču portāls nebija to darījis.
Šajā situācijā portāls rakstu nepilnā apjomā bija publicējis bez maksas, bet pilnā raksta versija ar faktoloģiski precīzu informāciju bija pieejama tikai abonementiem. Ētikas padome akcentē, ka mediju ieviestie abonēšanas risinājumi (t.s. paywall modeļi) kā reklāmai alternatīvu ienākumu avots kvalitatīva satura veidošanai ir būtisks un vērtējams ļoti pozitīvi. Vienlaikus Ētikas padome rekomendē medijiem situācijās, kad maksas rakstam tiek veidots bez maksas lasāms pieteikums, tā veidošanā ievērot visus profesionālos ētikas principus – faktu precizitāti u.c. Ētikas padome uzskata, ka bezmaksas raksts uzskatāms par atsevišķu satura vienību, ko liela daļa lasītāju uztver neatkarīgi no otra, plašākā un par maksu pieejamā raksta. Piemēram, daļa lasītāju izlasa bez maksas pieejamo informāciju, bet par maksu pieejamo rakstu neizlasa un līdz ar to nesaņem pilnu medija sagatavoto informāciju.
Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus portāla “jauns.lv” rakstā par laikmetīgās mākslas centrā “KIM?” notikušo performanci ar ASV karogu. Padome secināja, ka rakstā nav ticis ievērots pienācīgs ziņu un viedokļu nošķīrums – raksta saturs atspoguļoja subjektīvus vērtējumus, tā autors bija norādīts “ziņu nodaļa” un tas bija publicēts portāla sadaļā “Politika”. Ētikas padome atzinīgi vērtēja, ka portāls pēc pretenzijas saņemšanas bija precizējis virsrakstu un papildinājis rakstu, tomēr tā secināja, ka minētās neatbilstības pastāv arī pēc labojumu veikšanas. Ētikas padome uzskata, ka gadījumā, ja medijs kādu materiālu veido kā viedokļrakstu, skaidri jānorāda, ka tas ir viedokļraksts un kas ir tā autors. Anonīmu viedokļrakstu publicēšana neveicina uzticēšanos medijiem. Autora anonimitāte būtu izmantojama tikai izņēmuma situācijās. Savukārt, ja viedokļraksts atspoguļo medija redakcijas nostāju, būtu nepārprotami un uzskatāmi jānorāda, ka tas ir redakcijas viedoklis vai komentārs.
Tāpat Ētikas padome kritiski vērtēja raksta faktoloģisko kvalitāti – sociālajos medijos publicētā ieraksta nekritisku izmantošanu un informācijas pārbaudes trūkumus. Ētikas padome atgādina, ka arī faktiem, kas tiek izmantoti viedokļu pamatošanai, būtu jābūt patiesiem – jo īpaši, ja viedokli pauž redakcija, žurnālists vai tās piesaistīts publicists.
Ētikas padome nekonstatēja pārkāpumu apzīmējuma "klikšķu portāls" lietojumā portālā “lsm.lv publicētajā rakstā «Grupveidā izvaroja imigranti». «Re:Check» pēta, kā maldina klikšķu portāli un ministrs Krauze». Portāls “la.lv”, uz ko bija attiecināts šis termins, uzskatīja, ka tā nodēvēšana par "klikšķu portālu" ir nepieņemama stereotipizācija. Tomēr Ētikas padome piekrita argumentiem, ka šis vārdnīcās iekļautais un ikdienas valodā izplatītais apzīmējums pietiekami neitrāli raksturo daļas mediju pieeju satura veidošanai un auditorijas piesaistei.
Skatot Veselības ministrijas sūdzību par rakstu portālā “jauns.lv” un tā pārpublikāciju portālā “la.lv”, Ētikas padome konstatēja pārkāpumu “jauns.lv” rīcībā. Tā secināja, ka raksts ir uzskatāms par viedokli, taču tas publiskots kā ziņu nodaļas gatavots materiāls portāla ziņu sadaļā, pārkāpjot Ētikas kodeksā nostiprināto faktu un viedokļu nošķīruma principu. Tomēr raksts arī neatbilst ziņu veidošanas standartiem un neietver "pretējās puses", piemēram, kritizētās Veselības ministrijas komentāru. Lai arī medijs skaidroja Ētikas padomei, ka raksts ir tā redakcijas viedokļraksts, Ētikas padomei raksta atgādināja nevis redakcijas veidotu materiālu, bet tabakas nozares interešu asociācijas sagatavotu polemisku viedokļrakstu, ko raksturo vienpusējs skatījums uz Tabakas likuma normām un tam pakārtota informācijas atlase.
Neatkarīgi no raksta autorības, Ētikas padome uzskata, ka medijiem ir tiesības publicēt šādus materiālus, lai veicinātu diskusijas un nodrošinātu sabiedrībai daudzveidīgu informāciju, taču tas jādara atklāti. Laba mediju profesionālā prakse, godprātīga attieksme pret mediju nozares reputāciju un cieņa pret auditoriju paredz izvērtēt medijam piedāvātos viedokļrakstus un publicēšanas gadījumā auditorijai skaidri norādīt, ka tas ir viedoklis un kas to pauž. Tādejādi auditorijai tiek dota iespēja izdarīt secinājumus par to, kā intereses raksta autors pauž. Ētikas padome rekomendēja “jauns.lv” turpmāk norādīt viedokļrakstu autorus, bet gadījumos, kad tiek pausts redakcijas viedoklis – skaidri norādīt, ka publicētais materiāls ir redakcijas komentārs.
Savukārt portālam “la.lv” Ētikas padome rekomendēja pirms materiālu pārpublicēšanas rūpīgāk vērtēt trešo pušu piegādāto saturu un ievērot vajadzīgo precizitāti, nepārprotami norādot materiāla un viedokļa autorus un nodrošinot, ka fakti tiek skaidri nodalīti no viedokļu autoru interpretācijas.
Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Ētikas padome sniedza viedokli par portālā “nra.lv” publicēto rakstu «VIDEO. Baltijas jūrā atskan sprādziens!» Sūdzībā bija norādīts, ka pirmais iespaids, ko rada šāds virsraksts, ir tiešs apdraudējums Latvijas drošībai. Tikai lasot pašu rakstu vai meklējot citus avotus, kļūst skaidrs, ka runa ir par plānotu un ikgadēju starptautisko mīnu meklēšanas operāciju "Open Spirit", kurā tiek neitralizētas vēsturiskās mīnas. Sūdzības sniedzējs uzskatīja, ka virsraksts mērķtiecīgi ekspluatē iedzīvotāju pamatotās bailes no kara darbības sākšanās, lai gūtu finansiālu labumu no klikšķiem, un šāda prakse medijos grauj sabiedrības psiholoģisko noturību un palīdz hibrīdkara mērķiem.
Ētikas padome uzskatīja, ka pašreizējā politisko notikumu un raksta tālākā satura kontekstā šāds virsraksts ir maldinošs un amorāls, turklāt mazina uzticēšanos medijiem. Redzams, ka virsrakstā apzināti noklusēta būtiska informācija par notikuma kontekstu, lai iegūtu emocionālu reakciju, izmantojot nevis lasītāju ziņkāri, bet pastāvošo trauksmi. Šāds maldinošs virsraksts drošības kontekstā ir uztverams daudz nopietnāk, nekā ziņkāri raisošs virsraksts par slavenības šķiršanos vai pazudušu kaķi.
Ētikas padome rekomendē medijiem stingri ievērot robežas, kur beidzas lasītāju intereses izraisīšana un sākas nepieņemama sensacionalizācija un baiļu sēšana, izmantojot apdraudējuma un trauksmes sajūtu. Arī virsrakstu līmenī maldināšana saistībā ar apdraudējumu, karu, vardarbību, ciešanām pārkāpj pieļaujamās robežas un var tikt uzskatīta par dezinformāciju.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Kopš 2026. gada aprīļa tā strādā šādā sastāvā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva.
Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
