2025. gadā organizācijas biedru skaits gandrīz dubultojās – no 56 biedriem un trīs asociētajiem biedriem 2024. gada beigās līdz 106 biedriem un sešiem asociētajiem biedriem 2025. gada beigās. Šobrīd lielākā daļa Latvijā strādājošo mediju ir biedrības biedri un ir apņēmušies savā darbībā ievērot biedrības Ētikas kodeksā noteiktos mediju darbības profesionālos principus un pienākumus.
Izskatot sūdzības, Ētikas padomes dienaskārtībā nonāca plašs jautājumu spektrs, tostarp mākslīgā intelekta rīku izmantošana žurnālistikā, faktu nošķiršana no viedokļiem, personas datu izmantošana žurnālistikā bez cilvēka piekrišanas, mediju ietekme uz reputāciju, goda un cieņas aizskaršana, rupjības, sociālo mediju algoritmu ietekme uz tur publicētās informācijas uztveri, kritizētās puses tiesības uz atbildi, bērnu dalība televīzijas šovos, faktu precizitāte, virsrakstu un ziņu sensacionalizācija, mediju tiesības iegūt un publiskot sabiedrību interesējošu informāciju, tiesības kritizēt un kritikas robežas, mediju tiesības lietot dažādus vārdu salikumus, medija pienākumi pret informācijas avotu, kā arī mēģinājumi traucēt mediju darbu, izdarot uz tiem spiedienu ar nepamatotām sūdzībām.
Lai arī pagājušā gadā pieauga saņemto sūdzību skaits, Ētikas padomes konstatēto mediju ētikas pārkāpumu biežums nepalielinājās. 2025. biedrība saņēma 48 iesniegumus par mediju darbu. Gandrīz divas reizes biežāk, nekā gadu iepriekš Ētikas padomē sūdzējās publikācijās vai sižetos minētās un skartās puses. 2024. gadā šādu iesniegumu bija 13, bet 2025. gadā – 23. Šādās situācijās Ētikas padome iepazīstas ar sižetu vai publikāciju, izvērtē sūdzības sniedzēja un medija argumentus, un sniedz publisku atzinumu, vai medijs ir pārkāpis Ētikas kodeksu, bet atsevišķos gadījumos arī rekomendācijas, kā medijiem rīkoties līdzīgās situācijās. Lai arī 2025. gadā bija vislielākais gada laikā sniegto atzinumu skaits kopš biedrības dibināšanas, tajos konstatēto ētikas pārkāpumu īpatsvars samazinājās. 2025. gadā Ētikas kodeksa pārkāpums tika konstatēts kopā sešas reizes – vidēji katrā ceturtajā atzinumā (24% gadījumu). Tas ir mazliet retāk nekā 2024. gadā, kad Ētikas kodeksa pārkāpumi tika konstatēti 30% gadījumu. Arī salīdzinot ar iepriekšējos gados konstatēto, mediju darba kvalitātē Latvijā nav vērojama profesionalitātes un godprātības līmeņa pazemināšanās; laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam ētikas pārkāpumi vai to pazīmes tika konstatētas biežāk – apmēram trešajā daļā atzinumu (37% gadījumu jeb 23 no 62 atzinumiem).
Visi Ētikas padomes atzinumi ir publiski pieejami biedrības tīmekļvietnē.
Līdzīgi kā citus gadus, Ētikas padomē vērsās arī ar medija sižetu vai publikāciju tieši neskartie cilvēki, un atsevišķos gadījumos to novērojumi palīdzēja pilnveidot mediju darbu. Daudzos gadījumus šie cilvēki vērsa Ētikas padomes uzmanību uz iespējamām nepilnībām mediju rakstos un raidījumos. Šādos gadījumos Ētikas padome, vadoties no mediju ētikas, vārda brīvības un citām žurnālistikas pamatvērtībām, izvērtē situāciju un sūdzētājiem un medijiem sniedz skaidrojumu par konkrēto situāciju, bet gadījumos, kad tā saskata iespējas uzlabot mediju profesionālos standartus, Ētikas padome sniedz medijiem arī rekomendācijas. Piemēram gada nogalē biedrībā vairākas reizes saņēma iesniegumus par ļoti nekvalitatīvu latviešu valodas lietojumu kādā divvalodīgā interneta portālā. Ētikas padome secināja, ka raksti tulkoti ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību un tie publicēti automātiski, bez pārlasīšanas un labošanas, neiesaistot cilvēku, kas pārzina latviešu valodu. Ņemot vērā, ka cieņa ir viens no Ētikas kodeksa principiem, un to var attiecināt gan uz valodu, gan lasītāju, Ētikas padome vērsās portāla redakcijā ar lūgumu nodrošināt šī principa ievērošanu. Portāls pieņēma darbā latviešu valodas korektoru un apņēmās izmantot kvalitatīvākus mašīntulkošanas rīkus.
Komentē Andrejs Mēters, LMĒP Ētikas padomes priekšsēdētājs, TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs: “Pieaugošais sūdzību skaits pats par sevi nenozīmē sliktāku mediju darbu – drīzāk tas liecina par sabiedrības lielāku izpratni un uzticēšanos Ētikas padomes darbam. Ir būtiski, ka vairumā gadījumu pārkāpumi netiek konstatēti, bet diskusija palīdz uzlabot praksi. Tā ir veselīgas mediju vides pazīme.”
Biedrība sadarbojās arī dažādām nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām. Pagājušajā gadā biedrības deleģētie pārstāvji, tai skaitā Ētikas padomes locekļi, darbojās Mediju atbalsta fonda konkursa pieteikumu vērtēšanas komisijās, Kultūras ministrijas darba grupā par žurnālistu drošību un Mediju politikas konsultatīvajā padomē, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes valdes locekļa atlases konkursa komisijā, ko organizēja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Šobrīd Biedrībā ir 106 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
