Par Ētikas padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēti žurnālists, TV3 ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs Andrejs Mēters, bet par padomes priekšsēdētāja vietnieku – žurnālists, TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis.
Andrejs Mēters: “Pateicos kolēģiem Ētikas padomē par izrādīto uzticēšanos un līdzšinējā darba vērtējumu. Iepriekšējā darba cēlienā esam paveikuši nozīmīgu darbu -– izskatījuši virkni sarežģītu sūdzību un sekmējuši profesionālās pašregulācijas kultūras nostiprināšanos Latvijas mediju telpā. Īpaši augstu vērtēju to, ka padomē ir pārstāvēti dažādi un reizēm atšķirīgi viedokļi, jo tieši šī daudzveidība ļauj katru lēmumu pieņemt pēc padziļinātām un jēgpilnām diskusijām, izsverot gan mediju darba profesionālos, gan ētiskos aspektus no dažādiem skatupunktiem. Uzskatu, ka šāda pieeja ir Ētikas padomes lielākā vērtība, jo tā nodrošina lēmumu kvalitāti un uzticamību nozares un sabiedrības acīs. Esmu pārliecināts, ka, turpinot šādi strādāt, mēs sniedzam reālu pienesumu Latvijas mediju vides kopējai izaugsmei un profesionālajam briedumam.”
Ētikas padome nekonstatēja ētikas kodeksa pārkāpumu pētnieciskās žurnālistikas raidījuma “Nekā personīga” sešos sižetos, kas bija veltīti valsts piešķirtajām privilēģijām un Zemkopības ministrijas izkārtotajam daudzmiljonu finansiālajam atbalstam atsevišķiem mežrūpniecības uzņēmumiem. Ar sūdzību Ētikas padomē vērsās raidījumos pieminētais uzņēmums SIA “PATA”, kurš uzskatīja, ka skatītājiem apzināti tiek radīts maldinošs priekšstats, ka tā grupas uzņēmumi varētu būt saistīti ar sižetos apskatītajām iespējamām nelikumīgajām darbībām. Ētikas padome nesaskatīja sižetos un medija rīcībā Ētikas kodeksa pārkāpumu. Tā secināja, ka sižetos sniegtā informācija ir aktuāla un sabiedriski nozīmīga, medijs ir ievērojis žurnālistikas standartus un darbojies sabiedrības interešu aizstāvja lomā, savu iespēju robežās apkopojis un ieguvis informāciju no daudziem avotiem, veicis dziļu analīzi un rezultātā vairākos sižetos izgaismojis daudzus ļoti svarīgus aspektus, kas līdz tam tikuši slēpti sabiedrībai un saistīti ar atsevišķiem uzņēmumiem piešķirtajām privilēģijām un finansiālo ieguvumu. Pateicoties medija iesaistei, šim jautājumam arī tikusi pievērsta pienācīga uzmanība – Ministru kabinetā tika iniciēts Dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums un notikušo tālāk vērtē Ģenerālprokuratūra.
Ētikas padome skatīja arī laikraksta “Rēzeknes Vēstis” sūdzību par TV3 raidījuma “Koru kari” trešo epizodi šī gada 15. martā. Laikraksts iebilda pret raidījuma dalībnieces Baibas Sipenieces-Gavares pausto, proti, piektdien, 13. datumā, uz viņas radio galda esot atradies laikraksts “Rēzeknes Vēstis”, kuru viņa raksturoja kā “ļoti konservatīvu avīzi”, piebilstot, ka, viņasprāt, “tur puse atvēlēta baznīcai, otra puse – pašvaldības slavēšanai”, un laikraksts šajā gadījumā esot “atkāpies no saviem principiem”, publicējot kora fotogrāfiju ar aicinājumu balsot. Laikraksts uzskatīja, ka minētie apgalvojumi ir nepatiesi, nepamatoti un sabiedrībā rada maldinošu priekšstatu par laikraksta “Rēzeknes Vēstis” redakcionālo politiku, darbības principiem un profesionālo reputāciju.
Ētikas padome secināja, ka notikušo iespējams vērtēt no vairākiem skatpunktiem. Ņemot vērā vairākiem Ētikas padomes locekļiem zināmo “Rēzeknes Vēstis” kritisko attieksmi pret Rēzeknes pašvaldību, kā arī tā sniegto informāciju, Ētikas padomei raidījumā izskanējušais apgalvojums par laikraksta redakcijas politiku nešķita patiess. Tomēr ne mazāk būtisks Ētikas padomei šķita izteikumu avota statuss, izteikumu konteksts un raidījuma formāts. Baiba Sipeniece-Gavare profesionāli darbojas kā izklaidētāja un humoriste, tāpēc viņas izteikumu iespējams uzskatīt kā joku, kura mērķis ir izklaidēt un smīdināt publiku. Arī pats izteikums: “tur puse atvēlēta baznīcai, otra puse – pašvaldības slavēšanai” nepārprotami liecina par pārspīlējumu. “Koru kari” ir arī izklaides raidījums, kurš tiek pārraidīts tiešraidē, un to neveido žurnālisti. Raidījuma vadītājs nav žurnālists, arī izteikuma autore ir raidījuma viešņa, nevis TV3 žurnāliste, un no viņas tiek gaidīts viņas profesionālajai darbībai raksturīgais humors. Šādā situācijā medijam, pat ja tas vēlētos to darīt, ir praktiski neiespējami ietekmēt Baibas Sipenieces-Gavares joku kvalitāti, izvērtēt joka pamatotību un argumentēti apšaubīt. No cita izteikumu avota, cita žanra raidījumā vai rakstā šāds izteikums, iespējams, varētu tikt vērtēts kā medija redakcijas pausta vai kontrolē esoša informācija. Tomēr šajā gadījumā Ētikas padome neuzskatīja, ka medijs būtu pārkāpis ētikas kodeksu. Notikušo tā uzskata par atsevišķu gadījumu ar pretrunīgi vērtētu, laikrakstam sāpīgu un, ļoti iespējams, netaisnīgu joku izklaides raidījumā, nevis apzinātu vai sistemātisku pieeju ziņu izplatīšanai medijā.
Ētikas padome skatīja arī partijas “Austošā Saule Latvijai” biedres sūdzību, par TVNET publicista Toma Lūša viedokļrakstu “Kas ir, čigān, latviešu valodu aizmirsi?”. Raksts bija veidots ironiskā un satīriskā formā un tajā vērtēts šīs partijas paziņojums Saeimas frakcijām par jauniešu veidotajiem video sižetiem, kas publiskoti Sabiedrības integrācijas fonda pasākumu ciklā “Soli pretī”. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka partijas biedriem veltītie izteikumi rakstā tos nepamatoti diskreditē, izsmej un noniecina. Savukārt medijs norādīja, ka rakstā detalizēti un secīgi atainoti faktiskie apstākļi un situācija kopumā, kas deva pamatu autoram attiecīgi izteikties. Rakstā norādīta notikumu attīstība SIF īstenotajā pasākumu ciklā “Soli pretī” publicētajiem video sižetiem – sabiedrības komentāri sociālajos tīklos un partijas ASL paziņojums. Tāpat Rakstā vērtēti SIF cikla mērķi, pusaudžu veidotie sižeti, viņu pašu atsauksme par tiem, publiskā telpā paustie viedokļi, to skaitā sociālajos tīklos, kā arī partijas paziņojums Saeimas frakcijām. Autors rakstā paudis viedokli, izmantojot mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, lai raksturotu ASL rīcību – bez iedziļināšanās sabiedriski jūtīgā jautājumā, partija faktiski vērsusies pret cilvēkiem, kas veicina integrācijas jautājumu uzlabošanu, t.sk., jauniešiem, kas ar to saskaras ikdienā.
Ētikas padome nesaskatīja, ka medijs rakstā būtu pārkāpis Ētikas kodeksu. Publiskotajā atzinumā Ētikas padome norādīja, ka situācijās, kad par kādu personu tiek izteikti asi un kritiski viedokļi, tos paspilgtinot ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, tie neizbēgami nonāk konfliktā ar cieņas principu. Šādās situācijās svarīgi ir vērtēt aizskāruma pamatotību un samērīgumu. Konkrētajā situācijā Ētikas padome uzskatīja, ka medija argumenti par viedokļraksta formātu, satura un izklāsta pamatotību, sabiedrisko nozīmību ir pamatoti. Tāpat nebija secināms, ka sūdzības iesniedzēja un partijas aizskārums rakstā būtu nesamērīgs un nepamatots.
Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām pieejami biedrības mājaslapā.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Līdz marta beigām tā strādāja šādā sasaukumā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva.
Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
