SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inga Rjabčikova
speciāli LV portālam
13. decembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
4
4

Satversmes tiesa – lai tiesību normas atbilstu valsts pamatlikumam

Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām un amatpersonām, kā arī privātpersonām.

FOTO: Māris Kaparkalējs

Satversmes tiesa (ST) ir atšķirīga no pārējām tiesām, kuras spriež civilprocesu, administratīvo procesu vai kriminālprocesu. ST demokrātiskā valstī ir fundamentāla nozīme – tā uzrauga tiesiskumu, balstoties uz augstākajiem demokrātiskās valsts principiem. Īstenojot Satversmes piešķirto konstitucionālās kontroles funkciju, ST uzdevums ir aizsargāt Latvijas valstiskumu, konstitucionālās vērtības un ikviena cilvēka pamattiesības.

Tādējādi Satversmes tiesa ir katra pilsoņa balsts, kas atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam aizsargā ikkatra un arī visas sabiedrības intereses.

1996. gada 26. jūnijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā, kas noteica, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa. Savukārt 1996. gada 28. jūnijā stājās spēkā Satversmes tiesas likums.

Šogad Satversmes tiesa svin savu 25. gadadienu. Par Satversmes tiesas dzimšanas dienu uzskatāms 1996. gada 9. decembris, kad Aivars Endziņš, Ilma Čepāne, Romāns Apsītis un Anita Ušacka deva Satversmes tiesas tiesneša svinīgo solījumu (zvērestu) un kopā ar Andreju Lepsi un Ilzi Skultāni stājās amatā.

Savukārt šī gada 1. jūlijā apritēja 20 gadi, kopš ikviena persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību.

Savos 25 darba gados Satversmes tiesa ir apliecinājusi to, ka tās spriedumi sekmē gan likumdošanas kvalitāti, gan sabiedrības tiesisko apziņu, gan arī ekonomisko attīstību valstī. Turklāt jau ar pirmajiem nolēmumiem Satversmes tiesa apliecināja to, ka tā ir arī valsts tiesiskās domas virzītāja. Katru gadu pieaug Satversmes tiesā iesniegto pieteikumu skaits, un, tādējādi, arī tās nozīmīgums sabiedrībā palielinās.

Turklāt digitālajā laikmetā ir viegli sekot līdzi Satversmes tiesas darbam, izmantojot daudzveidīgo informāciju tās tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos, piemēram, Twitter vai YouTube kanālā. Svinot savas pastāvēšanas 25. gadskārtu, Satversmes tiesa ir izveidojusi raidierakstu “Tversme”, lai piedāvātu ikvienam interesentam vairot zināšanas par demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, Satversmes normu piemērošanu un Satversmes tiesas darbu.

Satversmes tiesas loma

Atbilstoši Satversmes tiesas likumā noteiktajam: “Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.”

Satversmes tiesas uzdevums atbilstoši tās kompetencei ir nodrošināt tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiktu novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei vai citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām (aktiem), kā arī dot savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos jautājumos.1

Vienlaikus tiesai ir jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā tiesību norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm.

Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām un amatpersonām, kā arī privātpersonām.

Likums Satversmes tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru.

Satversmes tiesas sastāvs

Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi no dienas, kad viņš ir sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus (piemēram, nespēju turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ). Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams. Satversmes tiesas tiesnesis nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko vai radošo darbu.

Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika, Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad ir sasniedzis 70 gadu vecumu.

Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus un aizstāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.  

Satversmes tiesas kompetence

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. pantā noteiktajam Satversmes tiesa izskata lietas par:

  • likumu atbilstību Satversmei;
  • Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;
  • citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);
  • citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;
  • tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu;
  • Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. pantā noteiktajam tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā ir:

  • Valsts prezidentam;
  • Saeimai;
  • ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;
  • Ministru kabinetam;
  • ģenerālprokuroram;
  • Valsts kontroles padomei;
  • pašvaldības domei;
  • tiesībsargam, ja institūcija vai amatpersona, kura izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;
  • tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;
  • zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
  • personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā;
  • Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.

Konstitucionālā sūdzība

Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar kāda tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu pieteikuma iesniedzējam obligāti jāpamato savu pamattiesību aizskāruma esība. Proti, ir jāpamato tas, ka apstrīdētā norma aizskar kādu no pieteikuma iesniedzēja pamattiesībām, kuras noteiktas Satversmē.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem: sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u. c. vai arī, ja tādu nav.

Gadījumā, ja konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) izskatīšana ir vispārsvarīga vai ja tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam, Satversmes tiesa var lemt par sūdzības (pieteikuma) izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi.

Konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesas likuma 19.2 pantā ir noteikts strikts termiņš, kas ir jāievēro, proti: “Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

Ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.”

Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

Tāpat konstitucionālajā sūdzībā atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktam ir jāietver prasījuma juridiskais pamatojums, kā arī jāpievieno paskaidrojumi un dokumenti, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai.

Satversmes tiesas tīmekļa vietnē ir pieejami ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai, kā arī veidlapa konstitucionālās sūdzības sagatavošanai. Ieteikumu mērķis ir palīdzēt tiem, kuri nolēmuši vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, aizpildot veidlapu. Vienlaikus šie ieteikumi var būt noderīgi arī tiem, kuri pieteikumu sagatavo, neaizpildot veidlapu. Ieteikumi palīdzēs pārliecināties par to, ka pieteikumā ir iekļauta visa informācija, kas ir saskaņā ar Satversmes tiesas likumu.

Satversmes tiesas procesa norise ir noteikta Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā, savukārt šajos normatīvajos aktos neregulētus procesuālos jautājumus Satversmes tiesa ir tiesīga izlemt pati.

LV portālā ir pieejami skaidrojumi un video par Satversmes tiesas nolēmumiem, kā arī par aktuālajiem nozares komentāriem.

1 Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedums lietā Nr. 2008-35-01, 11.2. punkts.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU